Citas ziņas

Stājies spēkā 56 914 eiro naudas sods Vilkastei vērienīgajā Rīgas domes kukuļošanas krimināllietā

LETA,20.06.2016

Jaunākais izdevums

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, ar kuru uzņēmējai Inārai Vilkastei tika piespriests 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sods.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 15.maija spriedumu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja Stranča aizstāvis Saulvedis Vārpiņš, Štramam piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Štramam tika konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Tikmēr Janitam tiesa piesprieda viena gada un septiņu mēnešu cietumsodu, un arī viņa gadījumā cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Visbeidzot Vilkastei tiesa lēma atstāt spēkā pirmās instances piespriesto 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sodu.

Martā prokurors Māris Leja lūdza tiesai debatēs Štramam piespriest sešus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā un viņa bijušajam vietniekam Strancim četrus gadus un divus mēnešus ieslodzījumā, abiem nosakot arī mantas konfiskāciju. Vilkastei prokurors lūdza piespriest vienu gadu un desmit mēnešus ieslodzījumā, kā arī daļēju mantas konfiskāciju, savukārt bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Janitam - vienu gadu, astoņus mēnešus un 25 dienas ieslodzījumā bez mantas konfiskācijas.

Lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai. Pirmā epizode ir par nu jau vairāk nekā septiņus gadus seniem notikumiem. Kā liecina apsūdzība, toreiz Štrams un Strancis vienojušies pieprasīt kukuli viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) apmērā no Vilkastes, lai viņas interesēs mainītu teritorijas plānojumu īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1.

Apsūdzība uzskata, ka Vilkaste bijusi ieinteresēta iegūt tiesības Rusova ielā veikt apbūvi ar ievērojami lielāku stāvu skaitu, nekā to paredzēja spēkā esošais pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli Vilkaste plānojusi nodot trīs daļās, bet tā saņemšanai Strancis norīkojis Janitu, norāda prokuratūra. Divas dienas pēc tam, kad zemei Mežaparkā starp Ķīšezera, Rusova un Ezermalas ielu tika mainīts zonējums un atļauta daudzstāvu apbūve, Vilkaste šo īpašumu pārdeva par 45 miljoniem eiro (31,5 miljoniem latu).

Otrā lietas epizode ir par 30 000 eiro (aptuveni 21 084 latu) kukuļa prasīšanu no SIA CMR Nami. Saskaņā ar apsūdzību Štrams pret kukuli gatavojies nodrošināt šim uzņēmumam labvēlīga lēmuma pieņemšanu būvatļaujas izsniegšanas procesā, tāpēc viņš lūdzis Janitu par plānoto «darījumu» informēt CMR Nami pārstāvi, taču šī persona atteikusies dot kukuli. Lai arī Janita tādā gadījumā draudējis ar šķēršļu likšanu turpmāko CMR Nami būvniecības ieceru īstenošanai, uzņēmuma pārstāvis tomēr nav pierunāts dot kukuli, norāda prokuratūra.

Trešā epizode ir saistīta ar neizdevušos kukuļa saņemšanu no CMR Nami. Tā kā Janita nav spējis pierunāt šī uzņēmuma pārstāvi dot 30 000 eiro kukuli, Štrams no paša Janitas pieprasījis 5000 eiro, ko Janita viņam arī samaksājis, liecina apsūdzība.

Ceturtā lietas epizode ir par notikumiem 2007.gada pavasarī saistībā ar SIA Kvarta iecerēto dzīvojamo māju kompleksa būvniecības atbalstīšanu Kuldīgas ielā. Prokuratūra norāda, ka šajā epizodē pie Stranča vērsies Andrejs Inkulis, jautādams, kāpēc ar minēto projektu nenotiek nekāda virzība. Pēc tam Štrams ar Stranci uzdevuši Janitam tikties ar Inkuli un informēt viņu, ka apmaiņā pret uzņēmumam Kvarta labvēlīgu lēmumu būs jāmaksā 60 000 eiro (aptuveni 42 168 latus) liels kukulis. Inkulis šo naudu arī sarūpējis un nodevis Janitam, liecina apsūdzība.

Savukārt 2007.gada nogalē papildus sākotnēji noteiktajam kukuļa apmēram ar Janitas palīdzību no Inkuļa tikuši pieprasīti vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro, kurus vismaz daļēji viņš arī samaksājis, norāda prokuratūra.

Arī piektā apsūdzības epizode saistīta ar 2007.gada notikumiem. Šoreiz Štrams un Strancis uzdevuši Janitam pieprasīt 65 000 eiro (apmēram 45 682 latu) kukuli no kompānijas NCC Spilve Development pārstāvja Prīta Tominga apmaiņā pret to, ka tiks nodrošināti būvniecības ieceres attīstītājam labvēlīgi lēmumi būvatļaujas izsniegšanas procesā saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Dzirciema ielā, apgalvo prokuratūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos

LETA,22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic International Bank reģistrējusi kompāniju dalībai jaunbūves izsolē

LETA,17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Baltic International Bank» pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu meitaskompāniju - SIA «Dārzkopības 19», lai piedalītos viesnīcas un biroja ēku kompleksa jaunbūves Jūrmalā izsolē.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 65 000 eiro un «Baltic International Bank» ir tās vienīgā īpašniece. «Dārzkopības 19» valdes locekļi ir Juris Markevičs un Kārlis Sālījums.

