Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Lai arī atsevišķa lobēšanas atklātības likuma nebūs, tomēr tajā ietvertās normas var tikt iestrādātas Saeimas kārtības rullī un valsts pārvaldi regulējošajos normatīvos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnajā ziemā Ministru kabineta komiteja nolēma apturēt KNAB sagatavoto lobēšanas atklātības likumprojektu, jo tajā ministri saskatīja daudz neskaidrību. KNAB tika uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiktu piedāvāts, kā lobēšanas atklātības principus iestrādāt jau esošajos normatīvajos aktos. Lobēšana (nav tirgošanās ar ietekmi, kas ir krimināli sodāma) nozīmējot privātpersonas atklātu un tiesisku darbību ar mērķi ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību noteikta veida dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā. Viedokļi par šādu normu nepieciešamību atšķiras. «Lobēšana bija, ir un arī būs, tomēr kāda tās daļa ir apslēpta un par to zina tikai daži. Kāpēc «savējie» ar to drīkst nodarboties, bet «svešie» nevar?» jautā Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Kritiķi brīdina, ka ne jau pati ideja ir slikta, bet pastāv bažas par «izpildījumu» un «interpretāciju», turklāt šīs normas varot paralizēt ierēdņu, kā arī ievēlēto politiķu vēlmi tikties ar sabiedrību un vēl jo vairāk ņemt vērā tās ieteikumus, lai tikai «neinficētos» un netiktu pārmesta kādu lobistu ietekme kādas problēmas risinājumos.

Zāļu ražotāji rosina paplašināt atklātības principus attiecībā uz nozares sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes organizācijām. Ražotāji arī iesnieguši priekšlikumus un vienojušies ar Veselības ministriju par turpmākajiem soļiem atklātības ideju stiprināšanā, informē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) pārstāvji.

SIFFA, LPMA un BRAL biedri šogad pēc savas iniciatīvas pirmo reizi publiskojuši datus par sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu ārstiem un veselības aprūpes organizācijām. Dati ir publiskoti saskaņā ar Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) Atklātības kodeksu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.378 Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus. Šī informācija ietver gan ārstu vārdus un organizāciju nosaukumus, kas saņēmušas atbalstu, gan finansējuma mērķi - dalību tālākizglītības pasākumos, ziedojumus un grantus organizācijām, tāpat publiskoti dati par atlīdzību ārstiem par lekcijām zinātniski izglītojošos pasākumos, konsultācijām, dalību konsultatīvajās padomēs un pētījumos.

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

#NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Kristaps Porziņģis otrdien tika izraudzīts starp rezervistiem dalībai šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēlē, tādējādi kļūs par pirmo Latvijas basketbolistu, kurš piedalīsies šāda mēroga mačā.

NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas Porziņģis piedalījās NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, kur pārstāvēja Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis pērnā gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Kā vēstīts, Ņujorkas Knicks zvaigzne Porziņģis Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam bija lielas izredzes tikt iekļautam starp rezervistiem, kurus izvēlējās komandu galvenie treneri.

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Latviešu spīdeklis Kristaps Porziņģis no Ņujorkas «Knicks» komandas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam paliek cerība tikt iekļautam starp rezervistiem.

Austrumu konferences komandas starta pieciniekā no garajiem spēlētājiem iekļuva Klīvlendas «Cavaliers» zvaigzne Lebrons Džeimss, Milvoki «Bucks» grieķu talants Jannis Adetokunbo un Filadelfijas «76ers» līderis Žoels Embīds.

Porziņģis spēlētāju balsojumā bija trešais, saņemot 100 balsis, kamēr Embīds ar 94 balsīm bija ceturtais. Līdzjutēju balsojumā latvietis saņēma 1 116 769 balsu un bija ceturtais, kamēr Embīds ar 1 285 587 balsīm ieņēma trešo vietu. Tāpat arī mediju balsojumā Porziņģis bija ceturtais, kamēr Embīds ieņēma trešo vietu, latvietim tiekot pie 14 balsīm, bet kamerūnietim pie 66 balsīm.

Līdzjutēju balsojumam ir 50% nozīme, kamēr pa 25% dod spēlētāju un mediju pārstāvju izvēle.

#Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail akcionāru sapulcē ceturtdien, 1.februārī Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās.

Sociālās saziņas vietnē Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā. DB apkopoja spilgtākos komentārus par šo tēmu.

Tā, piemēram, kādreizējais politiķis un banķieris Arnolds Laksa raksta: «Kārtējo reizi nošķebināja tik kretīniska un latviešiem raksturīga rīcība – principiālā un svarīgā Rail Baltica akcionāru balsojumā par B.Rubesas atcelšanu Latvijas pārstāvis gļēvi atturējās! Tieši balsojuma veids like domāt, ka šis «latvietis» izpildīja kādu ietekmīgu personu norādījumus, Pēs atturēšanās balsojumā šļupsti par Rubesas neprofesionalitāti izklausījās traģikomiski».

