Atklājot valdības sēžu tiešraides internetā, gan ministri, gan arī politikas eksperti pauda cerību, ka atklātība nemainīs lēmumu pieņemšanas procesu un arī ministru uzvedību.

Pirmais solis uz valdības sēžu atklātību tika sperts 2002.gadā, kad tās tika padarītas atklātas medijiem, šodien klātesošajiem Vērmanes dārzā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Viņš atzina, ka tāpat kā pie mediju klātbūtnes ar laiku ir pierasts, tāpat arī pieradīs pie tā, ka valdības sēdes turpmāk varēs vērot internetā tiešraidē. «Tas ir tikai tālākais solis, lai nodrošinātu sabiedrībai lielāku informācijas pieejamību,» sacīja Dombrovskis.

Valdības vadītājs arī apgalvoja, ka tiešraižu nodrošināšana no valdības sēžu zāles tās darbu neietekmēs.

Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs (ZZS) sportista karjeras dēļ rudens sesijā Saeimā bija manāms reti. Tomēr deputāta algu viņš turpināja saņemt pilnā apmērā, vēsta Latvijas Avīze.

«Tā īsti jau neesmu pelnījis, bet ko padarīsi – tāds ir likums. Ja nepatīk, tad viņš jāmaina,» jautāts, vai ir pelnījis saņemt deputātu algu arī par to laiku, kad nepiedalījās Saeimas darbā, V. Ščerbatihs noplātījis rokas. Arī no kompensācijām deputāts neesot atteicies, jo īres maksa par dzīvokli Rīgā viņam jāmaksā pat tad, ja to neizmanto, bet degvielu sanākot tērēt pat vairāk nekā kompensācijā.

Sēžu kavējumus V. Ščerbatiham attaisnojis Saeimas prezidijs, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas vēstuli, kurā lūgts ļaut deputātam pārstāvēt Latviju sacensībās.

Apkopoti pirmā pusgada dati par Saeimas komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējumu. Dati liecina, ka sēžu apmeklēšanā līderi nemainās.

Portāla Deputatiuzdelnas.lv apkopotie dati liecina, ka divi Saeimas deputāti – Kārlis Eņģelis no Reformu partijas un Dzintars Kudums no Nacionālās apvienības – līdz šim apmeklējuši visas komisiju sēdes.

Savukārt absolūts līderis komisiju sēžu kavēšanā ir Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jānis Klaužs, kurš līdz šim 11. Saeimā apmeklējis vien 38% komisiju sēžu. Jau vēstīts, ka Līvānu novada uzņēmējs iepriekš intervijā norādīja, ka Saeimā ir nokļuvis «joka pēc». (links)

Diskutējot par noteikumiem, kas regulētu transporta un īres kompensāciju piešķiršanu deputātiem, Saeimas Saimnieciskās komisijas deputāti šodien aizgāja līdz asumiem un netrūka arī klaigāšanas, dēvējot kolēģus par «debīliķiem».

Deputātiem, piemēram, bija domstarpības par to, vai transporta kompensācijas aprēķināšanai nepieciešamais attālums no dzīvesvietas mērāms līdz Rīgas robežai vai Saeimas durvīm.

Visaktīvāk savu neapmierinātību pret dažādiem noteikumu punktiem pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Aivars Dronka, pamatīgi sakaitinot komisijas vadītāju Ilzi Viņķeli (V). Vārdu apmaiņa kļuva aizvien asāka, un saruna novirzījās no tēmas, piemēram, Dronka ieteica pievērst uzmanību "Vienotības" deputātiem, kuri ņemot bezalgas atvaļinājumus plenārsēžu laikā.

Vairāki deputāti, klausoties aizvien emocionālākajos izteikumos, norādīja, ka «mēs sākam kļūt smieklīgi», savukārt Māris Kučinskis (PLL) izteicās, ka viņa kolēģi sākot uzvesties kā «debīliķi».

Dzirdēts, ka deputātiem sakarā ar krīzi tagad esot vairāk darba nekā iepriekš. Budžeta pieņemšanas dienā redzētais gan neliecināja, ka visi būtu pārstrādājušies, secinājis TV3 raidījums Nekā personīga.

«Kamēr daži kolēģi tribīnē kaismīgi cīnījās par kādu no budžeta sadaļām, Saskaņas centra frakcijas deputātu rindās aizrautīgi spēlēja pokeru un skaidroja, ka tas tomēr nekādi nav traucējis līdzdarboties budžeta tapšanā,» vēstīja Nekā personīga.

Saskaņas centra Saeimas frakcijas deputāts Nikolajs Kabanovs sacīja:

«Ziniet, bija ļoti garas un garlaicīgas debates un Buzajeva kunga uzstāšanās laikā es patiešām spēlēju pokeru, jo es vairs nevaru to izciest! Viņš ļoti bieži uzstājas un mani diezgan tā..sadrumstaloja..»

