Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (57%) uzskata, ka šobrīd mājokli izdevīgāk ir pirkt nevis īrēt, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Tikai katrs desmitais (13%) uzskata, ka labāk mājokli īrēt, turpretī trešdaļai vispār nav viedokļa šajā jautājumā. Galvenais apsvērums par labu mājokļa iegādei, pēc iedzīvotāju domām (72%), ir tas, ka šobrīd ikmēneša kredītmaksājums ir līdzvērtīgs vai zemāks līdzīga mājokļa īres izmaksām. Tāpat liela daļa (67%) kā būtisku argumentu norāda - nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums.

Tie iedzīvotāji, kuri uzskata, ka mājokli izdevīgāk īrēt nekā pirkt, galvenokārt norāda, ka viņiem nav pārliecības par savu spēju uzņemties ilgtermiņa saistības (53%). Zīmīgi, ka katrs trešais iedzīvotājs uzskata – šobrīd tirgū ir neatbilstošas cenas mājokļu kvalitātei (37%) un ir grūti atrast savām šī brīža vēlmēm un iespējām atbilstošu mājokli iegādei (35%).

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Piesardzība, neziņa un bažas šķiet būs galvenie raksturlielumi, atceroties 2020.gadu, kad COVID-19 dēļ cilvēki visā pasaulē mainīja ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī mazākus un lielākus plānus.

Tomēr, lai kāds arī nebūtu vīrusa stāsta turpinājums, šī vasara iezīmē sava veida robežu, kad cilvēkos ir atgriezusies ticība rītdienai. Vieni no šiem noskaņojuma indikatoriem ir mazumtirdzniecības rādītāji un pieprasījums pēc aizņēmuma mājokļa iegādei vai remontam. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš.

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms COVID-19 radītās krīzes.

Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa no mums savos mājokļos pavadījuši vairāk laika nekā jebkad agrāk. Viss, kas līdz šim licis mums atrasties ārpus mājas – darbs, skola un pulciņi bērniem, pat sports un izklaide – pēkšņi pieejams tikai pašu mājokļos. Daudziem tas licis uz savu dzīvesvietu un vajadzībām attiecībā uz to palūkoties ar jaunām acīm.

Kādi ir pirmie secinājumi un kā tas ietekmējis mājokļu pircēju čeklistu?

Birojs, skola un kafejnīca vienuviet

Ja daudziem doma par darbu no mājām pirms tam šķita pilnīgi nepieņemama, tad tagad tikpat daudz ir tādu, kas vairs nevar iedomāties katru dienu doties uz darbu birojā. Domāju, ka ikviens jau pārdzīvojis tā saucamo medusmēnesi ar darbu no mājām un paspējis izbaudīt arī ar to saistītos izaicinājumus un ēnas puses. Īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Lai pienācīgi nodotos darbam, ar mazu stūrīti pie virtuves galda ir par maz. Klusa, no pārējā mājokļa norobežota un pārdomāti izplānota darba vieta nu ir tas, uz ko vairums no mums tiecas. Daudzi šo mēnešu laikā mājās iekārtojuši darba galdu vai vismaz pie sienas stiprināmu darba stacijas stendu, pārdomājuši darba vietas izskatu un iekārtojumu videokonferenču laikā.

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Sava mājokļa iegādi tuvāko divu gadu laikā plāno katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

No tiem, kuri jaunu mājokli plāno iegādāties jau šogad, vairāk nekā puse (60%) šobrīd dzīvo sev piederošā īpašumā bez kredītsaistībām, katrs ceturtais (23%) dzīvo īrētā mājoklī, bet 9% - kopā ar vecākiem vai citiem radiniekiem. Zīmīgi, ka to respondentu vidū, kuri apsver sava mājokļa iegādi tālākā nākotnē, lielākā daļa šobrīd mitinās īrētā īpašumā (55%). Biežāk par jauna mājokļa iegādi tuvākā gada vai divu laikā domā rīdzinieki (18%). Citās Latvijas pilsētās šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 11%, laukos – 4%, pierīgā – vien 2%, kas skaidrojams ar to, ka 38% Pierīgā dzīvojošo jau šobrīd maksā hipotekāro kredītu par iegādāto īpašumu.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Konsultācijām bankā Citadele par iespēju saņemt hipotekāro kredītu ar valsts galvojumu un atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai kopš 15. janvāra saņemti vairāk nekā 800 pieteikumi, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

Banka Citadele, iesaistoties valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, izsniedz hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm bijis būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei. Atbalsta programmas ietvaros ģimenēm ir iespēja saņemt bankas finansējumu līdz 95% no mājokļa tirgus vērtības.

