Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Lidosta “Rīga” un SIA “RERE Meistari” parakstījuši līgumu par lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukciju, kuras gaitā paredzēts siltināt ap 6000 m2 lielu platību, bet 4000 m2 platībā pilnībā pārbūvēs darba telpas lidostas atbalsta dienestu vajadzībām.

“Līdz ar rekonstrukciju mūsu darbinieki iegūs gan mūsdienīgas darba telpas un tiks atrisināti vides pieejamības jautājumi, gan arī tas ļaus optimālāk izmantot mūsu resursus, paaugstināt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir nozīmīgs solis pretim lidostas ilgtspējas stratēģijas mērķiem,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis, AS RERE Grupa valdes loceklis Edgars Vēveris norāda: "Būvniecības projekts ietver ne tikai tehnisko dienestu ēkas pārbūvi, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta ietvaros tiks uzlabota tehnisko dienestu ēkas energoefektivitāte un ergonomika, kas ilgtermiņā samazinās enerģijas patēriņu un sekmēs uzturēšanās izdevumu samazināšanos, kā arī ļaus tehniskajam personālam efektīvāk veikt savu darbu.”

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Oskara Kalpaka tiltu Karostā kājāmgājēju un autotransporta satiksmei pēc veiktajiem remontdarbiem atvērs 9.augustā - nedēļu ātrāk, nekā plānots, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Remontdarbu laikā SIA «Kurzemes Būvserviss» nomainīja tilta nesošās koka konstrukcijas un dēļu klājumu, bet Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā dienesta darbinieki veica tilta mehānisko detaļu apkopi un sakārtošanu.

Kā pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs, visi darbi noritējuši pēc plānota darba grafika, nedaudz to apsteidzot. Paralēli tilta koka seguma nomaiņai sakārtoti un atjaunoti arī tilta izgriešanas mehānismi. Sakārtotas arī tilta gala atslēgas, kuru mehānismiem var piekļūt tikai tiltu izgriežot 10 un 20 grādu leņķī. Tāpat notīrītas tilta metāla konstrukcijas un aizkrāsoti nelegālie grafiti zīmējumi.

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodots Valmieras teātris. Jaunajā sezonā tas uzņems skatītājus atjaunotajās telpās, un oficiālais nodošanas pasākums paredzēts šī gada rudenī, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām un estētiskām problēmām, jau šobrīd paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns simbols pilsētas kultūras dzīvei.

Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra vairāku tehnisko sistēmu un ēkas struktūras modernizāciju, teātris tagad ir pilnībā gatavs atsākt radošo darbību.

Būvniecības procesu sarežģīja vairāki faktori, ieskaitot nepieciešamību saglabāt teātra darbību arī būvdarbu laikā.

Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dos iespēju telpas izmantot organiskāk, norobežojot apmeklētāju un teātra darbinieku plūsmu. Projekta ietvaros tika veikta Lielās zāles skatītāju zonas daļēja pārbūve, ietverot gan jaunu sienu, gan grīdu izbūvi. Lai uzlabotu skatītāju redzamību un ērtības, vecās ložas un tribīnes tika demontētas, to vietā izveidojot papildu sēdvietu rindas. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Savukārt, jaunizveidotā Black Box tipa zāle, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinās jaunas iespējas māksliniekiem, un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

Šodien plānots sākt vienus no vērienīgākajiem šī gada ielu būvniecības darbiem Ventspils ostā - Ostas ielas izbūvi posmā no Ventas ielas līdz K.Valdemāra ielai 14, kas izmaksās teju 3,2 miljonus eiro.

Aptuveni 580 metru garumā gar Ventas krastu tiks izbūvēts jauns ielas posms, kas ietver jaunu ielas seguma konstrukcijas izbūvi, lietusūdens kanalizācijas, apgaismojuma un gājēju ietves izbūvi. Līdz ar ielas izbūvi plānots īstenot arī vēsturisko ostas darbnīcu teritorijas labiekārtošanas 1.kārtu. Plānots nojaukt teritorijā esošos graustus, izbūvēt jaunu segumu, kā arī izvietot vairākus vides objektus.

Objekti, kas šajā vietā tiks uzstādīti jau 1.darbu kārtā, noteikti būs Mīlestības bāka, kur savā īpašajā dienā varēs doties jaunlaulātie, un loču kuģis «Rota», kas ilgus gadus godam kalpojis Ventspils ostā.

