Sakarā ar finanšu piramīdu MMM-2011 pret tās būvētāju Mavrodi Moldāvijā ierosina krimināllietu, vēsta Krievijas mediji. MMM-2011 būvēšanā ar reklāmas palīdzību sociālajos tīklos un Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās tika aicināti pievienoties arī Latvijas iedzīvotāji.

Moldāvijas Nacionālā banka vērsusi valsts iedzīvotāju uzmanību uz «finanšu piramīdas nelikumīgo dabu» un brīdinājusi par risku zaudēt MMM-2011 piramdīdā ieguldītos līdzekļus.

Arī Moldāvijā finanšu piramīda MMM-2011 darbojas, izmantojot internetu. Jau vēstīts, ka piramīdas darbības princips ir MMM dolāru iegāde pēc noteikta kursa. Ieguldītājiem atkarībā no ieguldījuma veida tiek solīta peļņa 20-75% apmērā, kā arī dažādi citi papildu bonusi par reģistrāciju, piesaistītajiem cilvēkiem utt. Jaunu klientu piesaistei sociālajos tīklos kompānija pat sola maksāt 20 ASV dolāru katram, kurš no jauna tai pievienojas. MMM savā mājaslapā norāda, ka neko negarantē un ka, iesaistoties tajā, iespējams zaudēt visu naudu.

Saeimā virzīs grozījumus virknē likumu, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Šāds lēmums pieņemts, turpinot diskusiju ar ekspertiem par finanšu piramīdu darbību Latvijā un ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju saistībā ar organizācijas MMM plāniem Latvijas teritorijā atvērt 27 birojus.

«Tiek veidota nacionāla mēroga nelikumīga un nelegāla struktūra. Organizācija nav reģistrēta, un tās darbības mērķi nav zināmi, tāpēc jāturpina strādāt pie nopietnākas situācijas analīzes,» satraukumu par MMM plāniem pauda Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Savukārt uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis pauda viedokli, ka MMM reģistrācija būtu atsakāma tās statūtos un pieteikumā norādīto darbības mērķu dēļ, jo tie ir pretrunā likumam. Tomēr uzņēmumi reģistrācijas dokumentos var norādīt arī citus darbības mērķus, nepieminot finanšu piramīdu veidošanu, un pašlaik normatīvie akti komersantiem neuzliek pienākumu reģistrējoties norādīt darbības mērķus. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt reģistrāciju. Tiesībsargājošajām un finanšu tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu stingrāk sekot jau reģistrētu subjektu aktivitātēm, norādīja R. Balodis.

Nedēļas nogalē Peru nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas norakušas aptuveni četrus tūkstošus gadus vecu piramīdu, 280 kilometru attālumā no galvaspilsētas Limas esošajā Elparaiso arheoloģiskajā kompleksā, atklājušas valsts varasiestādes.

Peru amatpersonas uzsākušas izmeklēšanu pret divām nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijām Alisol un Provelanz. Noraktā piramīda bijusi sešus metrus augsta un Peru arheologi norāda, ka tādējādi valsts vēsturei nodarīts neatgriezeniskus zaudējums.

Nekustamo īpašumu attīstītāji izmantojuši buldozerus, lai noraktu piramīdas, bet pēc tam atliekas aizdedzinājuši. Kopumā kompleksā atradās 12 piramīdas un attīstītāji mēģinājuši norakt arī pārējās. Tomēr to neļāvuši darīt aculiecinieki, kas arī izsaukuši policiju.

Peru Tūrisma ministrija BBC pastāstīja, ka Elparaiso piramīdu komplekss bijis reliģisks un administratīvs komplekss vēl ilgi pirms reģionā izveidojās un nostiprinājās Inku kultūra. «Cilvēki, kas to paveica, ir nodarījuši neatgriezeniskus zaudējumus Peru vēstures lappusei. Mēs nekad vairs neuzzināsim veidus, kādā piramīda tika uzbūvēta, kādi materiāli tika izmantoti un kādu lomu celtne spēlēja sabiedrībā,» aģentūrai AP norādīja Elparaiso arheoloģisko izrakumu vadītājs Marko Džuilens (Marco Guilen).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 300 latu sodu kādai fiziskai personai par maldinošas komercprakses īstenošanu interneta mājaslapā, kas saistīta ar Sergeja Mavrodi veidoto Krievijas visu laiku lielāko finanšu piramīdu MMM, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Krievijas visu laiku lielākā finanšu piramīda MMM atjaunotā variantā turpina darboties Latvijā bez šai darbībai nepieciešamās licences. Pagājušā gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu MMM-2011, kura dibinātājs ir Mavrodi. Viņš 2011.gada janvārī paziņoja par jaunas investīciju programmas dibināšanu, solot tās dalībniekiem ikmēneša ieņēmumus 20% līdz 30% apjomā.