Bijušais zemkopības ministrs un zaļo zemnieku deputāts Mārtiņš Roze budžeta sēdes laikā pārlūkojis interneta iepirkšanās lapas ar Ziemassvētku atlaidēm, bet viņa kolēģe, bijusī Labklājības ministre Dagnija Staķe izmantojusi laiku medicīniskai konsultācijai pie deputāta un daktera Jāņa Strazdiņa, kurš viņai izrakstījis recepti.

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu komandu atalgošanai ik mēnesi būs pieejami 24 943 eiro, kā arī vēl vairāki tūkstoši eiro biroja uzturēšanai.

Saskaņā ar pastāvošo kārtību, EP deputāti var izraudzīties savus darbiniekus, ievērojot Parlamenta noteikto budžetu. Visām 2019.gada izmaksām, kas saistītas ar deputātu palīgu nolīgšanu, ir pieejama ikmēneša naudas summa, kas nepārsniedz 24 943 eiro katram EP deputātam. Šos līdzekļus neizmaksā pašiem EP deputātiem.

Savukārt piemaksa par vispārējiem izdevumiem paredzēta galvenokārt izdevumu segšanai, kas rodas, pildot deputāta pienākumus. Piemaksa sedz, piemēram, deputātu biroju īres un uzturēšanas izmaksas, tālruņa sakaru un abonēšanas izdevumus, ar reprezentācijas pasākumiem saistītus izdevumus, ar datoriem un tālruņiem saistītas izmaksas vai ar konferenču un izstāžu organizēšanu saistītus izdevumus. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (no septembra līdz augustam), šīs piemaksas apmērs tiek samazināts uz pusi. 2019.gadā šī piemaksa ir 4513 eiro mēnesī.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāta mēnešalga ir saglabājusies nemainīga - 6200,72 eiro pēc nodokļu nomaksas, savukārt biroja darba nodrošināšanai papildus pieejami 4299 eiro mēnesī.

Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu, kas ir spēkā no 2009.gada jūlija, visi EP deputāti saņem vienādu algu - 7956,87 eiro pirms nodokļu nomaksas. Algu izmaksā no EP budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi, paliek 6200,72 eiro.

Dalībvalstis uz deputātu algu var attiecināt arī savas valsts nodokļus, taču pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas, tādējādi deputāti nevar lemt paši par savu algu apjomu.

Savukārt tie EP deputāti, kas bija Parlamenta deputāti pirms 2009.gada vēlēšanām, varēja izvēlēties saglabāt iepriekšējo dalībvalstu sistēmu attiecībā uz algām, pārejas pabalstiem un pensijām visā viņu dalības laikā EP.

Rīgas Domes bloka Vienotība deputāti ir neizpratnē par pašvaldībai piederošā Rīgas Centrāltirgus vadības izvairīšanos no tikšanās ar opozīcijas deputātiem.

Lai arī 8. novembrī deputātiem bija plānota tikšanās ar RPAS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu, lai runātu par noslēgtajiem līgumiem par tirdzniecības teritoriju izmantošanu, par izsludināto iepirkumu par reklāmas izvietošanu un par ES līdzekļu piesaisti tirgus attīstībai, šāda tikšanās nav notikusi.

«A.Abramova izvairīšanās no tikšanās ar Vienotības deputātiem jau kļūst sistemātiska, tādēļ esam vērsušies pie uzņēmuma kapitālu daļu turētāja pārstāvja –priekšsēdētāja Nila Ušakova ar aicinājumu skaidrot situāciju,» neizpratnē ir opozīcijā esošie deputāti. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nosaka, ka deputātam ir tiesības pieprasīt no valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības uzņēmumu amatpersonām, kā arī uzņēmējsabiedrību vadītājiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses, kā arī – ir tiesības iepazīties ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses.

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais finansējums 26,5 miljonu eiro apmērā ir apšaubāms un pašvaldība, izmantojot biedrības, nodarbojusies ar ziedošanu, kas tai nav atļauts.

Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Nozagtajos Saeimas Prezidija locekļu datoros slepena vai valsts noslēpumu saturoša informācija netika glabāta, atklāj Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Saeimas priekšsēdētājas biedrs skaidroja, ka nozagto datoru vienīgā funkcija bija Prezidija locekļiem sniegt Saeimas sēdes laikā aktuālo informāciju. Šie datori netika izmantoti privātām lietām, un tiem nebija pieejas pie interneta, lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumiem. Portatīvajos datoros neglabājās nedz slepena, nedz valsts noslēpumu saturoša informācija, sacīja deputāts.

