Raidījumā Kas notiek Latvijā? Saeimas deputāte Anta Rugāte (Tautas partija) apgalvoja, ka nesenajā balsojumā nav balsojusi pret amatpersonu algu publiskošanu, lai gan Saeimas stenogramma liecina par pretējo.

Taču uz L. Mūrnieces repliku par TP pārstāves divkosību, jo pagājušajā nedēļa A. Rugāte līdz ar lielāko daļu TP deputātu nobalsoja pret grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas noteiktu, ka internetā katru mēnesi tiks publiskoti valsts amatpersonu atalgojumi ar vārdu, A. Rugāte apgalvoja, ka nav balsojusi «pret».

No šī apgalvojuma viņa neatkāpās arī tad, kad Neo atbalstīta akcijas rīkotājs Armands Leimanis iepazīstināja ar stenogrammas datiem, kas apstiprina A. Rugātes «pret» balsojumu.

«Jūs šī raidījuma laikā samelojāt un tēlojat ieinteresētību šajā lietā. Ir pilnīgi skaidrs, ka jūs uz šī pamata cenšaties uzlekt uz vilciena, uz sabiedrības noskaņojuma un iegūt šādi lētu popularitāti.»

PVN samazināšana neesot prātīga no ekonomiskā viedokļa, un ir aizdomas, ka tas tiek darīts, lai nodrošinātu Māstrihtas kritēriju izpildīšanu, ko, savukārt, varētu neakceptēt Eiropa, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Raidījumā Dienas Rīts V. Dombrovskis norādīja, ka valdības valdības plānu samazināt pievienotās vērtības nodokļi (PVN) viņš vērtējot negatīvi. «Iecere samazināt PVN nav prātīga no ekonomiskā viedokļa,» sacīja politiķis, norādot, ka daudz problemātiskāki ir darbaspēka nodokļi, kurus samazinot būtu panākams pozitīvs rezultāts uzņēmumiem. «Mums ir milzīga ēnu ekonomika, un darbaspēka nodokļi veido kopējo nodokļu nastu, kas ir lielākā pasaulē. Darbaspēka nodokļi veicina aplokšņu algu problēmu,» klāstīja V. Dombrovskis.

Viņš arī norādīja, ka, runājot par PVN samazināšanu, publiskajā telpā vajadzētu abstrahēties no Māstrihtas kritērijiem. «Es nenoliegšu, ka PVN samazināšana vienu gadu samazinās inflāciju. Jautājums, vai tas tiešām palīdzēs iestāties eirozonā? Eiropa vērtē mūsu inflāciju arī no ilgtspējas viedokļa,» sacīja politiķis. Viņš arī norādīja uz pastāvošām aizdomām, ka nodoklis tiek samazināts, lai nodrošinātu Māstrihtas kritētiju izpildīšanu, bet ir bažas, ka Eiropa to tā neakceptēs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Ja neviens cits politiķis nelūgs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izvērtēt deputātes Antas Rugātes (TP) izteikumus raidījumā Kas notiek Latvijā?, šīs komisijas vadītājs Vitālijas Orlovs (SC) pats rosināšot šī jautājuma skatīšanu nākamotrdien, ziņo Diena.

V.Orlovs gan atzinis, ka deputātam vēl jānoskatās raidījums, lai viņš šo jautājumu varētu iniciēt. Tomēr parlamentārietis solījis to rosināt, ja neviens cits deputāts nevērsīsies komisijā.

DB jau rakstīja, ka raidījumā Kas notiek Latvijā? A.Rugāte apgalvoja, ka nesenajā balsojumā nav balsojusi pret amatpersonu algu publiskošanu, lai gan Saeimas stenogramma liecina par pretējo.

Lai gan par likumprojektu - grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā - kopumā deputāte balsoja «par», attiecībā pret konkrēto priekšlikumu, kas liks iestādēm publiskot amatpersonu ienākumus, viņas balsojums bija «pret».