PTAC maldinošas komercprakses īstenošanu inkriminējis mājaslapas ienakumuplans.lv izveidotājam un uzturētājam - fiziskai personai, kuras identitāti, norādot uz personas datu aizsardzības likuma normām, centra pārstāve Gertmane atteicās atklāt.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Latvijas Uzņēmuma reģistrā iesniegts pieteikums dibināt jaunu biedrību – MMM 2011 KLUBS - kuras mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu. Dienas Bizness jau vēstīja, ka valsts iestādes šobrīd ir bezspēcīgas, lai atteiktu organizācijas reģistrēšanu.

Pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas iedzīvotāja Sergeja Mavrodi (attēlā) sekotāji. Mavrodi kļuva slavens 90.gados, kad viņa firma MMM radīja finanšu piramīdu, pēc kuras sabrukšanas naudu pazaudēja 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Mahinatoru notiesāja un ielika cietumā. Pirms gada Mavrodi atgriezās, lai veidot jaunas shēmas. Šoreiz shēmas ir virtuālas – visas naudas operācijas notiek internetā.

Kopš rudens MMM interneta lapai ir arī latviskā versija. Piramīdas slavinošas reklāmas izlīmētas daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, pieturās. Milzīga reklāma uzslieta arī uz Krasta ielas.

Situācija ir amizanta, jo Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegtie biedrības MMM 2011 Klubs norādītie mērķi ir attīstīt un popularizēt finašu piramīdas darbību Latvijā, sadarboties ar citām finanšu piramīdas klubiem. Biedrība MMM 2011 Klubs savu iesniegumu iesniegusi rģistrācijai 24. 02.2012, taču UR valsts notārs nolēmis, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu izpēte, un iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņu pagarinājis līdz 16.04.2012. Iespējams, ka biedrības vadība pārrēķinājās ar tās reģistrācijas ātrumu un tāpēc jau bija sagatavojusies masveida kampaņai, aplīmējot ne tikai dzīvojamo māju kāpņutelpas ar reklāmas plakātiem, bet arī izvietojot lielās reklāmas Rīgas sabiedriskā transporta pieturās un ielās.

Valsts policija seko līdzi finanšu piramīdu veidotājiem MMM–2011, un pašlaik likumsargi pārbauda informāciju par iespējamām nelikumībām.

«Valsts policija rūpīgi seko līdzi visām aktivitātēm, kas saistītas ar MMM–2011 darbību Latvijā. Pašlaik tiek pārbaudīta policijas rīcībā esošā informācija par iespējamām pretlikumīgām darbībām, pēc kā tiks lemts par nepieciešamību sākt kriminālprocesu,» aģentūrai BNS teica Valsts policijas preses pārstāve Sintija Virse.

Uzņēmumu reģistrā iepriekš bija iesniegts pieteikums dibināt jaunu biedrību – MMM 2011 Klubs, kuras mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Beigās tomēr Uzņēmumu reģistrā atsaukts pieteikums par biedrības MMM 2011 Klubs reģistrēšanu, aģentūrai BNSapliecināja Uzņēmumu reģistrā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(406).jpg

Kad plašsaziņas līdzekļi, tostarp DB, bija sacēluši brēku par savulaik slavenākā Krievijas krāpnieka Sergeja Mavrodi aktivitātēm, mēģinot reanimēt kādreiz slaveno kantori MMM (šoreiz ar nosaukumu MMM-2011), kad pašā Krievijā viņu uz laiku atkal ieslēdza rokudzelžos, bet Baltkrievijā aizliedza MMM-2011 darbības, par šo tēmu nolēma apspriesties arī Saeimas Pieprasījumu komisija.

Varētu jau teikt - labāk vēlu nekā nekad, ja vien šīs komisijas apspriešanās ar atbildīgo valsts institūciju pārstāvjiem rezultāts nebūtu vienošanās, ka nekādas izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas aizliegtu finanšu piramīdu darbību, nav nepieciešamas. Protams, ir nolemts vēl kaut kad apspriesties, šo jautājumu izvērtēt, domāt kādu priekšlikumu utt. Diemžēl Latvijas līdzšinējā pieredze gan liecina - ja tiek nolemts par kaut ko spriest kādā īpašā grupā, tas jau nereti lielā mērā nozīmē, ka attiecīgais jautājums ir «norakts». Taisnības labad gan jāpiebilst, ka mūsu tā dēvētie tautas kalpi ir nolēmuši, ka sabiedrību vajagot informēt par finanšu piramīdām. Varētu teikt, ka tas viss ir smieklīgi, bet faktiski tas tikai norāda, cik vājā līmenī ir to cilvēku uztvere, kas lemj par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Protams, cilvēkiem nevajag dot savu naudu krāpniekiem - tas ir skaidrs pat maziem bērniem. Taču tikpat labi var teikt, ka veikalos nevajag aizliegt tirgot pārtikas produktus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, jo katrs pircējs taču pats var izlasīt attiecīgo datumu uz iepakojuma un izlemt - ir vēlme riskēt pašam ar savu veselību vai tomēr nav. Un vispār - desu pirms pirkšanas var arī apostīt…