Klementjevs atzīmēja, ka no Saeimas priekšsēdētājas biedra, sekretāra un sekretāra biedra darba galdiem parlamenta sēžu zālē trīs portatīvie datori nozagti tika pirms vairākām nedēļām un par šo situāciju pēc vēršanās Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess.

Kopš 11.Saeimas sanākšanas Saeimas Prezidijā saņemti iesniegumi no 63 deputātiem, kuri atsakās no Saeimas sēžu dokumentiem papīra formātā. Uz šo deputātu dokumentu kastītēm uzlīmēta simboliska zaļa eglīte.

Saeimas sēdēs izskatāmie dokumenti ikvienam ir pieejami elektroniski, un deputāti ar tiem sēdes laikā var strādāt, izmantojot portatīvo datoru.

No Saeimas sēžu dokumentu papīra kopijām atteikusies arī VL–TB/LNNK frakcija un sešas 11.Saeimas komisijas – Eiropas lietu komisija, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, Sabiedrības saliedētības komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Pieprasījumu komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Iepriekšējā sasaukumā 53, bet 9.Saeimā vairāk nekā 40 Saeimas deputāti, taupot resursus, bija atteikušies no dokumentiem papīra formātā.

Lai samazinātu papīra patēriņu, Saeimas sēžu materiāli, ja iespējams, tiek samazināti un kopēti uz lapas abām pusēm. Pēc Saeimas sēdēm pāri palikušos dokumentus un pavairoto materiālu pārpalikumus, kā arī ikdienas lietošanas papīru savāc un nodod pārstrādei papīrfabrikā Līgatne. Papīrfabrika nodrošina makulatūras savākšanu ar savu transportu, neprasot par to samaksu.

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Korupcijā apsūdzēto AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska krimināllietu Rīgas apgabaltiesa turinās skatīt jūlija nogalē.

Prokurore tiesu debatēs lūgusi piespriest katram četrus gadus cietumā, iepriekš vēstīja LETA. Tāpat lūgts Magonim piespriest daļēju mantas konfiskāciju, bet Osinovskim - liegumu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos uz trīs gadiem. Prokuratūra arī lūgusi atzīt 499 500 eiro, kas tika atrasti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Rīgas apgabaltiesa lietu plāno turpināt skatīt 29.jūlijā un 31.jūlijā, uzklausot advokātu aizstāvības runas, aģentūra LETA uzzināja tiesā.Pēc tam plānots, ka tiesas sēdes notiks 18.septembrī un 19.septembrī ar replikām un apsūdzētie teiks pēdējo vārdu.

Vienlaikus tiesa informējusi, ka tiesas kolēģijai bija iespēja turpināt lietu skatīt ātrāk - 3.un 5.jūnijā, bet Osinovska un Magoņa aizstāvju noslodzes dēļ, par ko bija veikts ieraksts Tiesu informācijas sistēmas Tiesas sēžu kalendārā, šajās dienās lietas izskatīšanu turpināt nebija iespējams.

Daudziem uzņēmējiem ir skeleti skapī, tādēļ viņi baidās ziņot tiesībsargiem par kukuļu maksāšanu amatpersonām, un tikai amnestija palīdzētu visiem nomazgāties tīriem un pārtraukt kukuļdošanas praksi, trešdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Diskusija, kas trešdienas rītā Saeimas Tautsaimniecības komisijā izvērtās starp deputātiem un Ž. Jaunzemi-Grendi, kuri vēlējās dzirdēt viņas skaidrojumu par nedēļu vecajiem izteikumiem par politisko lēmumu pirkšanu, izvērtās ļoti emocionāla, netrūka arī savstarpēju apvainojumu.

Ž. Jaunzeme-Grende noliedza, ka pirms nedēļas Latvijas Avīzē būtu apgalvojusi, ka izdevīga lēmuma «izbīdīšana» maksā 60 000 latu, kas jādod kukulī politiķiem. Tas esot kāda uzņēmēja citāts, bet viņa nebija ar mieru atklāt pat nozari, kurā darbojas šis uzņēmējs, kā arī to, vai kukulis reāli ticis samaksāts. Komisijas sēdē viņa tomēr atklāja, ka uzņēmēji anonīmās aptaujās sūdzas par to, ka viņiem prasa «otkatu 10%».

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā aizturētais SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» ("Igate") valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, šodien tiesas sēžu zāli atstāja uz brīvām kājām, novēroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm vērtēja, vai Peilānam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Kā novēroja LETA, uz tiesas sēžu zāli uzņēmējs tika atvests, saslēgts rokudzelžos, taču dažas stundas vēlāk viņš no tiesas sēžu zāles izgāja bez rokudzelžiem un devās prom advokāta pavadībā. Ne pats Peilāns, ne viņa advokāts Āris Bočs aģentūrai LETA uz jautājumiem neatbildēja, tostarp arī nekomentēja tiesas nolemto.

