Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” uzsācis celt piebūvi esošajai rūpnīcai Rīgā, tādējādi divas reizes paplašinot tās izmērus. Jaunās piebūves platība būs 20 000 m2, un to plānots pabeigt jau šā gada beigās.

Līdz ar paplašināšanos, “Schneider Electric” Rīgas rūpnīca tiecas kļūt par lielāko “Schneider Electric” elektronisko produktu ražotāju Eiropā, turpinot ražot arvien sarežģītākas pakāpes elektroniskos produktus.

25. aprīlī notika pamatakmens un laika kapsulas svinīga ielikšana jaunās piebūves pamatos Krustpils ielā 35A, Rīgā. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas paplašināšana šobrīd tiek pilnībā finansēta no “Schneider Electric” mātes uzņēmuma, cenšoties piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.

“Schneider Electric” Rīgas ražotnes vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka, paplašinoties rūpnīcai, tiek plānots arī dubultot esošo ražošanas jaudu. “Šobrīd Rīgas rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā. Tā kā pieprasījums pēc elektroiekārtām tikai pieaug, katru gadu uzņēmums aug un paplašina produkcijas sortimentu. Pērn mūsu apgrozījums palielinājās par 30%, sasniedzot 112 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 65% pieaugums, sasniedzot 186 miljonus eiro,” norāda P. Zavadskis.

Vecās Ostmalas Biznesa Parkā (VOBP), Liepājā ielikts pamatakmens vēl vienai jaunai ražotnei - jau rudenī plānots ekspluatācijā nodot ēku, kur savu rūpnīcu izvietos Zviedrijas uzņēmums "Care of Sweden", informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

VOBP jaunā ražošanas angāra platība ir 3000 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 1,7 milj. eiro.

"Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks nākamais solis, kas tiek sperts ”Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā. Turpinām ievērot tradīciju un katru gadu mūsu parkā attīstīt kādu jaunu projektu. Priecājamies šo jauno ražotni būvēt Liepājā un arī Latvijā jaunam investoram - Zviedrijas medicīnisko matraču ražotājam, kas jau šī gada nogalē plāno sākt ražošanu jaunizveidotā rūpnīcā,” savā uzrunā pauda VOBP valdes priekšsēdētājs Jānis Siliņš.

“Ja kultūra ir Liepājas sirds, tad ražošana ir tās asinsrite. Pēdējo piecu gadu laikā mūsu pilsētā ir uzceltas 20 jaunas ražotnes. Tūlīt aiz galvaspilsētas esam otra lielākā pilsēta pēc saražotā apjoma. Ir liels gandarījums, ka vēl šogad mūsu pilsētā darbu uzsāks pavisam jauns zviedru kapitāla investors, radot atkal jaunas darba vietas un ceļot mūsu ekonomiku. Tāpat neviltots prieks par “Vecās Ostmalas Biznesa Parka” straujo, mērķtiecīgo attīstību, piesaistot un spējot nodrošināt tik augsta kaluma uzņēmumus!” gandarījumā dalās Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Tartu Rādi rajonā tiks būvēts kara un katastrofu medicīnas centrs apmēram 8000 kvadrātmetru platībā, liecina Igaunijas Nacionālās aizsardzības investīciju centra (RKIK) izsludinātais projektēšanas un būvniecības iepirkums.

Ēkas pabeigšana būtiski uzlabos militārās medicīnas apmācību iespējas, kā arī Igaunijas aizsardzības spēku veselības centra un rehabilitācijas pakalpojumu apstākļus un kvalitāti.

Kompleksā tiks apvienots Igaunijas aizsardzības spēku veselības centrs, aizsardzības spēku centrālā medicīnas noliktava un citas esošās pamata medicīniskās apmācības iespējas. Tajā būs mācību telpas ar dažādām funkcijām, kā arī telpas katastrofu situāciju simulēšanai.

Plānots, ka līgums par kara un katastrofu medicīnas centra būvniecību tiks parakstīts līdz šā gada izskaņai, bet būvdarbi tiks sākti nākamā gada otrajā ceturksnī.

Pieteikumus konkursā Igaunijas Iepirkumu reģistrs pieņems līdz 18.augustam.