Par iespējām iegādāties mājokli valsts atbalsta programmas ietvaros interesējas gan iedzīvotāji Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās. Redzam, ka piesakās arī ģimenes bez bērniem, kurām valsts atbalsts pašreiz nav paredzēts. Tas nozīmē, ka mājokļa iegādes jautājums ir aktuāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jāņem vērā, ka šī ir tikai pirmreizēja pieteikšanās uz konsultācijām, lai ģimenes detalizēti iepazītos ar valsts galvojuma un kredīta nosacījumiem un banka varētu izvērtēt klienta spēju kredītu atmaksāt, kā arī atbilstību valsts atbalsta programmā noteiktajiem kritērijiem hipotek ārā kredīta piešķiršanai. Ir pāragri prognozēt, cik no šīm ģimenēm, kas ir pieteikušās uz konsultācijām, atbildīs programmā izvirzītajiem kritērijiem valsts atbalsta saņemšanai un patiešām būs gatavas iegādāties mājokli, norāda bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas da ļas vadītāja Baiba Tētiņa.

Būvkopmānija un nekustamo īpašumu projektu attīstītājs YIT Latvija Rīgā, Dzelzavas ielā uzsācis būvniecību četru dzīvojamo namu kompleksam “Silvas nami”.

Šonedēļ pirmā no būvniecības stadijā esošajām ēkām atzīmē spāru svētkus, rezervētajam un pārdotajam dzīvokļu apjomam tajā sasniedzot jau 70%. Kompānijas eksperti norāda, ka projekts ir veidots, reaģējot uz tirgus pieprasījumu pēc racionāliem un pircējiem pieejamiem mājokļiem, kas līdz ar pieaugošajām būvniecības izmaksām ir būtiskākais kritērijs mājokļa iegādē.

Kompleksu “Silvas nami” veidos četras vienādas septiņu stāvu ēkas, no kurām divas jau ir būvniecības stadijā, bet trešās ēkas būvniecības uzsākšana plānota 2022. gada pavasarī. Katrā no ēkām atradīsies 67 mūsdienīgi un funkcionāli divu, trīs un četru istabu standarta klases dzīvokļi ar platību no 41 m2 līdz 73 m2. Visi dzīvokļi būs ar pilnu apdari un mājas iedzīvotājiem iegādei būs pieejamas noliktavas telpas, savukārt ēkas pirmajā stāvā ir paredzēts izveidot āra terases.

Kopējais mājokļu kreditēšanas apjoms šī gada deviņos mēnešos bija par 11% lielāks nekā deviņu mēnešu laikā pērn.

Swedbank līdz septembra beigām izsniegusi jau 227,6 miljonus eiro, liecina Swedbank dati par mājokļu finansēšanu Latvijā.

Aptuveni 40% no visiem darījumiem bijuši ar mājokļiem, kas uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, un šajā segmentā ir bijis lielākais klientu aktivitātes kāpums. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par iecerēm iegādāties jaunu mājokli, redzams, ka stingra apņēmība šajā jomā ir tikai 6% respondentu, un galvenais šķērslis dzīves apstākļu uzlabošanai ir cilvēku nepietiekamie ienākumi.

“Mājokļa aizdevumu tirgū šogad ir jūtama aktivitātes atgriešanās, lai gan saspringtā ģeopolitiskā situācija un pārliecības trūkums par ienākumiem, aizvien bremzē cilvēkus piepildīt sapni par jaunu mājokli. To apliecina arī mūsu veiktā aptauja, kas rāda - tikai 6% cilvēku nākamgad plāno iegādāties mājokli. Būtisks ir arī aizvadīto gadu laika strauji kāpušo cenu faktors, tāpēc cilvēki biežāk izvēlas īpašumus otrreizējā tirgū, ko būvmateriālu cenas nav ietekmējušas tik nozīmīgi. Pie tirgu veicinošiem faktoriem jāmin EURIBOR likmju mazināšanās, kā arī pieaugošais jaunu mājokļu piedāvājums, kas var mudināt cilvēkus izšķirties par labu dzīves kvalitātes uzlabošanai,” skaidro Normunds Dūcis, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Baltijā.

Lai sava mājokļa iegāde ģimenēm ar bērniem būtu pieejamāka, banka Citadele un Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum trešdien parakstīja līgumu par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, informē Citadele pārstāvji.

Ģimenes ar bērniem hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai varēs saņemt bankā Citadele valsts atbalsta programmas mājokļu iegādei ietvaros.