Dāvinājumus uz ziedojumus, kas izmantoti ārstniecībai un izglītībai, neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

To paredz IIN likuma grozījumi, ko Saeima šodien atbalstīja pirmajā lasījumā. Turklāt likumprojekts atzīts par steidzamu, tādējādi otrais lasījums būs arī galīgais. Priekšlikumu Saeimā iesnieguši Tautas partijas frakcijas deputāti, kas to sauc par «kļūdu labojumu».

Jau ziņots, ka no šī gada sākuma spēkā ir norma, kas paredz aplikt ar IIN dāvinājumus, kuru vērtība ir lielāka par 1000 latiem, ja dāvinātājs nav tuvs radinieks. Šī likuma panta izpratnē ar nodokli apliekami arī ziedojumi, ko privātpersonas veic, lai palīdzētu citiem saņemt medicīnisko aprūpi vai izglītību.

Finanšu ministrija neatbalsta dāvinājumu izglītībai neaplikšanu ar IIN.

Jūtos droši, ka turpināšu darbu iekšlietu ministra amatā, dažas stundas pirms balsojuma Saeimā intervijā LNT 900 sekundēm sacīja Linda Mūrniece.

Parlamentā šodien notiks balsojums par neuzticības izteikšanu L. Mūrniecei saistībā ar policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājās Neo lietas ietvaros, raksta Diena.lv.

«Demisija ir Tautas partijas histērisks mēģinājums atriebties par to, ko esmu darījusi Veselības ministrijā un pēc būtības Tautas partiju neinteresē motivācija manām darbībām. (…) TP atriebjas un vienlaikus mēģina ieriebt valdībai,» uzsver L. Mūrniece.

Cik viņai zināms, Saeimā vakar nav notikušas sarunas starp Jauno laiku un citiem partiju deputātiem. L. Mūrnieces izredzes amatā tiek vērtētas kā 50/50, norādīja LNT. Uz to ministre atbildēja, ka neskaita balsis un tās nemeklē, jo «esmu izdarījusi visu, kas man darāms, jo atlaist ministri par to, ka policija labi dara savu darbu ir diezgan absudri.»

Atbildīgā Saeimas komisija izvairās no viedokļa paušanas par četriem izvirzītajiem Latvijas Bankas (LB) padomes locekļu amatu kandidātiem un galīgo lēmumu atstāja Saeimas ziņā.

Deputāti ilgi diskutēja par korektāko variantu, kā virzīt jautājumu balsošanai, nepaužot Budžeta komisijas atbalstu vai negatīvu attieksmi pret kādu no kandidātiem. To, vai centrālās bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča piedāvātie cilvēki strādās padomē, Saeimas deputāti lems aizklātā balsojumā.

Opozīcijas deputāti tikmēr ir sagatavojuši jautājumus I.Rimšēvičam, uz kuriem vēlas gūt atbildes pirms lemt par LB padomes locekļu apstiprināšanu. Deputāti vēlas noskaidrot, viņa redzējumu par bankas nākotni, tās veicamajiem darbiem un arī pašas iestādes optimizācijas pasākumiem. Tāpat jautājumi attiecas arī uz konkrēto virzīto kandidatūru piemērotību amatam.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Pasažieri, kuri aizmirst izdrukāt iekāpšanas kartes pirms dodas uz lidostu, ir «idioti», pavēstījis Īrijas zemo cenu lidsabiedrības Ryanair vadītājs Maikls O’ Līrijs.

Ar šādiem izteikumiem Ryanair vadītājs nāca klajā, kad ticis lūgts komentēt situāciju ar kādu pasažieri, kuras žēlošanās par to, ka, lidojot no Alikantes uz Bristoli, lidsabiedrība viņai iekāpšanas kartes izdrukājusi par lielu samaksu, sociālajā tīklā Facebook saņēma vairāk nekā 500 tūkstošu lietotāju atbalstu.