Atklātajā konkursā par tiesībām veikt būvdarbus šajā teritorijā uzvarēja pretendents, kas piedāvāja zemāko cenu – SIA «Ostas celtnieks». Būvdarbu līgums noslēgts par gandrīz 3,2 miljoniem eiro.

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Eiropas Savienība atrodas pārmaiņu priekšā, taču, kāda tā būs pēc izmaiņām, pašlaik ir grūti spriest, jo vēl joprojām nav skaidrības par Brexit, par to, kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta deputātu sastāvs, kāda būs jaunā Eiropas Komisija.

Tāda ES, kāda tā ir bijusi, tā vairs nebūs, jautājums ir par to, kāda tā būs un kā šīs pārmaiņas izjutīs Latvija. Par ES nākotni jau līdz šim ir bijušas daudz un dažādas diskusijas, ir apspriesti un diskutēti arī vairāki tās iespējamie attīstības scenāriji. Vienlaikus joprojām miglā tītais Brexit, un līdz ar to arī tā iespējamās sekas – ģeopolitiskā situācija pasaulē, ieskaitot divu pasaules lielāko ekonomiku – ASV un Ķīnas – konfrontāciju tieši preču tirdzniecībā – rada jaunus izaicinājumus nevis tikai atsevišķām bloka valstīm, bet gan visai ES kopumā.

Mainās prioritātes

Lai varētu raudzīties uz tālāku perspektīvu, vispirms ir jāsaprot, kādā situācijā ES atrodas pašlaik. «Eiropa kļūst drošāka, jo 2015. un 2016. gada notikumi, terora akti, piespieda apdomāties un veikt virkni pasākumu, tādējādi vairāk rūpējoties par iekšējo drošību,» vērtē nu jau 15 gadus Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa norāda, ka, strādājot Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, šo drošības faktora prioritizāciju nevar nepamanīt, un to vēl vairāk rāda ES 2021.–2027. gada budžeta projekts un tā apspriešanas gaita. «Pašlaik robežapsardzība ir katras valsts kompetencē, taču tām valstīm, kurām ir ārējās robežas, ir vajadzīgs pastiprinājums, un ES ārējās robežapsardzības vienība Fronteks tiks pastiprināta, 600 darbinieku vietā tajā būs ap 10 000 un palīdzēs tieši tām dalībvalstīm, kurām ir ārējās robežas,» skaidro I. Vaidere. Viņasprāt, tādējādi arī Latvijā pieaugs darba vietu skaits, un tas tiks finansēts no ES centrālā budžeta. «Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Eiropā arvien spēcīgāks kļūst sociālais pīlārs, līdz šim visas šīs lietas bija dalībvalstu kompetencē,» norāda I. Vaidere. Viņasprāt, pašlaik šajā jomā ir liela atšķirība, piemēram, Francijā un Beļģijā salīdzinājumā ar Latviju darba ņēmējiem ir ļoti augsti sociālā nodrošinājuma apmēri. Minēto iemeslu dēļ arī ir vēlme pēc sociālā nodrošinājuma harmonizācijas. «Šajā jautājumā ir arī zināmi riska elementi, jo, ja pārāk nodrošināmies attiecībā uz darba ņēmējiem, tad problēmas būs darba devējiem,» brīdina I. Vaidere. Viņa norāda, ka tieši šī iemesla dēļ šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, kuras tad arī raugās, cik lielu slogu var uzlikt uzņēmējiem, kā atbalstīt darba ņēmēju. «Sociālajā pīlārā uzmanība tiek veltīta arī veselības jautājumiem, kas arī vienmēr ir bijuši dalībvalstu kompetencē, bet tagad tam ir paredzēti 413 milj. eiro, kas it kā nav ļoti daudz, taču nauda veselības politikai, pētījumiem Latvijas kontekstā būtu kā iespējas un arī atbalsts,» norāda I. Vaidere.

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Jau devīto reizi pasniegtas balvas par labākajām pērnā gada ceļu būvēm valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Uz gada balvām pretendēja pagājušajā gadā paveiktais tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības, segumu atjaunošanas un autoceļu pārbūves grupās.

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā Gada balvu saņēma SIA Viadukts par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km. Būvdarbu laikā tilts ir atjaunots, no iepriekšējās tilta konstrukcijas ir palikušas tikai sijas. Salaboti tilta balsti, atjaunoti konusu nostiprinājumi un izbūvēta jauna tilta brauktuve - sākot ar klātnes betonēšanu, hidroizolāciju, seguma ieklāšanu, kompensācijas šuvēm un beidzot ar gājēju ietvēm. Būvdarbu līgumcena bija 720 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.