Līdz ar līguma parakstīšanu Citadele ir pirmā komercbanka Latvijā, kas ir gatava izsniegt hipotekāros kred ītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm ir bijis būtiskākais šķērslis sava mājokļa iegādei.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola uzsver: «Mājoklis ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Taču līdz šim dzīvokļa iegāde lielai daļai cilvēku bija finansiāli grūts vai pat neiespējams uzdevums. Tādēļ man ir īpašs prieks, ka 2015. gadu varam iesākt ar starta šāvienu šai valsts atbalsta programmai. Atbalstam dzīvokļu iegādei ģimenēm ar bērniem jau šogad esam paredzējuši 332,7 tūkstošus eiro.»

Aptuveni divas trešdaļas jeb 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, Latvijai pārejot uz eiro valūtu, nekustamā īpašuma cenas pieaugs, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management, SIA, sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tikai piektā daļa (19%) aptaujāto domā, ka lata pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs. Vīrieši un iedzīvotāji ar ienākumiem virs 300 latiem uz vienu ģimenes locekli salīdzinoši biežāk nekā caurmērā uzskata, ka pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs.

Interesanti, ka arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji kā vienu no mājokļa iegādes mērķiem min investīcijas nekustamajā īpašumā. Īpašuma iegādi tieši kā investīciju minējuši 11%, bet tiem pieskaitāmi arī 10% respondentu, kuru īpašumu iegādes mērķis būtu mājoklis saviem bērniem.

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas joprojām ir dzīves apstākļu uzlabošana (50%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (45%).

Valsts atbalsta programma pirmā mājokļa Latvijā vajadzīga, tomēr pašreizējā iecere ir pārāk vispārēja un jauno speciālistu atgriešanos reģionos tā īsti risināt nespēs

Ideja par to, ka pirmā mājokļa iegādi valstij vajadzētu atbalstīt, dzirdama jau ne vienu gadu vien, tomēr līdz reāliem projektiem un risinājumiem tā arī līdz šim nav tikts, jo ik reizi ir gadījies pa kādam nopietnam šķērslim. To, vai šoreiz, beidzoties priekšvēlēšanu maratonam, nebūs tas pats čiks, redzēsim jau šā gada nogalē gan tieši – vai konkrētie normatīvie dokumenti būs akceptēti, gan netieši – vai jau 2015. gada valsts budžeta projektā nauda šādam mērķim būs iezīmēta.

Tomēr var uzrakstīt vislabākās programmas, var paņemt vislabākos ārvalstu paraugus, tomēr tie nebūs dzīvotspējīgi Latvijas apstākļos. Kāpēc?! Lūk, tikai daži piemēri, uz ko DB norādījuši nekustamo īpašumu attīstītāji. Proti, valsts galvojuma apmērs tiek lēsts ap 5000 eiro, taču, piemēram, daudzos galvaspilsētas mikrorajonos vismaz jaunajiem dzīvokļiem šī summa nesasniegs 10% no ķīlas vērtības. Tas nozīmē, ka šie galvojumi «labi» varētu eļļot otrreizējo dzīvokļu tirgu. Nekustamo īpašumu attīstītājiem tādējādi parādās iespēja «iztīrīt» savus portfeļus no «atlikumiem». Tomēr ir vēl kāds «bet». Proti, bankas jau pašlaik vēlas, lai hipotekārā kredīta ņēmējs spētu pirmajā iemaksā nodrošināt vismaz 20% vai pat vēl lielāku apmēru no pirkuma summas. Ja šāda taktika netiek mainīta un netiek taisīts īpašs izņēmums valsts garantētajiem pirmā mājokļa iegādes kredītiem no bankām, tad arī šis mehānisms tā arī paliks labo ieceru līmenī. Vēl jo vairāk – ja Maksātnespējas likuma kontekstā šobrīd tiek virzīta ideja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmē, ka bankas varētu gribēt vismaz 30 – 40% lielu pirmo iemaksu, nevis valsts garantiju par 5000 eiro.

No izskatīšanai iesniegtajiem 166 hipotekārā kredīta pieteikumiem jau 61 ģimenei ar bērniem ir piešķirts bankas Citadele finansējums mājokļa iegādei ar valsts galvojumu pirmajai iemaksai, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

Rīgas un Pierīgas ģimenes lielākoties vēlas iegādāties dzīvokli, savukārt privātmājas iegāde ir aktuālāka reģionos dzīvojošajām ģimenēm.

Teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs un jo īpaši ģimenes ar vienu bērnu savu pašreizējo dzīvojamo platību vērtē kā pārāk mazu, liecina bankas Citadele un snapshots.lv veiktā aptauja.