M. O’ Līrijs sacīja, ka lidsabiedrības noteikumu neivērošana neesot bijusi īpaši prātīga rīcība, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph. «Mēs domājam, ka Makleodas kundzei ir jāmaksā 60 eiro par to, ka ir tik stulba. Viņa nevarēja izdrukāt savas iekāpšanas kartes tāpēc, ka, kā jūs jau zināt, Alikantē nav ne interneta kafejnīcu, ne viesnīcu, kur var palūgt, lai izdrukā, kā arī nav iespējams sameklēt faksu, lai jūsu draugi izdrukā un nosūta jums,» klāstījis Ryanair vadītājs.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana benzīnam, dažādu pakalpojumu sadārdzināšanās, kā arī nodeva par valsts krīzes rezervju nodrošināšanu degvielas cenu salīdzinājumā ar pašreizējo palielinās par aptuveni pieciem santīmiem, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.

Viņš pastāstīja, ka pērn Latvijā benzīna patēriņš samazinājās par 12% un Finanšu ministrijas (FM) prognozes par patēriņa samazinājumu šogad par 0,5% ir pārāk rožainas. «Realizācijas apmēra samazinājums 0,5% apmērā ir stipri par maz. Samazinājums būs lielāks,» teica Sakne un piebilda, ka tādējādi FM iecerētie papildu ieņēmumi šā gada budžetā 8,7 miljonu latu apmērā no akcīzes nodokļa likmes palielināšanas benzīnam, visticamāk, netiks gūti.

Vienlaikus viņš paskaidroja, ka pagaidām nav pieejama oficiāla informācija par plānotās nodokļu likmes palielināšanu, nav arī skaidrs, vai plānotajos 8,7 miljonu latu ieņēmumos ir ieskaitīti arī papildus gūtie ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ja papildus gūtie ienākumu no PVN nav ierēķināti 8,7 miljonos latu, tad PVN sniegs vēl nedaudz vairāk kā vienu miljonu latu.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(335).jpg

Būtu labi iekasēt atlīdzību no katra iegādātā mobilā telefona, zibatmiņas, MP3 atskaņotāja un tamlīdzīgām lietām - vismaz to vēlas likumdošanas līmenī panākt Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA).

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lai varētu izmaksāt kompensācijas autoriem par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu. Starp citu, uzsvars ir uz vārdu «iespējamo»! Tikpat labi katru, kurš trauku veikalā iegādājas virtuves nazi, varētu preventīvi uz pāris gadiņiem ielikt aiz restēm, ņemot vērā, ka ar minēto galda piederumu kādu var arī nodurt…

Kamēr Eiropā ir zema ekonomikas izaugsme, ASV - nedaudz augstāka, tikmēr trešdaļu no visas pasaules izaugsmes veido Ķīna, kuras īpatsvars pasaules iekšzemes kopproduktā (IKP) arvien aug un kura arvien lielāku nozīmi ieņem arī finanšu sektorā, centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Ieva Skrīvere.

Eksperte skaidroja, ka Eiropā izaugsme ir zema, aptuveni 2%, un nav iemesla domāt, ka tā tuvākajā laikā varētu būtiski palielināties. Kopš ekonomikas krīzes bezdarba līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir augsts, dažās valstīs pat virs 20%. Vēl viens krīzes mantojums ir samērā augstie parāda līmeņi, kas bremzē ekonomikas izaugsmi.

Eiropā daudzas valstis turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem - sabalansēts budžets 2015.gadā bija tikai četrām valstīm. Prātīga politika ir labajos laikos uzkrāt, jo tad, kad pienāk ne tik labi laiki, var investēt, lai ekonomikas kritums nav tik sāpīgs, taču pašlaik Eiropas valstis šādu stratēģiju neievēro, skaidroja ekonomiste.

VEF Kultūras pilī notikusi būvindustrijas lielās balvas "Pamatakmens" pasniegšanas ceremonija, kuru saņēma 12 Latvijas inženieri un arhitekti, informē industrijas pārstāvji Mārīte Šperberga un Uldis Andersons.

"Pamatakmeni" nominācijā "Gada projektu vadītājs" saņēma AS "LNK Industries" būvniecības projektu vadītājs Ruslans Brjuhovickis, bet par "Gada projektu direktoru" kļuva SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" projektu ieviešanas un vadības departamenta direktors Einārs Jaunzems, kā arī SIA "RERE meistari" valdes loceklis un būvgaldniecības un galdniecības restaurācijas nodaļas vadītājs Normunds Kotāns.

Par "Gada inženieri" kļuva SIA "Firma L4" būvinženieris Ainārs Maceikevičs, Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes projektu ieviešanas un uzraudzības nodaļas būvinženieris Mareks Pavārs, taču nominācijā "Gada jaunā inženiere" balvu saņēma SIA "Velve" būvdarbu vadītāja palīdze Marta Rimaševska.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (43%) uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis mājokļa iegādei, ja būtu tāda nepieciešamība, liecina Swedbank aptauja. Iedzīvotāji norāda, ka mājokļu cenas ir pievilcīgas un būtisks cenu kritums, viņuprāt, vairs nav gaidāms. 14% respondentu uzskata, ka zemākais cenu punkts jau sasniegts.

Vispārliecinātākie par situāciju mājokļu tirgū ir iedzīvotāji ar augstiem ikmēneša ienākumiem – 29% atzīst šo par labu brīdi mājokļa iegādei, tikpat uzskata, ka cenas ir sasniegušas zemāko punktu, un tikai 9% prognozē turpmāku kritumu. Līdzīgās domās ir arī iedzīvotāji, kuru ienākumi ir līdz 400 latiem mēnesī – 40% būtu ar mieru par šī brīža cenu iegādāties mājokli, ja rastos tāda nepieciešamība un iespēja.

«Kopējais sabiedrības noskaņojums pakāpeniski kļūst pozitīvāks. Šobrīd novērojam, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri tagad jūtas pietiekami stabili un realizē savus atliktos pirkumus. Prātīga aizņemšanās, samērojot savas ieceres ar finansiālajām iespējām, turpmākajos gados dominēs. To sekmēs gan situācija mājokļu tirgū – stabils piedāvājums un salīdzinoši nemainīgas mājokļu cenas –, gan iepriekšējo gadu pieredze,» saka Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs.

Iedzīvotāji sapņo par privātmājas iegādi ārpus Rīgas, bet dati par reāliem darījumiem rāda, ka biežāk ir pirkti divu istabu dzīvokļi sērijveida mājās Rīgas centrā, Purvciemā vai Juglā, izriet no Swebank aptaujas. Tuvākā gada laikā mājokli plāno iegādāties 10% respondentu.

Pēc Swedbank finansēto mājokļu privātpersonām datiem 47% darījumu notikuši, tieši iegādājoties dzīvokļus sērijveida ēkās. 31% no visiem izsniegtajiem kredītiem piešķirts privātmāju iegādei, 14% dzīvokļiem jaunajos projektos, bet 8% – dzīvokļiem pirmskara ēkā.

Šobrīd mājokļu tirgū pastāv kvalitatīva piedāvājuma deficīts, lai gan ir liels neiztirgoto īpašumu apjoms, norāda banka. 2011. gadā sākta vien dažu projektu būvniecība, un tas piedāvājuma apjomu būtiski nepalielināšot. Savukārt daļa uzbūvēto mājokļu nav pabeigti, daļa atspoguļo būvniecības izmaksu un kvalitātes kompromisu, bet vēl daļa atrodas juridiskas piederības starpposmos. Kā vienu no tendencēm mājokļu tirgū Swedbank nosauc privātmāju būvniecības aktivizēšanos, pamatojot to ar izsniegto būvatļauju skaitu – 2011.gadā tas audzis par 12%.

Lauksaimnieki paredz mazākas ražas, rudzu maizei cena var pieaugt, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Maiznieki jau šobrīd norāda, ka izmaksu pieaugumu vairs nevar akumulēt, bet cenu kāpums var mazināt maizes patēriņu. Tikmēr pārtikas tirgotāji uzskata, ka cenas jau sasniegušas augstāko līmeni.