Savukārt «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Peilānam nav piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu vēl vienam «Igates» darbiniekam. Arī viņam tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Stundiņš atturējās aģentūrai LETA atklāt otras personas uzvārdu un ieņemamo amatu, tomēr sacīja, ka viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Likums paredz tiesības IDB tiesas lēmumus pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tā kā sabiedrībā viesmīļu piesaiste nav populāra, ministri paši tērēs savu laiku ceļā pēc kafijas valdības sēdes laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjerministre atgādināja, ka tā esot bijusi Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga iniciatīva. "Viņš vēlējās ļoti ilgā un garā sēdē, līdzīgi kā Eiropā, arī vismaz ministriem netērēt savu algas daļu un savu laiku, ejot pēc kafijas, lai viņi varētu koncentrēties ļoti izaicinošiem jautājumiem Ministru kabinetā," teica Siliņa.

Kronbergam esot bijusi vēlme "iepriecināt kā jaunam kancelejas vadītājam ministrus", paredzot jaunu kārtību, kas arī būtu tikai "saprotama un normāla, ka garās stundās būtu kāds, kas apkalpotu", stāstīja Siliņa.

"Acīmredzot sabiedrībā šādas lietas nav populāras, un ministri paši ies pēc kafijas un tērēs savu laiku," nosprieda premjere.

Ventspilī uzsākti Kurzemes rajona tiesas ēkas paplašināšanas un modernizēšanas darbi, lai izveidotu mūsdienu prasībām un tehnoloģijām atbilstošas tiesu sēžu zāles, nodalot tiesnešu darba zonu no publiski pieejamās zonas. Būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, bet būvniecības kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 2,4 milj. eiro apmērā.

Pēc esošo telpu pārbūves un jaunas ēkas būvniecības kopējā tiesas vajadzībām paredzētā platība palielināsies no aptuveni 650 m2 līdz pat 1422 m2. Jaunajā piebūvē atradīsies sešas tiesu sēžu zāles un darba kabineti sešiem tiesnešu sastāviem.

Arī konvojēšanas process tiks nodrošināts ar atsevišķu ieeju un nodalītām telpām, lai uz tiesas zāli konvojētās personas tiktu nogādātas speciāli šim mērķim paredzētajās telpās, nenokļūstot publiskajā zonā. Esošā ēka pēc tās pārbūves un rekonstrukcijas tiks pielāgota tikai tiesu darbinieku un tiesnešu darba vajadzībām.

«Šobrīd Kurzemes rajona tiesa Ventspilī atrodas divos īpašumos, kuros nav nodrošināts nepieciešamais tiesas sēžu zāļu skaits un darba telpas tiesas darba nodrošināšanai,» atzīst tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Līdz šā gada jūnija beigām, kā tika plānots, ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām ir aprīkotas visas Latvijas tiesas un ieslodzījuma vietas, informēja projekta Tiesu modernizācija Latvijā pārstāvis Rolands Ostrovskis.

Ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām kopumā aprīkotas 312 zāles.

Kopumā Latvijā ir 47 tiesas un tiesu nami, kā arī 12 ieslodzījuma vietas.

Videokonferenci tiesas varēs izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēs ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī.

Videokonferences izmantošana ļaus saīsināt laiku, kas veltāms apsūdzēto sagatavošanai tiesas sēdei, uzlabot sabiedrības drošību, kā arī tiesu pieejamību, jo būtiski samazināsies lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks, tā kā nepieciešamības gadījumā piedalīties tiesas sēdē būs iespējams tuvākās pilsētas tiesā.

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

E-veselības projekts apturēts – tieši šāds bija Nacionālā veselības centra un Veselības ministrijas vēstījums Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem par e-veselības projekta tuvāko nākotni.

Prezentējot apkopoto informāciju par e-veselības projektu, Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas vadītājs Maksims Burčenko komisijas deputātiem pavēstīja, ka e-veselības projekts darbojas, bet tajā konstatētas vairāk nekā 50 nepilnības, no kurām dažas, iespējams, ir kritiskas. M.Burčenko uzsvēra, ka esošo problēmu pamatā ir augošais datu apjoms, infrastruktūras problēmas un kapacitātes problēmas, tomēr izvērtēšanai ir nepieciešams laiks.

«Izvērtējumu par sistēmas nepilnībām un vajadzībām veic vairākas IT kompānijas. Mēs paši neesam IT speciālisti un iepērkam ārpakalpojumu,» deputātiem sacīja M. Burčenko.