29% aptaujāto norādīja, ka sava pašreizējā mājokļa platību vērtē kā pārāk mazu. Jo īpaši tā uzskata vecāki ar vienu bērnu (45%), kā arī ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu (36%). Mājoklī, kas nav lielāks par 40 kvadrātmetriem, mitinās 16% ģimeņu, kurās aug viens bērns, un 6% ģimeņu ar trim un vairāk atvasēm.

Šī brīža potenciālais mājokļa pircējs ir vīrietis ar augstāko izglītību un ienākumiem virs 600 eiro mēnesī, liecina DNB bankas pasūtītais pētījums, kas veikts ar mērķi uzzināt Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada plānus saistībā ar jauna mājokļa iegādi.

Pētījums ļāvis atpazīt arī galvenās dzimuma, vecuma, dzīvesvietas un citas iezīmes, kas visraksturīgākās šā brīža potenciālajiem mājokļu pircējiem.

Vērtējot pēc tautības, aptuveni puse no tiem respondentiem, kuri tuvākā gada laikā gatavojas iegādāsies mājokli, ir latvieši, puse – cittautieši. Tāda pat situācija ir arī to respondentu vidū, kuriem šī iecere ir tikai vēlamo plānu līmenī. Potenciālie mājokļa pircēji lielākoties ir respondenti ar augstāko bakalaura izglītību. Savukārt tie, kas tikai vēl apsver šo iespēju, – respondenti ar augstāko bakalaura vai augstāko maģistra izglītību teju vienādā apmērā.

Šobrīd Swedbank un Latvijas Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sadarbības programmā, kas paredz finansējuma piešķiršanu ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem, Swedbank ir apstiprinājusi jau vairāk nekā 200 aizdevumus. No marta vidus aizdevumos mājokļa iegādei ar valsts galvojumu izsniegti vairāk nekā 8 miljoni eiro, informē Swedbank pārstāve Vineta Savicka.

Lielākā daļa ģimeņu jau ir parakstījusi arī aizdevuma līgumus un saņēmusi finansējumu. Šobrīd katrs piektais aizdevums Swedbank tiek izsniegts tieši mājokļa iegādei ar valsts galvojumu.

60% iegādāto īpašumu, atbalsta programmas ietvaros, ir Rīgā un tai piegulošajās teritorijās, bet 40% īpašumu – Latvijas reģionu pilsētās un pagastos. Rīgā ģimenes ar bērniem biežāk iegādājas dzīvokļus (85% dzīvokļu iepretim 15% privātmāju pirkumu). Katrs trešais dzīvoklis tiek iegādāts kādā no jaunajiem projektiem. Savukārt ārpus Rīgas vienlīdz bieži tiek iegādātas gan privātmājas, gan dzīvokļi (pirkumu proporcijai sadaloties 50% pret 50%).

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava mājokļa meklējumos, tradicionāli ir – vai šobrīd ir labākais laiks, lai īstenotu lielāko pirkumu savā dzīvē?

Arī šobrīd, kad publiskajā telpā parādās minējumi par iespējamu jaunas krīzes tuvošanos, cenu pieaugumu un to, kurā nekustamā īpašuma tirgus attīstības punktā esam, vērts palūkoties uz to – kāds ir šis brīdis un piedāvājums tiem, kuriem aktuāla sava mājokļa iegāde, un kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu.

Darbojoties Baltijas nekustamā īpašuma tirgū jau no neatkarības atjaunošanas brīža, esam pārliecinājušies, ka gadījumā, ja īpašuma iegāde ir aktuāla un vienīgā stratēģija ir gaidīt zemākās cenas punktu, ir lielas izredzes to nekad nesagaidīt vai vienkārši palaist garām. Ja raugāmies uz nekustamā īpašuma cenām šobrīd, tad skaidrs, ka ir labs laiks pirkumam. Protams, ar nosacījumu, ja vien vajadzība ir izsvērta un balstīta šodienas iespējās. Nav jābūt īpašam ekspertam, lai redzētu, ka būvniecības cenas ir augušas daudz straujāk par dzīvokļu pārdošanas cenām. Tas nozīmē, ka jauno projektu pārdošanas izmaksas nākotnē tikai augs un arī būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu.

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Šā gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā turpinājusi strauji uzlaboties, saglabājot līdera pozīciju starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.