Neskatoties uz optimistiskajām Eiropas Komisijas prognozēm par graudaugu platības un kopražas palielināšanos Latvijā 2011. gadā, Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperti prognozē, ka 2011. gada kopējā graudu un rapšu platība saglabāsies 2010. gada līmenī. ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas speciālistes Leldes Celmiņas apkopotie dati liecina, ka šogad varētu būtiski mainīties ziemāju un vasarāju graudaugu sējumu struktūra. Pērn ziemāji no kopējās graudu platības aizņēma 53 %, bet šogad - tikai 32%. Tas skaidrojams ar faktu, ka no pērn rudenī apsētās ziemāju platības bojā gājuši aptuveni 43%. No ziemāju graudaugiem visvairāk ir cietuši mieži - 57% - un kvieši - 43% sējumu platībās, savukārt rudzi un tritikāle pavasarī bija jāpārsēj 20-25% platībās. Tādējādi tiek prognozēts, ka ziemāju graudaugu kopraža varētu būt mazāka nekā iepriekšējā gadā. Bojā gājušo ziemāju platību vietā iesēti vasaras kvieši, vasaras mieži, kā arī vasaras rapši. Z/s Mazstrautiņi saimnieks Ainars Kalps klāsta, ka no ziemājiem nekā prātīga nebūšot - no 140 ha puse bija jāpārsēj un cietušas arī nepārsētās platības. Vasaras kultūras skāris sausums, taču lauksaimnieks cer, ka tā ietekme būs mazāka nekā laikapstākļu ietekme uz ziemājiem. Arī citi lauksaimnieki iepriekš pauda bažas par ziemāju slikto pārziemošanu, kas ietekmēs kopražu.

Viens mans labs paziņa pirms kāda laika atgriezās no biznesa kontaktu veidošanas brauciena Uzbekistānā un uz manu jautājumu «kā gāja», atbildēja «man liekās viņi nesaprata, ko es gribu». Biznesa nozare bija gana specifiska, tomēr, nodomāju, ka paziņas neveiksme sakņojās viņa izteikti rietumnieciskajā pieejā darījumu attiecību veidošanai.

Preču un pakalpojumu eksports ir būtisks ikvienas valsts ekonomikas izaugsmei, un, īpaši jau Latvijai. Būtiska kļūda, meklējot eksporta tirgus, ir vides, kultūras un biznesa tradīciju ignorēšana. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka šiem faktoriem netiek veltīta pietiekoša uzmanība. Tas attiecas gan uz kontaktu un attiecību veidošanas sākumposmu, gan mārketinga aktivitātēm. Domājam, ja mēs reiz esam ES, tātad rūdīti rietumnieki, tad piekopjam vispareizākos biznesa attiecību standartus, visu protam, visu mākam.

Tomēr tā vis nav. Piemēram, mana personīgā pieredze, strādājot ar jau minētajiem uzbekiem, liecina, ka atrodoties Uzbekistānā, jūs kā rietumnieks un potenciālais darījumu partneris, tiksiet teju vai celts debesīs – aprūpēts, atrādīts, pabarots un izvadāts. Savukārt, pēc panāktās vienošanā par darījumu, nonākot tā realizācijas stadijā un turpinot darījumu attiecības jau ārpus klātienes, katrs savā mītnes zemē, var nākties sastapties ar mūsu standartiem neatbilstošām komunikācijas problēmām - e-pastu ignorēšanu, solījumu nepildīšanu, klusēšanu situācijā, kad šķiet merkantilā biznesa interese ir uzbeku partnera pusē. Beigās jau viss notiek, bet jautājumi paliek.

Interneta veikaliem kļūstot populārākiem, ar katru gadu strauji pieaug sūtījumu skaits no ārzemēm. Rudens, kad vecāki savus bērnus gatavo skolai, tāpat arī Ziemassvētku laiks, kad cits citu vēlamies iepriecināt ar dāvanām, ir īstais pļaujas laiks tirgotājiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas pasta direktors Arnis Salnājs Dienu ieved sūtījumu šķirošanas cehā. Angārā rosās paku šķirotāji, turpat blakus atrodas iekšējais muitas punkts. Kastes ar mazām pakām, kastes ar lielākām, turpat netālu stāv pat aptīts motorollers, kas tuvākajā laikā iepriecinās kādu pircēju Smiltenē, un veļasmašīna, kas tūdaļ tiks vesta uz Madonu. Ne tikai cilvēki atrodas cehā, turpat lēnām, pavisam prātīgā gaitā pastaigājas suns. Tā nav bezmērķīga pastaiga, arī viņš šeit strādā, sūtījumos uzostot aizliegtās vielas, naudu un narkotikas.