Kamēr Peru nekustamo īpašumu attīstītāji norakuši četrus tūkstošus gadu vecu piramīdu, Latvijā, kur ar tik seniem arheoloģiskiem atradumiem nevar lepoties, būvnieki pret atrastajām senlietām un citām arheoloģiskām vērtībām izturas uzmanīgi, lai arī tie dažkārt kavējot veicamo darbu noteiktos termiņus, aptaujājot vietējos būvniecības nozares uzņēmumus, noskaidroja Db.lv.

Latvijas būvnieku atrasto senlietu un arheoloģisko vērtību vidū ir gan 13. gadsimta Rīgas pils mūra fragments, Latgales muižnieku apbedījumi, galvaskausi un skeleti, sena, no māla veidota ūdensnovades sistēma, vēsturiska liecība – pagājušā gadsimta pudele ar vēstījumu un citi.

«Būtiskas arheoloģiskās vērtības iespējams atrasts vietās, kurās līdz šim nav veikti šādi pētījumi vai kurās nav notikuši iepriekšēji būvdarbi. Tas, vai un cik bieži tiek atrasti arheoloģiski priekšmeti, ir atkarīgs arī no tā, cik vēsturiski būtiski notikumi risinājušies konkrētajā teritorijā,» Db.lv stāstīja Skonto būve projektu vadītājs Egīls Klēbergs.

Nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība, un valstij ir jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno biedrība MMM-2011, kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes.

Šādu uzskatu pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

«Interneta resursi un aktivitātes sociālajos tīklos norāda, ka MMM atbalstītāju un ieguldītāju skaits Latvijā ir ievērojams, neņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušos brīdinājumus par piramīdas krāpnieciskām pazīmēm. Jāuzsver, ka lielākoties šādu krāpniecisku shēmu upuri ir sociāli vismazāk aizsargātās grupas, piemēram, pensionāri un cilvēki ar zemu izglītības līmeni, kuri ir ne tikai vieglāk ietekmējami, bet arī nevar objektīvi izvērtēt finanšu piramīdas draudus,» savu uzskatu skaidro V. Jerošenko.

Nav nepieciešams strauji mainīt likumdošanu, lai tiktu ierobežota finanšu piramīdu veidošana. Tā uzskata Saeimas Pieprasījuma komisijas pieaicinātie eksperti.

Jāatgādina, ka šis jautājums aktualizējās pēc tam, kad Latvijā Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija sāka plesties un MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas pārgājusi uz lielajiem plakātiem. Piramīdas dibinātājs ir S. Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvis Jānis Brazovskis norādīja, ka aptauju dati liecina, ka aptuveni 93% Latvijas iedzīvotāju negrasās iesaistīties finanšu piramīdās.

FKTK uzskata, ka viens no galvenajiem aspektiem šādās situācijās ir skaidrojošais darbs, proti, sabiedrībai ir jāskaidro, kāpēc nevajadzētu iesaistīties šādās finanšu piramīdā un ieguldīt tur naudu. Kā arī vienmēr būšot daļa cilvēku, kas iesaistīsies un ieguldīs 200 līdz 300 Ls, un pret to cīnīties nebūs iespējams. J. Brazovskis norādīja, ka tie pārsvarā esot viņa vecuma vīrieši, kuriem ir spēlmaņa profils. Viņš piebilst, ka ir daļa ļaužu, kas vēlas riskēt un tur neko nevar darīt – ne ar likumu, ne arī ar skaidrošanu.

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Vairākas bankas Igaunijā ir saniknotas uz tā saucamo «sms kredītu» izsniedzējiem, norādot, ka to piešķiršana ir ne vien neētiska, bet arī dzen cilvēkus lielākos parādos, vēsta Igaunijas mediji. Arī Latvijas Swedbank pārstāvis Db.lv norādīja – sms kredītu aizņemšanās process netiek kontrolēts, un varētu būt daudz tādu cilvēku, kas izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».