Kompānijas juridiskā adrese ir Grēcinieku iela 6, Rīgā.

Komercreģistrā «Dārzkopības 19» iegrāmatota piektdien, 13.septembrī.

«Baltic International Bank» Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Laima Zēmele aģentūrai LETA sacīja, ka kompānija «Dārzkopības 19» ir izveidota ar mērķi piedalīties zvērināta tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, kura noslēgsies septembrī.

Informācija e-izsoļu vietnē liecina, ka zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs pirmajā izsolē pārdod SIA «BL īpašumi» piederošu nekustamo īpašumu - daudzfunkcioālo viesnīcu un biroja ēku kompleksa jaunbūvi, kas atrodas Jūrmalā, Dārzkopības ielā 19. Piedzinējs ir «Baltic International Bank».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Atceltas uzņēmējai Inārai Vilkastei piederošo zemesgabalu Rīgā un Jūrmalā izsoles

LETA,23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atceltas uzņēmējai Inārai Vilkastei piederošo zemesgabalu Rīgā, Dārzciema ielā, un Jūrmalā, Poruka prospektā 5, izsoles, teikts zvērinātā tiesu izpildītāja Mārča Midega paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsoļu atcelšanas iemesls paziņojumā nav minēts.

2019.gada 19.janvārī sākās Vilkastei piederošo abu zemesgabalu elektroniskās izsoles. Bija plānots, ka tās noslēgsies 2020.gada 20.janvārī.

Parāda piedzinējs abiem zemesgabaliem bija "Baltic International Bank".

Zemesgabala Rīgā, Dārzciema ielā, platība ir 0,253 hektāri, bet nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 75 600 eiro, savukārt zemesgabala Jūrmalā, Poruka prospektā 5, platība ir 0,2122 hektāri, bet nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 87 600 eiro.

Par korupciju tiesātā bijušā Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedre Vilkaste savu pirmo firmu nodibināja 1992.gadā. Kopš 2003.gada viņa darbību pilnībā pārorientējusi uz nekustamo īpašumu biznesu. Vilkastes realizēto projektu skaitā ir tirdzniecības centrs "Dino", daudzdzīvokļu ēka "Jūrmalas pērle", daudzdzīvokļu nams "Mežaparka vilnis", kas 2007. gadā saņēma apbalvojumu konkursā "Labākais jaunais projekts" nominācijā "Labākais elitārās mājas projekts", kā arī citi projekti Mārupē, Ādažos, Jūrmalā, Rīgā, Kanādā un Melnkalnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dopinga sāgā attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Olimpiādē

LETA,05.02.2018

Līdz ar to Olimpiādē nevarēs piedalīties arī krievu skeletonists Aleksandrs Tretjakovs, kurš 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīja zeltu

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņojusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls.

Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē, jo joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja vien pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences režīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes. Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.

Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kukuļdošanā apsūdzētā Vaškeviča krimināllietā oktobrī pratinās bijušo VID vadītāju

LETA,29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13.oktobrī turpinās uzklausīt lieciniekus kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietā, pastāstīja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Šodien tiesā turpinājās bijušā Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa pratināšana. Viņu turpinās pratināt arī tiesas procesa beigās.

13.oktobrī plānots pratināt divus lieciniekus - bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Nelliju Jezdakovu un bijušo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Ediju Ceipi.

Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu kādai tā brīža VID amatpersonai. Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Vaškevičam par korupciju piespriež sešu gadu cietumsodu; spriedumu pārsūdzēs

LETA,09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, ceturtdien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.

Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā.

«Valsts mūs šajā pavasarī uzklausīja un piešķīra līdzekļus tehnikas atjaunošanai. Ir iegādāti trīs jauni bobi,» stāstīja Ekmanis. «Pirmās sajūtas ir, ka pirkumi sevi attaisnojuši. Ceru, tas būs milzīgs ieguvums olimpiskajām spēlēm. Tiesa, visu parādīs rezultāti sacensībās. Visas mūsu vajadzības tika apmierinātas teju 100% apmērā. Paldies valdībai.»

Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas 2017.gada labākā sportista balvu pretendē basketbolists Kristaps Porziņģis, skeletonists Martins Dukurs, biatlonists Andrejs Rastorgujevs, bokseris Mairis Briedis un smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, savukārt dāmām par trofeju spēkosies tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova, kā arī septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, svarcēlāja Rebeka Koha un cīkstone Anastasija Grigorjeva.

Pērn par labākajiem tika nosaukti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) zvaigzne Kristaps Porziņģis un Ikauniece-Admidiņa.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējos NBA laukumos, kā arī bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu. Savukārt Martins Dukurs šogad izcīnīja Pasaules kausu un triumfēja planētas meistarsacīkstēs, Briedis izcīnīja Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu un iekļuva Boksa supersērijas pusfinālā, Rastorgujevs pirmo reizi karjerā kāpa uz goda pjedestālā Pasaules kausa posmos, kamēr Rumjancevs izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā.

No dāmām visskaļākos panākumus guva Ostapenko, kura triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa «French Open» izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA «International» turnīrā, kamēr Sevastova uzvarēja Maljorkas WTA «International» turnīrā un rangā sasniedza savu rekordaugsto 15.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru