Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos, informē EP.

ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, «kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.»

Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus.

Otrdien Ministru kabinets (MK) plānojis skatīt Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildus administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma, uzsver LTA.

Starp aizliegumiem noteikts – ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums, tad, neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.

LTA norāda, ka likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar neapbruņotu aci redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2 – 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja ES finansējuma noteikumus reģioniem no 2021. līdz 2027. gadam un noraidīja iespēju ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanas.

Eiropas Parlaments noteikumus pieņēma ar 460 balsīm pret 170, 47 deputātiem atturoties. Šie vispārējie noteikumi regulēs reģionālos, kohēzijas un sociālos ES līdzekļu tēriņus, un tie paredz īpašu atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem.

EP deputāti uzskata, ka pašreizējais finansējuma apjoms - 378,1 miljards eiro (2018. gada cenās) - būtu saglabājams arī 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Projekti mazāk attīstītajos ES reģionos arī turpmāk saņems 85% ES līdzfinansējumu (Eiropas Komisijas piedāvājums - 70%), un tur nonāks 61,6% Reģionālās attīstības, Kohēzijas un Sociālā fonda līdzekļu. Arī finansējuma līmenis pārejas un attīstītajiem reģioniem ir palielināts līdz attiecīgi 65% un 50%. 1,6 miljardi eiro paredzēti kā papildu finansējums attālākajiem reģioniem (no kontinenta tālām ES valstu salām).

Lielbritānijas parlaments, nesekojot tradīcijai par izpildvaras noteicošo lomu, ir pārņēmis kontroli pār Brexit procesu. Tas nozīmē, ka aktuālajā dienaskārtībā vairs nav tikai premjeres Terēzas Mejas jau trešo reizi parlamentā virzītā vienošanās, kas divas iepriekšējās reizes pārliecinoši noraidīta.

Parlaments balsos arī par citām alternatīvām – gan tā saukto mīksto Brexit, kas paredz Lielbritānijai palikt muitas ūnijā ar Eiropas Savienību (ES), gan par otru referendumu par izstāšanos.

Tajā pašā laikā T. Meja nelokāmi paliek pie sava uzskata, ka viņas panāktā vienošanās ar ES, kuru, cita starpā, ES negrasās pārskatīt, ir vienīgā alternatīvā bezvienošanās Brexit vai ļoti garam izstāšanās pagarinājumam. Mejas kritiķi gan norāda, ka jau sākotnēji viņas uzstādījums, kurā par galveno tika izvirzīta migrācijas ierobežošana no dalībvalstīm, nav bijis nedz pareizs, nedz veiksmīgs. Tāpat kā tas, ka līdz šim valdība nav ierosinājusi parlamentā nopietnas diskusijas par Lielbritānijas palikšanu muitas savienībā ar ES.

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021. gadā atteikties no ziemas un vasaras laika mijas, informē EP.

Tās ES valstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, maiņu pēdējo reizi veiktu 2021. gada marta pēdējā svētdienā, bet tās, kuras saglabātu ziemas laiku - 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā. To paredz noteikumu projekts, kuru Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja ar 410 balsīm pret 192, 51 deputātam atturoties.

Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu atteikties no laika maiņas, taču nolēma pēdējo maiņu atlikt no Eiropas Komisijas rosinātā 2019. uz 2021. gadu.

Aizsargāt vienoto tirgu Eiropas Parlaments arī vēlas, lai ES valstis saskaņotu savu izvēli. Tas nepieciešams, lai netiktu traucēta ES vienotā tirgus darbība.

Ja Eiropas Komisija konstatētu, ka plānotais regulējums ievērojami un pastāvīgi traucētu vienotā tirgus darbību, tā varētu ierosināt uz vienu gadu atlikt lēmuma stāšanos spēkā.

ES dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta, paredz ceturtdien apstiprināts noteikumu projekts, informē EP.

Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt «vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs» un izvēlēties atbilstošākās sankcijas - piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu.

Eiropas Komisiju konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. Komisijas lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.

Neatkarīgu ekspertu piesaiste. Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām: pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu; to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību; pienācīga krāpšanas - arī nodokļu krāpšanas - , korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana; lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās; nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve; izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Ceturtdienas balsojumā Eiropas Parlaments atcēla ievedmuitas tarifus aptuveni 98% Ukrainas dzelzs, tērauda, lauksaimniecības un cita veida preču, kuras importē Eiropas Savienībā. Tirgus vienpusējās un īslaicīgās liberalizācijas mērķis ir palīdzēt Ukrainai pārvarēt ekonomiskās grūtības. Tas varētu ļaut Ukrainas ražotājiem un eksportētājiem ietaupīt 487 miljonus eiro gadā.

«Eiropas Parlaments daudzus gadus ir atbalstījis Ukrainas virzību uz Eiropu. Šis balsojums ir mūsu pirmā iespēja praktiski apliecināt mūsu atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai tās pašreizējā ekonomikas krīzē, ko izraisa gan valūtas problēmas, gan pastiprināts spiediens no Kremļa,» norāda par ziņojuma izstrādi atbildīgais EP deputāts Pāvels Zalevskis (EPP, Polija). «Putins aizver Krievijas tirgus Ukrainas eksportam, mēs tos atveram,» viņš piebilst.

Eiropas Parlaments priekšlikumu atbalstīja ar 531 balsīm par, 88 pret un 20 atturoties.

Jaunie noteikumi, kas varētu stāties spēkā 2014. gada maijā, pilnībā atceļ muitas tarifus 94,7% procentiem Ukrainas eksportēto rūpniecības preču un tos ievērojami samazinās atlikušajām precēm.

Latvija vēlas saglabāt esošo ES budžeta kopapjomu, bet lai segtu Lielbritānijas izstāšanās iztrūkumu atbalsta ideju par dalībvalstu iemaksu paaugstināšanu, jo arī šajā situācijā no ES saņems ievērojami vairāk nekā iemaksās

Tādu Latvijas valdības pozīciju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē saistībā ar ES attīstības scenārijiem un finansējumu 2021.– 2027. gadam atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka nākamā ES plānošanas perioda budžetu ietekmēs vairāki faktori, tostarp vienas dalībvalsts – Lielbritānijas – izstāšanās no ES, un arī izšķiršanās par kādu no pieciem piedāvātajiem ES nākotnes scenārijiem.

Eiropas parlamentā ir divi pretēji strāvojumi – palielināt ES budžeta ieņēmumus, lai segtu Brexit iztrūkumu, vai arī samazināt izdevumus. 2016. gadā ES gada budžets bija 155 miljardi eiro, savukārt 28 ES dalībvalstu publiskie tēriņi – 6906 miljardi eiro. Eiropas parlaments, pēc Z. Kalniņas-Lukaševicas sacītā, gatavo divus ziņojumus – vienu par izdevumiem, bet otru par ieņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisija savu redzējumu prezentēšot šā gada maijā, bet vienošanās būtu jāpanāk līdz 2020. gada pavasarim. «Par budžetu atbildīgais komisārs Ginters Eingers minējis dažus uzstādījumus, proti, ka dalībvalstu iemaksu būtu nepieciešams palielināt no pašreizējā 1% līdz nepilniem 1,2%, tomēr šie izteikumi arī vērsti uz finanšu taupību, jo 1,2% tāpat nebūtu pietiekami, lai nofinansētu esošās politikas un finansētu arī jaunos izaicinājumus,» skaidroja Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa sagaida, ka Eiropas parlaments, visdrīzāk, piedāvās palielināt budžeta kopapjomu līdz 1,3% no nacionālā dalībvalstu IKP, jo uzskata, ka budžetu nedrīkst mazināt, tādējādi ļaujot saglabāt atbalstu tādā pašā līmenī kā pašlaik lauksaimniecībai un Kohēzijai, vienlaikus atrodot arī līdzekļus drošībai. Eiropas Parlaments arī uzskata, ka jaunās prioritātes jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis pārdalot kohēzijai un lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus.

Ģeobloķēšana – prakse, kad patērētāja IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdošanas valsts dēļ viņam liegta piekļuve precēm vai pakalpojumiem, ir nepamatota, un tā ir jāpārtrauc, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā.

Eiropas Komisijai nekavējoties jāiesniedz solītie sešpadsmit tiesību aktu ierosinājumi vienotā digitālā tirgus un inovācijas stimulēšanai, saka deputāti.

«Šajā ziņojumā par ES ekonomikas, sabiedrības un sabiedrības pārvaldes digitalizāciju mēs ierosinām gan likumdošanas, gan nelikumdošanas pasākumus, kas sniegtu ieguvumus patērētājiem un nosargātu Eiropas Savienības sociālā tirgus ekonomiku konkurētspēju,» teica Iekšējā tirgus komitejas ziņotāja Evelīne Gebharda (S&D, Vācija).

«Eiropa ir jau palaidusi garām divus inovācijas viļņus. Vispirms - sociālos tīklus, pēc tam - dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu. Ja mēs nevēlamies nokavēt arī nākamo, mums ir jāraugās tādos virzienos kā lietiskais internets, lielo datu tehnoloģijas un saziņas sistēmas iekārta pret iekārtu. Tās var radikāli mainīt mūsu ekonomiku, un mūsu tiesību aktiem tas ir jāatspoguļo,» norādīja otra ziņotāja Kaja Kallas (ALDE, Igaunija).

Eiropas Parlaments (EP) devis "zaļo gaismu" sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas regulēs lielo tiešsaistes platformu darbību Eiropas Savienībā (ES), informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar Eiropas Komisijas (EK) ierosināto Digitālo tirgu tiesību aktu tiks ieviests melnais saraksts ar noteiktiem prakses veidiem, kurus piekopj lielās platformas, kas darbojas kā tā dēvētie vārtziņi jeb piekļuves kontrolieri. Saskaņā ar tiesību aktu EK varēs apsekot tirgu un piemērot sankcijas par neatbilstošu rīcību.

Parlaments 15.decembrī pieņemtajā nostājā, 642 deputātiem balsojot par, astoņiem pret un 46 atturoties, ierosināja jaunus pienākumus un aizliegumus, kas tieši piemērojami šādām platformām, lai nodrošinātu godīgu un atvērtu tirgu.

Ierosinātā regula attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz tā sauktos platformas pamatpakalpojumus, kuri visvairāk pakļauti negodīgai uzņēmējdarbības praksei. Pamatpakalpojumu vidū ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, sociālie tīkli, meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, mākoņdatošana un video koplietošanas pakalpojumi, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, lai saņemtu vārtziņa statusu.

Visiem nepārtikas produktiem, kurus pārdod ES iekšējā tirgū, vajadzīgs obligāts izcelsmes valsts marķējums (made-in), pieprasa Eiropas Parlaments ar otrdienas vakarā pieņemtajiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir pastiprināt produktu drošības prasības un tirgus uzraudzības noteikumus, lai vairāk aizsargātu ES patērētājus. Deputāti arī prasa stingrākus sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus un pārdod potenciāli bīstamas preces, informē EP preses sekretāre Latvijā Marta Rībele.

Obligāts izcelsmes valsts marķējums palīdzēs izsekot precēm un tādējādi vairāk aizsargāt patērētājus, norāda deputāti, kuri balsojumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par obligātu izcelsmes valsts marķējumu nepārtikas precēm. Pašlaik izcelsmes valsti var norādīt brīvprātīgi. Taču aptuveni 10% no precēm, ko pārtver ES sistēma nedrošu preču izņemšanai no tirgus RAPEX, nav iespējams atrast ražotāju.

Izcelsmes valsts prasībai vajadzētu attiekties uz visiem ES pārdotajiem produktiem, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz zālēm, saka Eiropas Parlaments. Saskaņā ar priekšlikumu, ES ražotāji varētu izvēlēties, vai uz produkta norādīt «ražots ES» vai arī savu dalībvalsti.

Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments pieprasa trešdien apstiprinātajā direktīvas projektā.

EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu.

«Mūsu nostāja vērsta uz to, lai uzņēmumi un investori pieņemtu vairāk ilgtermiņa interesēs vērstus lēmumus un ieviestu vairāk pārredzamības Eiropas uzņēmumu pārvaldībā un investoru,» norādīja ziņotājs Sergio Cofferati (S&D, IT) pēc balsojuma.

«Mēs ierosinām nozīmīgus instrumentus, kas var palīdzēt apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Atklātībā nonākusī informācija par Luksemburgas lēmumiem attiecībā uz lielu uzņēmumu nodokļiem liecina, ka mums ir jāizmanto iespēja uzlabot situāciju,» viņš teica.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka pabeigusi gatavošanās darbus Lielbritānijas aiziešanai no bloka bez vienošanās.

«Tā kā ir arvien vairāk iespējams, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās, Eiropas Komisija (EK) ir šodien pabeigusi sagatavošanos bezvienošanās ["Breksitam"],» teikts EK paziņojumā.

Lielbritānijas parlaments ir divreiz noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Briseli par «Breksitu". Meja likusi noprast, ka varētu sarīkot trešo balsojumu, ja viņai izdosies gūt pietiekamu likumdevēju atbalstu.

Eiropas Savienības (ES) līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus.

Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņojusi, ka iecerējusi trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos rīkot piektdien.

Tomēr parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Andrea Līdsoma norādīja, ka valdība vēl gaida apakšnama spīkera Džona Berkova piekrišanu.

Kā ziņots, Berkovs iepriekš norādījis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par parlamenta jau divkārt noraidīto vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

«Mēs apzināmies, ka jebkuram priekšlikuma, kas tiks izvirzīts rīt, jābūt saskaņā ar spīkera lēmumu,» sacīja Līdsoma, piebilstot, ka pašreiz notiek sarunas.

