http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(406).jpg
Kad plašsaziņas līdzekļi, tostarp DB, bija sacēluši brēku par savulaik slavenākā Krievijas krāpnieka Sergeja Mavrodi aktivitātēm, mēģinot reanimēt kādreiz slaveno kantori MMM (šoreiz ar nosaukumu MMM-2011), kad pašā Krievijā viņu uz laiku atkal ieslēdza rokudzelžos, bet Baltkrievijā aizliedza MMM-2011 darbības, par šo tēmu nolēma apspriesties arī Saeimas Pieprasījumu komisija.
Varētu jau teikt - labāk vēlu nekā nekad, ja vien šīs komisijas apspriešanās ar atbildīgo valsts institūciju pārstāvjiem rezultāts nebūtu vienošanās, ka nekādas izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas aizliegtu finanšu piramīdu darbību, nav nepieciešamas. Protams, ir nolemts vēl kaut kad apspriesties, šo jautājumu izvērtēt, domāt kādu priekšlikumu utt. Diemžēl Latvijas līdzšinējā pieredze gan liecina - ja tiek nolemts par kaut ko spriest kādā īpašā grupā, tas jau nereti lielā mērā nozīmē, ka attiecīgais jautājums ir «norakts». Taisnības labad gan jāpiebilst, ka mūsu tā dēvētie tautas kalpi ir nolēmuši, ka sabiedrību vajagot informēt par finanšu piramīdām. Varētu teikt, ka tas viss ir smieklīgi, bet faktiski tas tikai norāda, cik vājā līmenī ir to cilvēku uztvere, kas lemj par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Protams, cilvēkiem nevajag dot savu naudu krāpniekiem - tas ir skaidrs pat maziem bērniem. Taču tikpat labi var teikt, ka veikalos nevajag aizliegt tirgot pārtikas produktus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, jo katrs pircējs taču pats var izlasīt attiecīgo datumu uz iepakojuma un izlemt - ir vēlme riskēt pašam ar savu veselību vai tomēr nav. Un vispār - desu pirms pirkšanas var arī apostīt…
Šāda amatpersonu nostāja liecina, ka viņu sapratne par attiecīgo jautājumu ir apmēram šāda - atbrauc uz Latviju Mavrodi vai kāds cits avantūrists, paziņo, ka rīko finanšu piramīdu un aicina tajā piedalīties iedzīvotājiem, kuriem nav, kur likt naudu. Varbūt kāds Saeimā sēdošais nenoticēs, bet tā gluži nav. Piemēram, jau minētais MMM-2011 Latvijā ir vēlējies reģistrēties kā biedrība. Sanāk, ka katra iedzīvotāja uzdevums ir izšķirt - attiecīgā biedrība ir bezpeļņas sabiedriskā organizācija, kas vāc ziedojumus, vai arī finanšu piramīda, kurā naudu iegulda daudzi, bet saņem pārsvarā gadījumu tikai organizatori. Normāli būtu, ja atbildīgās iestādes izskaitļotu šādus veidojumus un pārtrauktu to darbību, pirms vēl nav cietis pārāk liels iedzīvotāju daudzums. Tāpat jāatgādina, ka pasaulē finanšu piramīdu organizatorus tiesā, piespriežot neapskaužamus cietumsodus, nevis informē sabiedrību par viņu gaitām cerībā, ka visi būs sadzirdējuši.
Naivi ir arī iedomāties, ka pirmamīdās parasti piedalās vien negodīgā ceļā naudu ieguvuši ļaudis, kas tādējādi cenšas atmazgāt savus līdzekļus. Parasti iekrīt tieši visnotaļ neinformēti cilvēki, kuri šīs piramīdas uzskata par teju pēdējo salmiņu, lai uzlabotu savu finansiālo situāciju. Kaut gan jāatzīst - iepriekšējo gadu valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas liecina, ka uz šādām dārgi izmaksājošām muļķībām mēdz iekrst arī viena otra televīzijas ekrānos gana bieži redzama figūra.