Zvejniekciemā ielikts pamatakmens jaunam veikalam ELVI veikalam pašā Baltijas jūras krastā. Tuvākajos mēnešos plānota veikala ēkas būvniecība un apkārtējās teritorijas labiekārtošana, lai veikals apmeklētājus varētu uzņemt jau 2024. gadā.

Šī tirdzniecības vieta tiks izvietota vēsturiski nozīmīgā vietā, kur savulaik atradies Zvejniekciema zivju kopžāvētas komplekss “Ikriņi”.

“Jaunais veikals būs Latvijas mērogam unikāla tirdzniecības vieta pašā jūras krastā, kas tiks būvēta, respektējot gan kāpu zonas tuvumu, gan šī objekta vēsturisko mantojumu. Mēs labi apzināmies, ka lielai daļai Zvejniekciema iedzīvotāju un vēstures zinātāju šī vieta asociēja ar vietējās rūpniecības uzplaukumu un sasniegumiem, tāpēc attīstīt šo teritoriju mums ir liels gods un atbildība vienlaikus. ELVI ir Latvijas uzņēmēju veidots veikalu tīkls un es ticu, ka ar savu jaudu, pieredzi un izpratni par latviskajām vērtībām, mēs spēsim iedot jaunu elpu pēdējos gadu desmitos degradētam kvartālam,“ stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Jūnija izskaņā likts pamatakmens atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Enefit Green Tolpanvaara vēja parkam Somijas ziemeļos. Plānots, ka ar 13 vēja ģeneratoru turbīnām aprīkotais parks zaļo enerģiju sāks ražot nākamā gada beigās.

Šobrīd Enefit Green ir četri vēja parki būvniecības stadijā. Divi no tiem atrodas Lietuvā, viens Somijā un viens Igaunijā. Vēja parks Somijā ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem un pirmais, kurā uzsākta būvniecība.

Kā norāda Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), uzņēmuma īstermiņa mērķis ir četrkāršot atjaunīgās enerģijas ražošanu Somijā, Baltijā un Polijā. “Lai īstenotu liela apjoma un izmaksās pieejamas atjaunīgās enerģijas ražošanu, ir nepieciešami jauni vēja parki.

Nākamo piecu gadu laikā Enefit Green investīcijām vēja un saules enerģijas parkos novirzīs 1,5 miljardus eiro. Savukārt jauno vēja parku ražotā elektroenerģija būs pieejama tirgū jau nākamgad,” skaidro Kērmass.

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Investējot 2,6 miljonus eiro, ELVI attīsta tirdzniecības un atpūtas kvartālu Mārupē. 8. jūlijā Lielajā ielā notika pamatakmens iemūrēšana jauna kvartālam, kura attīstībā tiks investēti 2,6 miljoni eiro.

Kvartāls plānots atklāt nākamajā gadā.

Kvartālā būs pārtikas preču veikals ELVI un dažādas citas tirdzniecības vietas, atpūtas zona un pop-up tirdzniecības vietas mājražotāju, amatnieku precēm un ēdināšanas uzņēmumiem.

Tiks iestādīti arī teju 900 dažādu koku un krūmu, tostarp vairāki desmiti liela izmēra dižstādu.

"Jaunajā tirdzniecības un atpūtas kvartālā Mārupē saimniekos SIA “ELVI Latvija” franšīzes partneris SIA “Vita Mārkets”, kas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. Uz ēku jumtiem tiks uzstādīti saules paneļi, bet viss siltums, ko ražos tirdzniecības centrā uzstādītās aukstuma iekārtas, ar siltumatgūšanas tehnoloģiju palīdzību tiks novirzīts telpu un karstā ūdens sildīšanai. Īpaša vieta jaunajā kvartālā tiks atvēlēta zaļajai zonai pie tirdzniecības centra, kas plānota tā, lai apstādījumi kopā ar ēkām radītu vienotu ekosistēmu lietus ūdeņu lietderīgai izmantošanai un patīkamas pilsētvides radīšanai," stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunās mājvietas būvniecību Brasas rajonā paredzēts pabeigt šogad, aģentūrai LETA apliecināja Tieslietu ministrijā.

