Kamēr Peru nekustamo īpašumu attīstītāji norakuši četrus tūkstošus gadu vecu piramīdu, Latvijā, kur ar tik seniem arheoloģiskiem atradumiem nevar lepoties, būvnieki pret atrastajām senlietām un citām arheoloģiskām vērtībām izturas uzmanīgi, lai arī tie dažkārt kavējot veicamo darbu noteiktos termiņus, aptaujājot vietējos būvniecības nozares uzņēmumus, noskaidroja Db.lv.
Latvijas būvnieku atrasto senlietu un arheoloģisko vērtību vidū ir gan 13. gadsimta Rīgas pils mūra fragments, Latgales muižnieku apbedījumi, galvaskausi un skeleti, sena, no māla veidota ūdensnovades sistēma, vēsturiska liecība – pagājušā gadsimta pudele ar vēstījumu un citi.
«Būtiskas arheoloģiskās vērtības iespējams atrasts vietās, kurās līdz šim nav veikti šādi pētījumi vai kurās nav notikuši iepriekšēji būvdarbi. Tas, vai un cik bieži tiek atrasti arheoloģiski priekšmeti, ir atkarīgs arī no tā, cik vēsturiski būtiski notikumi risinājušies konkrētajā teritorijā,» Db.lv stāstīja Skonto būve projektu vadītājs Egīls Klēbergs.
Arheoloģiskus izrakumus iespējams atrast divos veidos – veicot būvdarbus kultūrvēsturiskos objektos, vai arī uzduroties arheoloģiskām vērtībām nejauši, vietās, kurās nav bijušas «ne mazākās aizdomas» par senlietu esamību, Db.lv skaidro SIA Binders pārstāve Vita Noriņa. Viņa stāsta, ka, piemēram, Durbē, ierīkojot ūdens kanalizācijas sistēmu, tika atrastas vairākas senas lietas – aizzīmogota lādīte, apģērbi, apavi, rotas.
Gadījumos, kad būvdarbi notiek kultūrvēsturiskā objektā, kāds ir, piemēram, Daugavpils cietoksnis, jau līgumā tiek noteikts, kā būvniekam ir jāorganizē darbs, dažkārt noteiktu stundu skaitu kopā ar būvnieku strādā arī arheologs, kas iesaka, kā labāk rīkoties, darbojoties objektā, stāstīja V. Noriņa. Savukārt atklājot kādu priekšmetu, veicot izrakumus būvobjektā, tiek informētas attiecīgās iestādes, un nereti veicamie darbi tad iekavējas, jo arheologiem ir jāveic sava izpēte objektā. «Tiesa gan, veicot darbus kultūrvēsturiskos objektos, mēs šādus gadījumus paredzam un zinām, ka darbi var iekavēties,» norādīja V. Noriņa.
Par Latvijas būvniecības uzņēmumu interesantākajiem atklājumiem var uzzināt, aplūkojot galeriju augstāk!
Db.lv jau vēstīja, ka Peru nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas norakušas aptuveni četrus tūkstošus gadus vecu piramīdu, 280 kilometru attālumā no galvaspilsētas Limas esošajā Elparaiso arheoloģiskajā kompleksā.
#1/17
Šogad aprīlī, darbus veicot Latvijas energoceltniekam (LEC), Piltenes pagastā pie Ventas projekta «Kurzemes loks» ietvaros tika uzrakti seni kapi.
#5/17
Vēl LEC būvnieki, veicot darbus, atraduši Otrā pasaules kara lidmašīnu nesprāgušus lādiņus.
#6/17
Veicot rakšanas darbus Daugavpils cietoksnī, Aleksandra ielā tika atklāta interesanta ūdeņu novadīšanas sistēma bijušā Kara hospitāļa ēkas rajonā, kas sastāvēja gan no māla ķieģeļiem izbūvētas velvētās galerijas pusmetra diametrā, gan no savākšanas kameras, gan no vairākām akām, Db.lv stāsta Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahļins. Dinaburgas cietoksnī darbojusies sazarotā lietus ūdeņu novadīšanas sistēma, kas uztvēra lietus ūdeņus no cietokšņa iekšējās teritorijas un novadīja to aizsarggrāvī pa pazemes galerijām, tai skaitā zem cietokšņa četriem vārtiem.
