Raidījumā Kas notiek Latvijā? Saeimas deputāte Anta Rugāte (Tautas partija) apgalvoja, ka nesenajā balsojumā nav balsojusi pret amatpersonu algu publiskošanu, lai gan Saeimas stenogramma liecina par pretējo.

Taču uz L. Mūrnieces repliku par TP pārstāves divkosību, jo pagājušajā nedēļa A. Rugāte līdz ar lielāko daļu TP deputātu nobalsoja pret grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas noteiktu, ka internetā katru mēnesi tiks publiskoti valsts amatpersonu atalgojumi ar vārdu, A. Rugāte apgalvoja, ka nav balsojusi «pret».

No šī apgalvojuma viņa neatkāpās arī tad, kad Neo atbalstīta akcijas rīkotājs Armands Leimanis iepazīstināja ar stenogrammas datiem, kas apstiprina A. Rugātes «pret» balsojumu.

«Jūs šī raidījuma laikā samelojāt un tēlojat ieinteresētību šajā lietā. Ir pilnīgi skaidrs, ka jūs uz šī pamata cenšaties uzlekt uz vilciena, uz sabiedrības noskaņojuma un iegūt šādi lētu popularitāti.»

«Nezinu, ko vakar teica Anta Rugāte, taču zinu, par ko mēs pagājšnedēļ balsojām,» tā DB atbildēja TP biedrs un Saeimas deputāts Mareks Segliņš, lūgts komentēt savas partijas biedres A. Rugātes kļūmi Latvijas Televīzijas raidījumā Kas notiek Latvijā?, kur deputāte apgalvoja, ka nav balsojusi pret amatpersonu algu publiskošanu, lai gan Saeimas stenogramma liecina par pretējo.

«Par saviem vārdiem katrs cilvēks atbild pats,» viņš turpināja, uzsverot, ka tas droši vien bijis kāds pārpratums, jo «Anta Rugāte nav no tiem melīgākajiem deputātiem, gluži pretētji — viņa ir ļoti tieša un prātīga».

Arī TP Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis uzskata, ka «televīzijā tā mēdz gadīties» un ir sacelta «pilnīgi nepamatota ažiotāža», jo notikušais esot vienkārši kļūda.

Db jau rakstīja, ka LTV raidījumā par Neo publiskoto datu juridiskajām sekām kā arī policijas rīcības pamatotību, veicot kratīšanu LTV žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, Anta Rugāte asi kritizēja Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces darbību. A. Rugāte bija viena no deputātiem, kas pieprasīja L.Mūrnieces demisiju saistībā ar šiem notikumiem.

30.jūnijā noslēdzas termiņš kārtējam līgumam starp Latvijas Televīziju un Jāni Domburu par raidījuma Kas notiek Latvijā? (KNL) veidošanu. Kopš šā gada marta starp pusēm notikušas sarunas par turpmāko sadarbību, kuras saskaņā ar pušu vienošanos netika plašāk atspoguļotas vai komentētas līdz to pabeigšanai. Tomēr J. Domburs savu nostāju publiskojis KNL intreneta mājaslapā.

Jānis Domburs aicinājis LTV vadību skaidri definēt turpmākos spēles noteikumus un izpildīt iepriekšējos līgumos solīto, kas, viņaprāt, līdz šim darīts tikai daļēji. Jau vairākus mēnešus risinoties viņa un televīzijas vadības sarunas par to, kādam jābūt raidījumam Kas notiek Latvijā? un vai galvenie tā vērtēšanas kritēriji ir skatītāju reitings, jo iepriekš uzsvērta satura kvalitātes nozīmība. Pašlaik sarunas nevirzoties, tāpēc J. Domburs db.lv uzsver, ka ir atvērts visiem piedāvājumiem un, ja saņems sev interesantu priekšlikumu no kādas citas televīzijas, ir gatavs to pieņemt. «Uzskatu, ka mani uzmeta. Šīs sarunas neredzu jēgu turpināt. Vai nu mani uzskata par piekto rezervistu vai arī, ja citādi, to vajag parādīt ar darbiem. Uzskatu, ka 10 gadu laikā esmu sevi pierādījis un neļaušu pret sevi izturēties kā pret puišeli,» uzsver Domburs. Viņam gan neesot konkrēts termiņš, līdz kuram gaidīt LTV piedāvājumu, bet žurnālists nekur nesteidzoties. Galvenais esot izvērtēt visu pēc būtības un pašlaik neesot runa par to vai pagarināt, vai nē līgumu ar LTV, bet gan to, vai raidījumam un J. Domburam LTV būs iespēja attīstīties.