Ēku projektēja "Sarma & Norde", bet būvē SIA "Kvadrum". Līguma summa, tāpat kā Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecības gadījumā, netiek atklāta.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Kvadrum" vienīgais īpašnieks ir Didzis Pētersons. 2022.gadā uzņēmums apgrozījis 22 miljonus eiro un strādājis ar 3,15 miljonu eiro peļņu.

SAB jaunā ēka atradīsies Brasas rajonā, Upes ielā 1A, bijušā kara hospitāļa teritorijā, kur jau patlaban ir izvietots Valsts tiesu ekspertīžu birojs.

Pērn Invalīdu ielā 1 notika Vienotā tiesu ekspertīžu centra laboratoriju kompleksa ēkas pamatakmens kapsulas iemūrēšanas pasākums.

Publiski zināms, ka SAB patlaban izvietots Miera ielā, iepretim Rīgas Lielajiem kapiem.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā turpina savu attīstību un 25. augustā tika ielikts pamatakmens Rakstu mājai, līdzās Dabas mājai un Zinātņu mājai.

Jau nākamgad tā vērs durvis studentiem un akadēmiskajam personālam – astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām – 26 000 m2.

LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investē aptuveni 49 miljonus eiro, ieskaitot PVN. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro – no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Investīcijas nodrošina studiju un zinātnes kvalitāti 

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro,...

“Šodien liekam pamatakmeni vēl vienai Gaismas pilij, šī māja ir pierādījums, ka arī humanitārās un sociālās zinātnes Latvijā ir svarīgas. Rakstu māja nav tikai ēka, tas ir pierādījums, ka šo nozari arī novērtē, tās ir lielākās investīcijas nozarē kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. LU ir radīta, lai veidotos izcilības – solis tuvāk izaugsmei,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

LU ekopadomes vārdā LU Studentu padome kapsulā ievietoja ar 3D printeri veidotu, pielāgotu ilgtspējas piktogrammu – kā solījumu nākamajām paaudzēm risināt globālo klimata krīzi un ar to saistītos ekonomiskos, sociālos un vides izaicinājumus.

“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju. Jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas Universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā, ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ļoti svarīgi, ka Rakstu mājas būvniecības procesā tiek izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties “zaļās universitātes” virzienā. Tas nozīmē, ka mēs varēsim lepoties ne tikai ar kvalitatīvu un iekļaujošu, bet arī videi draudzīgu izglītības procesu. Un nav noslēpums, ka tieši rūpes par vidi un ilgtspēja ir jauniešiem ārkārtīgi svarīgi aspekti," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Svinīgajā notikumā, kad LU Akadēmiskajā centrā tika likts pamats jaunai humanitāro un sociālo zinātņu ēkai, piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas vecākā publiskā sektora vadītāja Marina Ismaila un Eiropas Padomes Attīstības bankas Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume, Rakstu mājas nākamie “saimnieki” – fakultāšu, institūtu un struktūrvienību pārstāvji, kā arī studenti, LU sadarbības partneri, apkaimes iedzīvotāji un biedrības.

Latvijas IT uzņēmums "TestDevLab" oficiāli atklājis biroja telpas, kas atrodas pašā Rīgas centrā, informē uzņēmums.

Tas ir vienīgais nams uz Vingrotāju ielas. Uzņēmums ēku iegādājās 2023. gadā par 3,75 miljoniem eiro, saņemot "Swedbank" aizdevumu investīcijām. Ēkas atjaunošanā uzņēmums ieguldīja vairāk kā 500 000 eiro. Tagad telpas pielāgotas augstākajām drošības un konfidencialitātes prasībām, lai "TestDevLab" varētu turpināt apkalpot klientus visā pasaulē.

"Ideja par savu biroja ēku "TestDevLab" bija aktuāla divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, strauji auga darbinieku skaits, kas nu jau sasniedzis 500 cilvēkus. Birojā Rīgā gan strādā trešdaļa no kopējā darbinieku skaita. Otrais iemesls bija aizvien augošās klientu prasības pēc drošības un konfidencialitātes, kas jāievēro, testējot viņu produktus un pakalpojumus. Tāpēc iegādātās ēkas telpas pārbūvētas tā, lai būtu viegli transformējamas un pielāgojamas dažādām vajadzībām,” stāsta uzņēmuma "TestDevLab" līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.