#7/17
Tāpat tika atrastas monētas, pogas, metāla dekoratīvās detaļas no durvīm, margām u.tml. krāsns podiņu lauskas, veci ķieģeļi ar gadu nospiedumiem, nesprāguši šāviņi utt.
#8/17
Interesants atklājums 2000. gada septembrī, rokot tranšeju elektropārvades līniju kabelim pa Preiļu parku. SIA Daugavpils energoceltnieks strādnieki atrada nezināmus cilvēku apbedījumus. Pirmie, ar ekskavatora kausu atklātos kaulus, pamanīja Preiļu 2. vidusskolas skolēni, kas par atklājumu arī paziņoja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja darbiniekiem.
#9/17
Izrakumu rezultātā tika apsekota ziemeļu – dienvidu virzienā orientēta 36 metrus gara un 0,6 – 1,1 metrus plata tranšeja, kas izrakta iepretim Preiļu parka vārtu mazajiem sānu vārtiņiem.
#10/17
Noskaidrojās, ka SIA Daugavpils energoceltnieks tranšeju izrakuši 1817. gadā būvētās Borhu dzimtas kapličas priekšpusē, aptuveni 15,5 m attālumā no tās.
#12/17
Arheologi 29 m garā tranšejas posmā Preiļos konstatēja 25 postītu apbedījumu vietas, bet savāktais antropoloģiskais materiāls uzrādīja ievērojami lielāku apbedīto indivīdu skaitu. Aizsardzības izrakumos kopumā tika atrastas 33 senlietas: četras saktas (divas bronzas riņķa zavaigžņveida saktiņas; bronzas riņķveida saktiņa u.c.), 11 monētas no Krievijas Elizavetas Petrovnas valdīšanas laika, Kārļa XI 1662. gada Rīgā kalts Livonijas šiliņš, Polijas vara šiliņi. Lietuvas vara šiliņi; kā arī nenosakāma, vāji saglabājusies monēta. Tāpat izrakumos atrasts dzelzs nazis un 16 dažāda veida un formas naglas un maza lodīte, Db.lv stāstīja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma glabātāja Ināra Krusta.
#13/17
Veicot Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbus, februārī Priekšpils Austrumu piebūvē atklāts 1682. gadā celtās Arsenāla ēkas grīdas bruģējums, savukārt bruģa līmenī atrasts vērā ņemams militāras nozīmes priekšmetu daudzums. Atrastas lielgabalu lodes, granātas, svina lodes musketēm, musketes gaiļa mehānisms ar krama ieliktni, kājnieku pīķu uzgaļi un citi priekšmeti, stāsta Skonto Būve projektu vadītājs Egīls Klēbergs.
#14/17
Priekšpils pagalma ziemeļrietumu stūrī, kur pēc 17. gadsimta slāņu norakšanas atklājās pagalma līmeņa paaugstināšanai bērtie būvgruži atrastas vairākas Livonijas perioda monētas un kāda īpaša svina-alvas sakausējuma sīkplastikas figūriņa - krustā sistā Jēzus tēls.
#15/17
Maijā Rīgas pils rekonstrukcijas laikā atrasta gan pudele ar 20.gs. slāvu valodā rakstītu vēstījumu, gan atrakts 13. gadsimta mūra fragments.
#16/17
Šā gada martā juridisku personu apvienības Merks - Saldus ceļinieks celtnieki, veicot rakšanas darbus, pie Dzelzceļa tilta atraduši nesprāgušu lādiņu.
#17/17
Būvnieki, veicot darbus, atklājuši nelaimes sekas, kas gan nav uzskatāms par arheoloģisku vērtību. Pērnā gada 23. augustā Latvijas energoceltnieka būvnieki Daugavā pie Rīgas hidroelektrostacijas (HES) izvilkuši mašīnu. «Pagājušajā vasarā no Daugavas pie Rīgas HES projekta «Rīgas HES nogāžu betonēšanas darbi» ietvaros veicot zemūdens apsekošanas darbus, tika atrasta un no Daugavas izvilkta automašīna ar cilvēka mirstīgajām atliekām,» Db.lv stāstīja Latvijas energoceltnieks pārstāve Agnese Laktiņa.