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Interešu pārstāvības atklātības likums, kas tiek saukts arī par Lobiju likumu un Saeimā figurē jau kopš 2008. gada, ir nonācis sabiedriskajā apspriešanā šā gada janvārī. Precīza teksta vēl nav, un gaidāmas karstas diskusijas brīdī, kad būs runa par lobiju reģistrācijas birokrātisko slogu un uzraudzības mehānismiem.

Kopš 2019. gada esam ķērušies pie vispusīgas likuma izstrādes, lēnām un secīgi, aptaujājot visus iesaistītos, mēģinām nonākt pie izsvērtas likuma redakcijas, kas būtu racionāls risinājums interešu pārstāvjiem un deputātiem,” Dienas Biznesam sacīja Saeimas deputāte un likuma virzītāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Inese Voika (A/Par!).

Lobijus uztver nedraudzīgi

Stāsts par to, ka interešu pārstāvji vai lobiji ir kaut kas apšaubāms un, visticamāk, saistāms ar korupciju vai vismaz ar kaut ko nevēlamu, Dienas Biznesam kārtējo reizi izgaismojās šā gada 1. aprīļa Ministru kabineta sēdē. Proti, lēmums par ierobežojumiem tirdzniecības centros tapa pēc premjera Krišjāņa Kariņa replikas par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa argumentiem, kādēļ ierobežojumus nevajag. Premjers norādīja, ka, ja reiz lobijs tā saka, – “ejam pareizā virzienā”, un ierobežojumi tika ieviesti. Valdībai bija citu ekspertu atzinumi par ierobežojumu nepieciešamību, interešu pārstāvja vai lobija argumenti premjera izpratnē tika tulkoti drīzāk kā papildinājums tiem pēc formas, daudz neuzlūkojot būtību. Tas liek domāt, ka pati lobiju uztvere visaugstākajā līmenī Latvijā ir ar sliktu auru, un nav jābrīnās, ka KNAB 2014. gadā iesniedza valdībai likumprojektu, kuru tūdaļ vajadzēja noraidīt, jo doma bija nevis par atklātības ieviešanu lobijiem, bet gan par to, kā noķert lielāku daudzumu kukuļdevēju, un, lai to paveiktu, nolēma visus aplikt ar birokrātisku pienākumu reģistrēt un atskaitīties par sarunām deputātu vai ietekmīgu amatpersonu kabinetos. Pats Lobiju likums ar nolūku ir pārsaukts par Interešu pārstāvības atklātības likumu, līdzīgi kā savulaik no saziņas izslēdza vārdu “invalīds” un to aizvietoja ar “persona ar īpašām vajadzībām”. Vai politkorekta uzruna lobiju gadījumā maina uztveri, to, visticamāk, redzēsim laika gaitā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu Lobēšanas atklātības likums, kas definē lobēšanas un lobētāja jēdzienus un nosaka lobētāja pienākumus un lobēšanas ierobežojumus.

Lobēšana ir visā pasaulē izplatīta likumdošanas procesa un dažādu publiskās varas lēmumu pieņemšanas ietekmēšana noteiktu privātpersonu interesēs (piemēram, lēmumu par attīstības plānošanu vai publisko iepirkumu veikšanu valsts, pašvaldību, kapitālsabiedrību vajadzībām, publisko privāto partnerību), tomēr ne vienmēr šis jautājums ir tiesiski noregulēts. Visā pasaulē notiek diskusijas ne tikai par lobēšanas prakses tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem, bet arī par nepieciešamību lobēšanas jautājumu noregulēt, ar attiecīgu tiesību aktu nodrošinot to, ka lobēšana ir skaidri definēta, atklāta un visiem vienlīdz pieejama, skaidro birojs.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) paliek amatā, jo par viņas demisiju neuzticības balsojumā Saeimā nobalsoja 44 deputāti, bet vairākums – 48 bija pret. Viens deputāts atturējās.

Cerot, ka balsojumu par labu L. Mūrniecei varētu izšķirt atsevišķu opozīcijas deputātu kavēšanās uz plenārsēdes sākumu, koalīcijas partiju panāca, ka lēmumprojekts par demisiju Saeimas dienaskārtībā tiek iekļauts kā pirmais. Šajā balsojumā 46 deputāti bija par un kopumā 44 bija pret vai atturējās, kas liecināja par divu balsu pārsvaru par labu L. Mūrniecei.

Balsojumu ietekmēja arī SC deputāts Andrejs Klementjevs, kurš tobrīd bija pametis zāli un izņēmis balsošanas kartīti, tādējādi samazinot demisijas pieprasītāju kopskaitu. Žurnālisti pāris minūtes pēc balsojuma novēroja kā L. Mūrniece pieiet pie A. Klementjeva un viņu pateicībā nobučo uz vaiga. Iekšlietu ministre tūlīt pēc amata nosargāšanas žurnālistiem uzsvēra, ka viņas likteni neizšķīra viena, bet vairākas balsis, ko viņa uzskata par labu novērtējumu savam darbam. Ar balsu meklēšanu savam atbalstam viņa neesot nodarbojusies, bet paļāvusies, ka arī deputāti no citām frakcijām «godaprāta dēļ, balsos pret manu demisiju».