Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.
Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».
No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.
Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.
Spānijas Konstitucionālā tiesa pēc centrālās valdības lūguma otrdien nolēma bloķēt simbolisko neatkarības referendumu, tomēr reģiona nacionālistiskā valdība sarīkoja šo balsojumu, kuru organizēja brīvprātīgie bez oficiāla vēlētāju saraksta.
Lielākā daļa pret Katalonijas neatkarību noskaņoto partiju bija pret šo balsojumu un aicināja savus atbalstītājus tajā nepiedalīties.
Lai gan oficiāla vēlētāju saraksta nebija, reģiona valdība paziņoja, ka balsojumā varēja piedalīties 5,4 miljoni katalāņu un reģionā dzīvojošo ārzemnieku vismaz 16 gadu vecumā.
Katalonijas reģiona prezidents Arturs Mass sestdien paziņoja, ka jebkādi pasākumi, kurus Spānijas centrālā valdība veiktu, lai izjauktu simbolisko balsojumu par turīgā reģiona neatkarību, būs «tiešs uzbrukums demokrātijai».
«Es nezinu, ko viņi darīs, tas nav atkarīgs no mums, tomēr, ja viņiem ir kaut nedaudz veselā saprāta, domāju, ka jebkāda neierasta rīcība [balsojuma novēršanai] būtu tiešs uzbrukums demokrātijai un tiešs uzbrukums pamattiesībām,» Mass sacīja intervijā sabiedriskajai televīzijai.
Spānijas centrālā valdība nav noteikusi, ar kādām tieši tiesiskām sekām būs jāsastopas Katalonijas līderiem, balsojuma darbiniekiem un vēlētājiem, lai gan centrālās valdības pārstāvis Katalonijā ir brīdinājis, ka vietējās amatpersonas nevar izmantot publiskos resursus balsojuma veikšanai.
Lai gan Katalonijas nacionālisti prognozēja lielu balsotāju līdzdalību, daudzi katalāņi, kas vēlas, lai turīgais reģions paliek Spānijas sastāvā, plānoja balsojuma dienā palikt mājās.
Mass 27.septembrī parakstīja dekrētu, kas paredzēja 9.novembrī rīkot referendumu par Katalonijas neatkarību. Konstitucionālā tiesa oktobrī paziņoja, ka ir pieņēmusi sūdzību un apturējusi referenduma rīkošanu, kamēr tā izskata centrālās valdības argumentus. Tiesai ir pieci mēneši sava sprieduma paziņošanai par to, vai šis referendums atbilst konstitūcijai, tomēr tiesa var pieprasīt šī termiņa pagarināšanu.
Pamatojoties uz tiesas darba ilgumu, Mass paziņoja par atteikšanos no referenduma organizēšanas. Vēlāk Mass solīja sarīkot nesaistošu referendumu, bet pēc tam tika paziņots, ka galvenokārt brīvprātīgie organizēs simbolisku balsojumu.
Spānijas premjerministra vietniece Soraja Saensa de Santamarija Katalonijas vadības plānus par simbolisku referendumu, kurā būtu brīvprātīgi novērotāji un balsotāju reģistrācija tajā pašā dienā, nodēvēja par «tiesisku krāpšanu» un «demokrātijas perversitāti».
Katalonijas valdība uzsvēra, ka simbolisks balsojums ir «pilsoniskās līdzdalības process» un ir tādēļ ir tiesisks. Pats Mass ir uzsvēris, ka šis balsojums «sniegs lielisku mācību stundu demokrātijai».
Politiskās partijas un asociācijas, kas ir pret neatkarības centieniem, ir noraidījušas reģiona vadības argumentu, ka tā iedzīvotājiem ir «tiesības izlemt», tādēļ plānoja balsojumu boikotēt.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, kas publicēti laikrakstā «El Pais», liecina, ka 49% Katalonijas iedzīvotāju ir pret referenduma organizēšanu, bet 44% to atbalsta.
Reģionālā valdība ir paziņojusi, ka balsojuma rezultāti ir gaidāmi pirmdien. Mass ir solījis pēc balsojuma rakstīt vēstuli Spānijas konservatīvajam premjerministram Mariano Rahojam, lai lūgtu jaunas sarunas par iespējamu fiskālo paktu pušu starpā vai par autorizētu referendumu.
Katalonija, kurā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku jeb 16% Spānijas iedzīvotāju, ilgi ir bijusi ekonomikas dzinējspēks valstī, kur gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju ir bez darba. Lepni par savu atšķirīgo valodu un kultūru, katalāņi nevēlas pārdalīt savus nodokļus par labu citiem Spānijas reģioniem, un, uzskata, ka reģionam būs labāk vienam pašam.