«Nereti naudas aizņemšanās, izmantojot tā saucamos «ātros» un «sms kredītus», naudas summa tiek izmantota citu parādu segšanai, kas nebūtu akceptējamas, jo šādas darbības var «iedzīt» cilvēku tādā kā parādu apburtajā lokā – aizņemoties vēl un vēl cilvēka parāda apjoms nevis samazinās, bet kļūst pārmērīgi liels,» norāda arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

«Katram cilvēkam ir savi iemesli, kāpēc ir vajadzība aizņemties, izmantojot «ātros kredītus», tādēļ nebūtu korekti izteikt kādu kopīgu vērtējumu par šādu aizņemšanos vai biznesu, taču jāatzīst, ka šī joma Latvijā līdz šim ir bijusi salīdzinoši vāji uzraudzīta, un tās patiesā ietekme uz Latvijas ģimeņu makiem ir visai nezināma,» Db.lv skaidroja Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs. Viņš norādīja, ka nav īsti zināms, cik daudz ir cilvēku, kas aizņēmušies tikai vienreiz, bet cik daudz ir tādu, kas jau izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».

Valentīna dienā modes un izklaides centrā Rīga Plaza izveidota piramīda no 819 šampanieša glāzēm, kas sniedzās 2,21 m augstumā.

Šampanieša glāžu piramīdu meistari veidojuši 45 minūtes.

Sākotnējās prognozes pat pārsniegtas – plānoto 716 glāžu vietā piramīda tapusi no 819 glāzēm, kas esot šī brīža Latvijas rekords.

Kā vēsta organizatori, kāds vīrietis pēc piramīdas tapšanas bijis tik spēcīgu jūtu pārņemts, ka turpat bildinājis savu iemīļoto.

Piramīdu no šampanieša glāzēm veidoja divi meistari no Lietuvas - Mants Viniks un Žans Višņausks.

#1/9

Foto avots: Rīga Plaza

#2/9

Foto avots: Rīga Plaza

#3/9

Foto avots: Rīga Plaza

#4/9

Foto avots: Rīga Plaza

#5/9

Foto avots: Rīga Plaza

#6/9

Foto avots: Rīga Plaza

#7/9

Foto avots: Rīga Plaza

#8/9

Foto avots: Rīga Plaza

#9/9

Foto avots: Rīga Plaza

Skatīties pārējos attēlus

Sākti divi kriminālprocesi par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar finanšu piramīdu MMM-2011, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) .

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē saistībā ar finanšu piramīdu MMM-2011 3. jūlijā uzsākti divi kriminālprocesi, kas šobrīd kvalificēti pēc Krimināllikuma 207. panta 1. daļas. Tajā paredzēta kriminālatbildība par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanās vai bez speciālas atļaujas.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskāciju, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību no diviem līdz pieciem gadiem.

Abi kriminālprocesi sākti pēc FKTK iesniegumu saņemšanas. Tajos norādīts, ka personas ir iesaistījušās finanšu piramīdā MMM-2011 un nelikumīgi piesaista noguldītāju līdzekļus, līdz ar to, iespējams, nodarbojas ar uzņēmējdarbību bez licences atkārtoti gada laikā. Attiecībā uz minētajām personām Valsts ieņēmumu dienestā jau bija pieņemti lēmumi administratīvajās lietās par komercdarbību bez licences atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam. Pašlaik abos kriminālprocesos notiek pirmstiesas izmeklēšana, lai noskaidrotu visus apstākļus.

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Pēdējā laikā Valsts policijā ir saņemti vairāku personu iesniegumi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar piedāvājumiem akciju un valūtu tirdzniecībā. Valsts policija (VP) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atgādina iedzīvotājiem par pastāvošajiem riskiem, iesaistoties šaubīgos darījumos, un aicina izmantot tikai tādu uzņēmumu pakalpojumus, kas saņēmuši attiecīgu atļauju.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā ir saņemti iesniegumi, kurus vieno līdzīgas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Piemēram, potenciālais klients saņem no nezināmas personas telefona zvanu, kurā zvanītājs piedāvā iesaistīties darījumos ar akciju vai valūtu tirdzniecību. Pēc vairākkārtējas saziņas daļa uzrunāto personu piekrīt darījumu veikšanai. Tad zvanītāji detalizēti skaidro, kādā veidā notiks darījumi, norādot, ka darījumu veikšanai ir izveidota interneta vides vietne, kurā būs redzami gan klienta veiktie darījumi, gan jau ieguldītā nauda, gan gūtā peļņa. Personas, uzticoties pakalpojumu piedāvātājiem, pārskaita naudu. Pēc naudas pārskaitīšanas personām maldīgi ir iespēja redzēt pārskaitījuma summu vietnē. Turpmāk zvanītāji aicina nepārtraukti palielināt ieguldītos naudas līdzekļus, solot un it kā vietnē uzrādot lielus peļņas procentus, taču brīdī, kad ieguldījušās personas vēlas savus naudas līdzekļus izņemt, tas nav iespējams, pakalpojumu sniedzēji vairs nav sasniedzami.