Piektdiena, 29.marts, ir datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Jau vēstīts, ka Meja, trešdien tiekoties ar Konservatīvās partijas deputātiem, solīja atkāpties no amata tiklīdz tiks apstiprināta «Breksita» vienošanās. ES līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja šonedēļ Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Savienības budžetu nākamajam gadam, nosakot 2016.gada budžeta izdevumu apjomu - 155 miljardi eiro maksājumu saistībās un 143,9 miljardus eiro faktiskajiem maksājumiem, atbilstoši EP un ES Padomes 15.novembrī panāktajam kompromisam, informē EP.

Sarunās EP sarunvedējiem izdevās panākt vairāk finansējuma bēgļiem un migrācijai, studentu apmaiņas programmai Erasmus+ un pētniecības un izstrādes programmai “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020).

Parlaments apstiprināja ES 2016.gada budžetu ar 516 balsīm par, 179 pret un 8 atturoties. Pēc tam to parakstīja EP priekšsēdētājs Martins Šulcs, tam piešķirot likuma spēku. ES ministri budžetu oficiāli pieņēma jau 24.novembrī.

Eiropas Parlaments nodrošināja, lai visus šim nolūkam ES daudzgadu budžeta plānā atliktos resursus izmantotu pašreizējās bēgļu un migrācijas krīzes risināšanā, piešķirot līdzekļus gan katrai dalībvalstij atsevišķi, gan papildus valstīm, kas atrodas pie ES ārējām robežām, kuru tuvumā ir konflikti un pa kurām ieplūst bēgļi. Saskaņā ar vienošanos, šim nolūkam atvēlēs par 1,6 miljardiem eiro vairāk, nekā sākotnēji rosināja Komisija.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga jaunā cerībā, ka Lielbritānijas premjere Terēza Meja izvairīsies no haotiska bezvienošanās Brexit, savukārt pasaules biržu indeksi palielinājās.

Jau vairākus mēnešus ir bijis skaidrs, ka «Mejas stratēģija ir bijusi iedzīt skeptiķus strupceļā, lai tie atbalstītu viņas vienošanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.

«Ideja, ka bezvienošanās Brexit vai nekāda Brexit risks būs pietiekams, lai iegūtu pietiekami daudz balsu, varbūt sāk nest augļus, kamēr parlaments tiecas pārņemt kontroli pār šo procesu,» sacīja analītiķis.

Dienu pirms šiem izteikumiem britu parlaments nolēma uzņemties iniciatīvu Brexit jautājumā, piešķirot sev tiesības balsot par dažādiem variantiem.

Lielbritānijai jāizšķiras starp četriem pamatvirzieniem - premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās atbalstīšana, izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, Brexit atlikšana uz ilgāku laiku vai atteikšanās no Brexit vispār.

Ukrainas parlaments nobalsojis par cilvēku pamatbrīvības ierobežojošā likuma atcelšanu. Parlaments šos likuma grozījumus pieņēma pirms mazāk nekā divām nedēļām.

Db.lv jau ziņoja, ka 16. janvārī Ukrainas parlaments pieņēma likuma grozījumus, kas ievērojami ierobežo cilvēku pamatbrīvības, piemēram, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, asociācijas brīvību. Protestētāju vidū valdīja viedoklis, ka cilvēka brīvības ierobežojošā likuma pieņemšanā tika pieļauti vairāki pārkāpumi. Viens no tiem – lēmuma pieņemšanā piedalījās ne vairāk kā 120 deputātu, un, apgalvojot, ka lēmumu pieņēma vismaz 236 tautas kalpi, tiek melots.

Jau rakstīts, ka tāpat otrdien prezidentam Viktoram Janukovičam lūgumu sevi atstādināt no amata iesniedza pašreizējais premjers Mokila Azarovs. Savā paziņojumā viņš pauda, ka atkāpjas, lai panāktu «sociālu un politisku kompromisu». «Lai nodrošinātu papildu iespējas sociālam un politiskam kompromisam un mierpilnam konflikta atrisinājumam, esmu pieņēmis personīgu lēmumu lūgt prezidentam atstādināt mani no Ukrainas premjerministra amata,» teikts M. Azarova paziņojumā. Tāpat viņš arī norādīja, ka valdība esot «darījusi visu, lai nodrošinātu mierīgu konflikta risinājumu» un «novērstu asinsizliešanu un vardarbību, kā arī pilsoņu tiesību pārkāpšanu».