2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām
No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.
Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.
8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.
EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.
Par sanāksmju apmeklēšanu ārpus ES tiek izmaksāta dienas nauda 160 eiro apmērā, atsevišķi sedzot izdevumus par viesnīcu.
Tiek segti arī izdevumi, kas rodas, pildot deputāta pienākumus. Piemaksa ir 4513 eiro mēnesī, un no tās var algot palīgus, segt deputātu biroju īres, tālruņa sakaru un abonēšanas izmaksas, ar reprezentācijas pasākumiem saistītus izdevumus, konferenču un izstāžu organizēšanas izdevumus u.tml. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā – no septembra līdz augustam –, šīs piemaksas apmēru samazina uz pusi.
Parlaments EP deputātiem nodrošina aprīkotus birojus gan Briselē, gan Strasbūrā. Darba braucieniem abās pilsētās EP deputāti var izmantot dienesta automašīnas.
EP deputātiem ir tiesības saņemt medicīnas izdevumu atmaksu divu trešdaļu apmērā. Kārtību un atmaksas apmēru nosaka atsevišķi noteikumi. EP deputātiem pēc pilnvaru laika beigām ir tiesības uz pārejas pabalstu. To piešķir vienas mēnešalgas apmērā par katru deputāta amatā pavadīto gadu. Maksimālais šā pabalsta izmaksāšanas ilgums ir divi gadi. Ja bijušais EP deputāts uzņemas pilnvaras kādā citā parlamentā vai kādā valsts iestādē, pārejas pabalstu samazina tādā apmērā, kāda ir alga jaunajā amatā. Ja EP deputātam vienlaikus pienākas arī vecuma vai invaliditātes pensija, viņš nevar saņemt abus pabalstus – ir jāizvēlas viens no tiem.
Palīgi un citi darbinieki
EP deputāti var izraudzīties savus darbiniekus, ievērojot EP noteikto budžetu. Visām 2019. gada izmaksām, kas saistītas ar deputātu palīgu nolīgšanu, pieejami nepilni 25 tūkstoši eiro katram EP deputātam. Šos līdzekļus neizmaksā pašiem deputātiem, bet gan palīgiem vai cita veida darbiniekiem, ar kuriem noslēgts līgums.
EP deputāti var pieņemt darbā trīs reģistrētus palīgus (ar īpašiem nosacījumiem – četrus), kas pilda savus pienākumus Briselē vai Strasbūrā, kā arī vietējos palīgus ievēlēšanas dalībvalstī. EP deputātam var būt praktikanti, kas praksi var iziet vai nu EP, vai deputāta mītnes valstī. Vietējo palīgu un praktikantu kopējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 75% no deputāta parlamentārās palīdzības piemaksas. Kopš 2009. gada EP deputāti nedrīkst pieņemt darbā tuvus radiniekus.
Lauvas tiesa – algām
2018. gada EP budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām. No budžeta sedz arī mutiskās tulkošanas un ārējās tulkošanas izmaksas un darbinieku komandējumu izdevumus. EP pērn gada sākumā strādāja pavisam 7698 darbinieki, vairāk nekā puse no viņiem – Briselē, uz pusi mazāk – Luksemburgā, pārējie – Strasbūrā un citās vietās.
Aptuveni 22% no 2018. gada budžeta bija paredzēti EP deputātu izdevumiem – algām, ceļa izdevumiem, biroju uzturēšanas izdevumiem.
Nedaudz vairāk par 15% no budžeta tika tērēts IT un telekomunikācijām. Politisko grupu darbību izmaksas veidoja vēl 6% no budžeta.
Brisele–Strasbūra–Luksemburga
Ik gadu vidēji 10–15% budžeta ir jātērē ēku īrei, būvniecībai, uzturēšanai, drošības un ekspluatācijas nodrošināšanai EP trijās galvenajās darba vietās – Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā, kā arī birojos 28 dalībvalstīs.
EP 2013. gada pētījums rāda – ja visas EP darbības tiktu pārceltas no Strasbūras uz Briseli, būtu iespējams ietaupīt 103 miljonus eiro gadā. Revīzijas palāta 2014. gadā sagatavoja neatkarīgu analīzi un secināja to pašu – izdevumi saistībā ar Strasbūras darba vietu sasniedz 109 miljonus eiro gadā, bet vēl piecus miljonus varētu ietaupīt uz ceļa izdevumu samazināšanu.
Visu rakstu lasiet 23. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!