Atbildīgā Saeimas komisija izvairās no viedokļa paušanas par četriem izvirzītajiem Latvijas Bankas (LB) padomes locekļu amatu kandidātiem un galīgo lēmumu atstāja Saeimas ziņā.

Deputāti ilgi diskutēja par korektāko variantu, kā virzīt jautājumu balsošanai, nepaužot Budžeta komisijas atbalstu vai negatīvu attieksmi pret kādu no kandidātiem. To, vai centrālās bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča piedāvātie cilvēki strādās padomē, Saeimas deputāti lems aizklātā balsojumā.

Opozīcijas deputāti tikmēr ir sagatavojuši jautājumus I.Rimšēvičam, uz kuriem vēlas gūt atbildes pirms lemt par LB padomes locekļu apstiprināšanu. Deputāti vēlas noskaidrot, viņa redzējumu par bankas nākotni, tās veicamajiem darbiem un arī pašas iestādes optimizācijas pasākumiem. Tāpat jautājumi attiecas arī uz konkrēto virzīto kandidatūru piemērotību amatam.

Saeimas deputātiem joprojām maksā arī par tām sēdēm, kas netiek apmeklētas, raksta Neatkarīgā. Vairāki deputāti nav apmeklējuši sēdes mēnešiem ilgi, par to saņemot atalgojumu.

Iepriekš tika ziņots, ka deputāts Viktors Ščerbatihs pusgadu ilgā nepiedalīšanās Saeimas darbā, par to saņemot algu un kompensācijas, bijis izņēmuma gadījums, jo viņam esot bijis jātrenējas pasaules čempionātam.. Taču, analizējot 2009. gada tautas kalpu atalgojuma un kompensāciju datus, laikraksts pārliecinājās, ka tā vis nav.

Tomēr izrādās, ka saņemot algu un kompensācijas, likumdošanas darbā komisijās, piemēram, martā vispār nepiedalījās Artis Pabriks (SCP), jūlijā – Inese Šlesere (LPP/LC), Anta Rugāte (TP), Janīna Kursīte-Pakule (PS), Uldis Grava (JL). Savukārt tagadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš līdz vēlēšanām bija Saeimas deputāts, saspringtajā priekšvēlēšanu periodā komisiju darbā nepiedalījās divus mēnešus pirms vēlēšanām. Taču algu, kas tobrīd vēl bija 1047 lati, kā arī kompensācijas N. Ušakovs turpināja saņemt. Arī tajos mēnešos 2009. gada pavasarī, kad viņš uz sēdēm ieradās, tas nebija biežāk par divām trim reizēm mēnesī.

Dāvinājumus uz ziedojumus, kas izmantoti ārstniecībai un izglītībai, neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

To paredz IIN likuma grozījumi, ko Saeima šodien atbalstīja pirmajā lasījumā. Turklāt likumprojekts atzīts par steidzamu, tādējādi otrais lasījums būs arī galīgais. Priekšlikumu Saeimā iesnieguši Tautas partijas frakcijas deputāti, kas to sauc par «kļūdu labojumu».

Jau ziņots, ka no šī gada sākuma spēkā ir norma, kas paredz aplikt ar IIN dāvinājumus, kuru vērtība ir lielāka par 1000 latiem, ja dāvinātājs nav tuvs radinieks. Šī likuma panta izpratnē ar nodokli apliekami arī ziedojumi, ko privātpersonas veic, lai palīdzētu citiem saņemt medicīnisko aprūpi vai izglītību.

Finanšu ministrija neatbalsta dāvinājumu izglītībai neaplikšanu ar IIN.

Jūtos droši, ka turpināšu darbu iekšlietu ministra amatā, dažas stundas pirms balsojuma Saeimā intervijā LNT 900 sekundēm sacīja Linda Mūrniece.

Parlamentā šodien notiks balsojums par neuzticības izteikšanu L. Mūrniecei saistībā ar policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājās Neo lietas ietvaros, raksta Diena.lv.

«Demisija ir Tautas partijas histērisks mēģinājums atriebties par to, ko esmu darījusi Veselības ministrijā un pēc būtības Tautas partiju neinteresē motivācija manām darbībām. (…) TP atriebjas un vienlaikus mēģina ieriebt valdībai,» uzsver L. Mūrniece.

Cik viņai zināms, Saeimā vakar nav notikušas sarunas starp Jauno laiku un citiem partiju deputātiem. L. Mūrnieces izredzes amatā tiek vērtētas kā 50/50, norādīja LNT. Uz to ministre atbildēja, ka neskaita balsis un tās nemeklē, jo «esmu izdarījusi visu, kas man darāms, jo atlaist ministri par to, ka policija labi dara savu darbu ir diezgan absudri.»