MMM finanšu piramīda sola ieguldītājiem peļņu 20-75% apmērā, bet atbildīgās iestādes pagaidām nespēj liegt tai piesaistīt ieguldījumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija plešas Latvijā, jo MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas ir pārgājusi uz lielajiem plakātiem, bet valsts iestādes pagaidām plāta rokas. Piramīdas dibinātājs ir Sergejs Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Apsūdzībās par krāpšanu viņš tika arestēts 2003. gadā, bet 2007. gadā atbrīvots, un atkal izveidojis līdzīgu organizāciju.

MMM pārstāvji ir tikušies arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertiem, taču neesot runāts par licences saņemšanu, skaidro FKTK pārstāve Ieva Upleja. Komisija ir saskatījusi MMM veiktajās aktivitātēs finanšu piramīdas pazīmes un par to brīdinājusi sabiedrību ar mediju starpniecību. Tomēr I. Upleja uzsver, ka Latvijā nav tiesību normu, kas aizliegtu finanšu piramīdas izveidošanu. Finanšu piramīdas mērķis ir īsā laikā gūt maksimālu peļņu no arvien jauniem shēmas dalībniekiem, kā rezultātā vienīgie ieguvēji īstermiņā būs paši sākotnējie shēmas dalībnieki, bet vēlāk iesaistījušies dalībnieki zaudēs visu ieguldīto, paliekot bez jebkādām garantijām. Agrāk vai vēlāk finanšu piramīda vienmēr sabrūk, jo tai nav citu peļņas gūšanas avotu, kā tikai jaunu dalībnieku piesaistīšana un to spēja nosegt sākuma dalībnieku peļņu. Piramīdas sabrukšanas gadījumā, ja «jaunākie» dalībnieki zaudē visu ieguldīto naudu, «senākie» dalībnieki var tikt saukti pie atbildības par krāpšanu. Lai arī FKTK apgalvo, ka piesaistīt iedzīvotāju noguldījumus Latvijā ir atļauts darīt tikai komisijas licencētām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, patlaban nekādas sankcijas pret MMM pārstāvjiem veikt nav iespējams, jo, lai personas sauktu atbildības par krāpšanu, ir nepieciešams kāds cietušais, kas šajā gadījumā būtu persona, kas zaudējusi naudu. Taču, kamēr policijai nav informācijas par šādām personām, trūkst nozieguma sastāva, lai kādu sauktu pie atbildības. Komisija gan ir informējusi arī Valsts policiju par visiem gadījumiem, kad tiek mēģināts piesaistīt noguldījumus vai veikt ieguldījumus bez attiecīgas licences.

Nav nepieciešams strauji mainīt likumdošanu, lai tiktu ierobežota finanšu piramīdu veidošana. Tā uzskata Saeimas Pieprasījuma komisijas pieaicinātie eksperti.

Jāatgādina, ka šis jautājums aktualizējās pēc tam, kad Latvijā Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija sāka plesties un MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas pārgājusi uz lielajiem plakātiem. Piramīdas dibinātājs ir S. Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvis Jānis Brazovskis norādīja, ka aptauju dati liecina, ka aptuveni 93% Latvijas iedzīvotāju negrasās iesaistīties finanšu piramīdās.

FKTK uzskata, ka viens no galvenajiem aspektiem šādās situācijās ir skaidrojošais darbs, proti, sabiedrībai ir jāskaidro, kāpēc nevajadzētu iesaistīties šādās finanšu piramīdā un ieguldīt tur naudu. Kā arī vienmēr būšot daļa cilvēku, kas iesaistīsies un ieguldīs 200 līdz 300 Ls, un pret to cīnīties nebūs iespējams. J. Brazovskis norādīja, ka tie pārsvarā esot viņa vecuma vīrieši, kuriem ir spēlmaņa profils. Viņš piebilst, ka ir daļa ļaužu, kas vēlas riskēt un tur neko nevar darīt – ne ar likumu, ne arī ar skaidrošanu.

Saeimā virzīs grozījumus virknē likumu, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Šāds lēmums pieņemts, turpinot diskusiju ar ekspertiem par finanšu piramīdu darbību Latvijā un ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju saistībā ar organizācijas MMM plāniem Latvijas teritorijā atvērt 27 birojus.