Uzlabojumu veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums, vidējās algas kāpums un aizdevuma procentu likmju samazinājums. Arī Tallinā mājokļu pieejamība uzlabojusies. To veicināja ātra algu izaugsme. Savukārt Viļņā pieejamība sarukusi, jo dzīvokļu cenas kāpums pārsniedza algu izaugsmi.

2016. gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis uzlaboties, kārtējo reizi sasniedzot augstāko vērtību kopš 2005. gada, t.i., 171,3. Tas ir par 12,5 punktiem vairāk nekā pērn. Indeksa vērtība 171,3 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 71,3% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Pieejamību veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums par krietniem 6.9%. Proti, kamēr vidējā darījuma cena kvadrātmetrā jaunajos projektos samazinājās par 21%, cena sērijveida dzīvokļos mikrorajonos, lai gan lēnāk, taču turpināja augt (5.5% pret šo ceturksni pērn). Vidējās neto algas pieauguma temps šajā ceturksnī saruka līdz 3.4%, taču arī deva savu artavu pieejamības uzlabojumā. Mājokļu kredītu procentu likmes ir samazinājušās par 10 bāzes punktiem.

Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs.

Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.

Piedāvājums mazāks, bet finansēšanā šogad plus 14%

Viens no vadošajiem nekustamo īpašumu tirgus pētniekiem Colliers International pirms neilga laika publiskoja informāciju, ka jaunajos projektos pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā ir sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā . Runa bija par aptuveni 1100 pieejamiem gataviem dzīvokļiem un vēl dažiem tūkstošiem būvniecībā esošu dzīvokļu, no kuriem lielākā daļa ir vai nu rezervēti vai pārdoti.

51% no paņemtajiem patēriņa kredītiem tiek ieguldīti mājokļa remontā vai automašīnas iegādē un vidējā kredīta summa ir 1800 eiro, liecina bankas Citadele apkopotā informācija.

Patēriņa kredīta līdzekļus mājokļa remontā iegulda katrs trešais jeb 30% iedzīvotāju, savukārt katrs piektais jeb 21% iegādājas automašīnu, liecina bankas Citadele apkopotā informācija par patēriņa kredītu darījumiem pēdējo 12 mēne šu laikā.

Citadeles apkopotie dati liecina, ka vīrieši ņem lielāku patēriņa kredīta summu nekā sievietes – vidēji 1900 eiro, kamēr sievietes 1700 eiro. Vīrieši ir arī aktīvāki patēriņa kredīta ņēmēji – 56% no visiem patēriņa kredītiem ir izsniegti tieši vīriešiem.

Patēriņa kredītā iespējams saņemt gan pavisam nelielu summu, gan tādu, kas sasniedz vairāku mēnešalgu apmēru. Tomēr pārsvarā iedzīvotāji rūpīgi un atbildīgi izvērtē, gan kredītsaistību apmēru, gan to, vai plānotais mērķis un iek ārotais pirkums tiešām ir nepieciešams. Redzam, ka visbiežāk patēriņa kredīta mērķi ir pielāgoti noteikta dzīves posma prioritātēm, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Ja patēriņa kredītu izglītības iegūšanai lielākoties izmanto līdz 30 gadu vecumam, tad medicīnas pakalpojumu segšanai - p ēc 40 gadiem. Interesanti arī, ka jauni vīrieši līdz 30 gadiem patēriņa kredītu lielākoties izmanto automašīnas iegādei, bet pēc 30 gadiem – mājokļa remontam, savukārt sievietēm neatkarīgi no vecuma allaž aktuālākais mērķis ir mājokļa remonts, saka B.Tētiņa.

Lai gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms lēni aug jau vairāk nekā trīs gadus, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis līdz šim mēnesi pēc mēneša turpināja krīzes laikos sākušos sarukuma tendenci, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr maijā mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis pieauga, neierasti strauji palielinoties gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanai (attiecīgi par 0.3% un 1.8%). Mājsaimniecību kredītportfeļa gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -0.7%, tai skaitā patēriņa kredītu gada pieauguma temps bija 2.1%, bet mājokļa kredīti pēdējo 12 mēnešu laikā saruka vien par 0.6% (mazākais negatīvais rādītājs kopš 2009. gada). Savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms auga trešo mēnesi pēc kārtas un pēdējos divos mēnešos pārsniedza arī pērnā gada atbilstošos rādītājus.

Līdz ar kāpumu mājsaimniecību kreditēšanā nedaudz auga arī kopējais iekšzemes kredītportfelis, lai gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka. Iekšzemes noguldījumus būtiski samazināja gan valsts, gan privātie uzņēmumi, tādējādi samazinoties arī noguldījumu kopapjomam.

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.