Kaut gan sūtītāju vidū ir uzņēmēji, lielākoties tās tomēr ir privātpersonas. Tieši Ķīna ir valsts, kas strauji iekaro Eiropas patērētāju uzticību. Sūtījumu skaits no Ķīnas arī Latvijā pieaug. 2014. gadā starptautiski ienākošo sīkpaku skaits sasniedza teju trīs miljonus vienību un salīdzinājumā ar 2013. gadu bija par 83% lielāks. Tālās Āzijas zemes uzņēmēji ir sapratuši, ka viņiem ir izdevīgāk tirgot pa tiešo patērētājam un nav pat vajadzības katrā mazajā Eiropas valstī atvērt veikalu. Internets mijiedarbību padara ļoti ērtu, un, nedaudz piedomājot, uzņēmējiem izdodas atrast risinājumus, lai pircējs justos drošs, ka atnāks tieši tāds produkts, kādu viņš ir gaidījis. «Cilvēki arvien vairāk iepērkas internetā un meklē vietas, kurās to var izdarīt vislētāk, – vai tas būtu mobilais telefons vai mobilā telefona vāciņš, rotas, drēbes un viss cits, ko vien var iedomāties. Ķīnas preču sūtījumus nodrošina tādi giganti kā, piemēram, Alibaba un Taobao. Tie ir radījuši arī Aliexpress, kas strauji izplatās visā pasaulē. Pirms pieciem gadiem visi bija pārliecināti, ka visvairāk internetā tiks pirkti CD diski un grāmatas, bet patērētāji ir sagrāvuši šīs prognozes. Visvairāk tiek pirkti apģērbi. Eiropa no Āzijas atpaliek ļoti izteikti,» atklāj A. Salnājs.

Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā kaimiņvalstu iedzīvotāji iegādājas dzīvokļus, savukārt privātmāju izvēlē dod priekšroku mājām ar lielāku platību, informē Swedbank eksperti.

Tāpat latvieši mājokļa iegādei aizņemas mazākas summas un tās atmaksā ātrāk nekā lietuvieši un igauņi.

«Kreditēšanas tendences rāda, ka Latvijas iedzīvotāji izmanto kredīta piedāvātās iespējas iegādāties savām vajadzībām atbilstošu mājokli. Lai arī pieprasījums aizvien ir salīdzinoši neliels, iedzīvotāju lēmumi mājokļa iegādē tiek pieņemti racionāli un atbildīgi, izvērtējot kredītsaistību attiecību pret ienākumiem. Pārsvarā tiek pirkti dzīvokļi tipveida daudzdzīvokļu mājās, kas aizņem lielāko daļu no mājokļu tirgus, un izvēle pamatā ir par labu vietām ar attīstītu infrastruktūru. Šāda prātīga aizņemšanās, samērojot savas ieceres ar finansiālajām iespējām, būs noteicoša arī turpmākajos gados,» saka Ainārs Balcers, Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(367).jpg

Latvijas politiķiem laiku pa laikam izdodas teju vai pārspēt pašiem sevi, un to var attiecināt arī uz mūsu valsts pozīciju jaunā Eiropas Savienības (ES) līguma sakarā. Proti, pagājušās nedēļas nogalē Saeimas Eiropas lietu komisija ir apstiprinājusi pozīciju par jauno līgumu, kas paredz pastiprinātu ekonomisko savienību.

Nenoliedzami ir skaidrs, ka nepieciešams gan jauns ES līgums, gan arī efektīvāks tā izpildes kontroles mehānisms, atzīstot, ka līdzšinējais modelis lielā mērā ir cietis sakāvi. Nav noslēpums, ka dažādus kritērijus viena daļa ES valstu ievēro vairāk vai mazāk apzinīgi, otra - kā sanākt, un tad vēl ir arī Grieķija.