«Tiek veidota nacionāla mēroga nelikumīga un nelegāla struktūra. Organizācija nav reģistrēta, un tās darbības mērķi nav zināmi, tāpēc jāturpina strādāt pie nopietnākas situācijas analīzes,» satraukumu par MMM plāniem pauda Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Savukārt uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis pauda viedokli, ka MMM reģistrācija būtu atsakāma tās statūtos un pieteikumā norādīto darbības mērķu dēļ, jo tie ir pretrunā likumam. Tomēr uzņēmumi reģistrācijas dokumentos var norādīt arī citus darbības mērķus, nepieminot finanšu piramīdu veidošanu, un pašlaik normatīvie akti komersantiem neuzliek pienākumu reģistrējoties norādīt darbības mērķus. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt reģistrāciju. Tiesībsargājošajām un finanšu tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu stingrāk sekot jau reģistrētu subjektu aktivitātēm, norādīja R. Balodis.

Neba nu pirmā reize, kad nepatikšanās nonācis žiperis mēģina piekopt aizsardzības ar uzbrukumu taktiku, bet tā nu ir sanācis arī krāpnieciskās finanšu shēmas MMM smadzeņu centram Sergejam Mavrodi.

Laikraksts Kommersant ziņo, ka viņš kļuvis par Kurskā dibinātās Viskrievijas politiskās partijas MMM priekšsēdētāju. DB jau rakstījis, ka Mavrodi maija beigās Krievijā apsūdzēts nelikumīgā uzņēmējdarbībā un krāpšanā. Finanšu piramīda MMM savā pēdējā «inkarnācijā», kas sagruva jūnija sākumā, darbojās arī Latvijā.

Laikraksts ziņo, ka jaunās partijas dibināšanas kongresā ar ambiciozo nosaukumu Mēs mainām pasauli piedalījušies delegāti no gandrīz 50 Krievijas reģioniem. Īsteni marksistiskā garā tā dalībnieki vienojušies, ka MMM galvenais politiskais uzdevums ir taisnīga esošo līdzekļu pārdale un to racionāla izmantošana. Tāpat no finanšu par «politisko piramīdu» pārtapušā veidojuma uzdevums būs rūpes par apkārtējiem. Krievu prese maija beigās gan ziņoja, ka Mavrodi līdzšinējās aktivitātes ne vienu vien ir novedušas līdz pašnāvībai un/vai bankrotam.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

«Vai zināt, kas ir «treknie gadi»? Tie ir MMM piramīdas gadi. Visi saņēma lielu naudu, tērēja pa kreisi un pa labi. Par apģērbu, brauca kur kurais - visu pasauli apbraukāja. Taču beigās nekas nepalika. Smiltis. Neieguldīja attīstībā. (..)»

Tā žurnālam Kapitāls norāda kosmētikas ražotāja AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. «Atceraties, kā pie mums uzplauka Kolonna? Tā taču bija «number one» [numur viens]. Uz turieni tauta lauzās! 12 gadus vecas meitenītes iegādājās Dior lūpu krāsu par 15-20 latiem!» atceras Gerčikovs.

Šajā laikā Dzintars veicis ieguldījumus ražošanā un paaugstināta produkcijas kvalitāte. Nomainīts iepakojums, atvērti firmas veikali, segti darbinieku ēdināšanas izdevumi, bija bezmaksas medicīniskā apdrošināšana, nodrošinātas piemaksas pensionāriem. «Tagad to nav. Arī algas nācās samazināt,» atzīst uzņēmējs.

Sods par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, neievērojot Finanšu instrumentu tirgus likuma parasības, sasniegs 100 tūkstošus latu.

Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar pašlaik noteikto, sods pieaugs desmit reizes – līdz šim bija noteikts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par šādiem pārkāpumiem ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei var izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 tūkst. latu.

Grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā izstrādājusi Finanšu ministrija(FM), kas skaidro, ka ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas laikā finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem ir jāievēro virkne prasību, kuras neievērojot ieguldītājiem var rasties ievērojami zaudējumi. Pašreizējais maksimālās soda naudas apmērs 10 tūkst. latu ir nesamērojami zems, atzīst FM, paužot viedokli, ka atbildības palielināšana likumā liks tirgus dalībniekiem rūpīgāk attiekties pret likuma normu izpildi un kopumā sekmēs ieguldītāju interešu aizsardzību.

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.