Daudziem uzņēmējiem ir skeleti skapī, tādēļ viņi baidās ziņot tiesībsargiem par kukuļu maksāšanu amatpersonām, un tikai amnestija palīdzētu visiem nomazgāties tīriem un pārtraukt kukuļdošanas praksi, trešdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.
Diskusija, kas trešdienas rītā Saeimas Tautsaimniecības komisijā izvērtās starp deputātiem un Ž. Jaunzemi-Grendi, kuri vēlējās dzirdēt viņas skaidrojumu par nedēļu vecajiem izteikumiem par politisko lēmumu pirkšanu, izvērtās ļoti emocionāla, netrūka arī savstarpēju apvainojumu.
Ž. Jaunzeme-Grende noliedza, ka pirms nedēļas Latvijas Avīzē būtu apgalvojusi, ka izdevīga lēmuma «izbīdīšana» maksā 60 000 latu, kas jādod kukulī politiķiem. Tas esot kāda uzņēmēja citāts, bet viņa nebija ar mieru atklāt pat nozari, kurā darbojas šis uzņēmējs, kā arī to, vai kukulis reāli ticis samaksāts. Komisijas sēdē viņa tomēr atklāja, ka uzņēmēji anonīmās aptaujās sūdzas par to, ka viņiem prasa «otkatu 10%».
Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) LTRK vadītājai skaidroja, ka Saeimas komisijās ar deputātiem esot pārstāvētas visas partijas, tādēļ, «ja pat vienai partijai teorētiski iedomājamies, ka tiek samaksāta kaut kāda nauda, viena pati tā neko nevar izdarīt». Politiķis satraucās, ka «kad tiek paziņots, ka likumi tiek pirkti, tas nozīmē, ka visi pie šī galda sēdošie ir nopirkti». «Parādiet kaut vienu ārzemju investoru, kurš ir nācis šeit un deputātiem, politiķiem maksājis kukuli. Nosauciet man vienu likumu, tad mēs esam gatavi viņu pa spalviņai izpreparēt un apskatīties, kādu priekšlikumu kurš deputāts ir sniedzis,» Ž. Jaunzemi-Grendi aicināja V. A. Krauklis. Viņam piebalsoja deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC) sakot, «ja jums ir pierādījumi, jums nākamajā dienā bija jābūt KNAB un SAB».
LTRK vadītāja atklāja, ka viņai tiešām bijušas vairākas sarunas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), bet atzina, ka arī biroja izmeklētājiem uzņēmēji nav gatavi atklāt kukuļdošanas gadījumus. DB viņa skaidroja, ka risinājums būtu amnestija, kas nozīmētu, ka «viss, kas tiek darīts līdz šim tiek piedots, bet, ja tiek darīts turpmāk, tad soda dubultīgi». Tas attiektos uz uzņēmējiem, kuri devuši kukuļus. «Vienreiz ieejam dušā un nomazgājamies, lai nav vairs skeletu skapjos,» teica Ž. Jaunzeme-Grende. To, ka uzņēmēji nelabprāt atklāj korupcijas gadījumus, viņa skaidroja ar faktu, ka «ne Rīgas domes kukuļdošanas skandāls, ne Jūrmalgeita, ne Daimlergeita nav devusi rezultātus».
Ž. Jaunzeme-Grende deputātiem apgalvoja, ka «ir reāli gadījumi, kad prasa kukuļus», bet nevienu konkrētu piemēru neminēja, deputātu uzstājīgos aicinājumus minēt kaut vai nozares vai likumus, par kuriem iespējams maksāts, uztverot personiski. «Šinī uzbrukuma atmosfērā es negribu runāt, vienīgais, ko es varu darīt, ir iet prom. Es nevēlos runāt tādā atmosfērā,» vairākkārt paziņoja Ž. Jaunzeme-Grende.
LTRK aptaujājusi aptuveni 3000 uzņēmēju, kuri varējuši anonīmi uz līmlapiņām uzrakstīt un iesniegt problēmas, kuras viņus satrauc visvairāk, tostarp arī par nevienādiem spēles noteikumiem valsts un pašvaldību iepirkumos un konkursos. Nepieciešamība pēc «vienotiem spēles noteikumiem un augstas pašcieņas uzturēšanas» izvirzījusies kā otrā prioritāte aiz vienota plāna nepieciešamības valsts attīstībai, informēja Ž. Jaunzeme-Grende. «Nav rakstīts, ka tas un tas deva tam un tam, bet tas, ka uzņēmēji par to runā, liecina, ka par to ir jāaizdomājas ļoti nopietni,» teica LTRK vadītāja. «Tas ko varu pateikt ir, ka pilnīgi visos reģionos no pilnīgi visiem uzņēmējiem bija lapiņas ar šīm sūdzībām.»
«Ceru, ka jums nebija mērķis graut vēl vairāk Latvijas likumdevēja prestižu,» vēršoties pie Ž. Jaunzemes-Grendes, teica V. A. Krauklis, piebilstot, ka «mēs visi šeit sēdošie jūtamies šeit ļoti nepamatoti apvainoti un tas nesekmē sadarbību». Ž. Jaunzeme-Grende diskusijas noslēgumā atvainojās visem tiem deputātiem, «kas ir skaidri gaiši godīgi un vēlas tikai Latvijas uzplaukumu un jūtas personiski apvainoti».
