Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Kā norādīja Stranča aizstāvis, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, Štramam šodien piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Štramam konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Tikmēr Janitam tiesa piesprieda viena gada un septiņu mēnešu cietumsodu, un arī viņa gadījumā cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Visbeidzot uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa lēma atstāt spēkā pirmās instances piespriesto 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sodu.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, ar kuru uzņēmējai Inārai Vilkastei tika piespriests 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sods.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 15.maija spriedumu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja Stranča aizstāvis Saulvedis Vārpiņš, Štramam piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Štramam tika konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Ģenerālprokuratūra pabeigusi pirmstiesas kriminālprocesu tā saucamjā Daimler krimināllietā, kur par kukuļņemšanu lielā apmērā no Ungārijas autobusu ražotāja Ikarus special Coach factory Ltd., Ungārijas trolejbusu ražotāja Ganz Transelektro Traction Electric, Polijas autobusu ražotāja Neoplan Polska Sp.z o.o. un kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupā ietilpstošā uzņēmuma EvoBus GmbH.

Prokuratūra lietu nosūtījusi izskatīšanai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai. Krimināllietā tiek apsūdzētas sešas personas. Viena no personām apsūdzēta par par kukuļņemšanu un kukuļa izspiešanu lielā apmērā, uzkūdīšanu dot kukuli, par starpniecību kukuļošanā, kukuļa piesavināšanos kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Otra persona apsūdzēta par kukuļņemšanu lielā apmērā atbalstīšanu, kukuļa izspiešanu lielā apmērā atbalstīšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Savukārt četras personas apsūdzētas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Pagājušajā nedēļā Rīgas reģionā aizturēti divi autobraucēji, kuri cenšoties izvairīties no atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, devuši kukuli. Šogad jūlijā Rīgas reģionā aizturētas jau astoņas šādas personas. Vidēji tie ir divi cilvēki nedēļā, informē Valsts policija.

28. jūlijā Saulkrastos pulksten 14.12 policisti apturēja 1964.gadā dzimušu vīrieti, kurš pārvietojās ar traktoru. Veicot pārbaudi likumsargi konstatēja, ka vīrieša izelpā ir 2,16% alkohola. Lai izvairītos no soda, vīrietis policistam piedāvāja 10 eiro kukuli.

Savukārt Ulbrokā tās pašas dienas noslēgumā ap pulksten 23.05 ceļu policisti apturēja vieglo automašīnu Mercedes Benz, kura vadītājs neievēroja atļauto ātrumu – pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu par 27km/h, vietā, kur atļauts braukt ar 50km/h. Lai izvairītos no administratīvā soda 1957.gadā dzimušais automašīnas vadītājs policistam deva 40 eiro kukuli.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Iekšējās drošības birojs (IDB) nodevis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonām par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Ventspils Mūzikas vidusskolas projekta korupcijas lietā, aģentūra LETA uzzināja birojā.

Tāpat kriminālvajāšanu lūgts sākt pret divām privātpersonām par kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos un par stratēģiskas nozīmes preču aprites pārkāpšanu.

Birojā skaidroja, ka divu uzņēmumu, proti, SIA "VPM Latvia Construction" un SIA "VPM Latvia", valdes loceklis, iepriekš vienojoties ar SIA "VPM Latvia" darbinieku, deva kukuli VUGD Kurzemes reģiona amatpersonām, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, novērtējot būvobjekta - Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju atbilstību ugunsdrošības prasībām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šo uzņēmumu vienīgais valdes loceklis ir Vilnis Puļķis.

VUGD amatpersonas kukuli 4000 eiro apmērā pieņēma un sniedza nepamatoti pozitīvu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām. Uzņēmuma darbinieks, kurš iesaistīts kukuļošanā piesavinājās kukuļa daļu 3000 eiro un bija maldinājis kukuļošanā iesaistīto uzņēmumu valdes locekli par to, ka VUGD amatpersonas pieprasīja 7000 eiro kukuli.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai 2013.gada novembra sākumā uzsāktā kriminālprocesa materiālus par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas iespējamo kukuļa pieprasīšanas un pieņemšanas faktu, liecina informācija biroja interneta vietnē.

Izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka VUGD amatpersona novembra sākumā pieprasīja kukuli no kādas valsts akciju sabiedrības darbinieka, lai pēc ugunsdrošības pārbaudes veikšanas netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par konstatētajiem ugunsdrošības pārkāpumiem šīs valsts akciju sabiedrības telpās un teritorijā. Pēc tam VUGD amatpersona pieņēma no valsts akciju sabiedrības darbinieka iepriekš pieprasīto kukuli.

KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret VUGD amatpersonu par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu (Krimināllikuma 320.panta trešā daļa).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien lūgs piemērot apcietinājumu vēl trim personām, kas aizturētas ar «Rīgas satiksmes» (RS) veiktajiem iepirkumiem saistītajā kriminālprocesā.

Ceturtdien no rīta uz tiesu tika atvests pirmais kriminālprocesā iesaistītais vīrietis.

Kā izriet no Kriminālprocesa likuma, piemērojot procesuālo piespiedu līdzekli jeb drošības līdzekli, izmeklēšanas tiesneša lēmums ir nepieciešams vienīgi tajos gadījumos, kad procesa virzītājs personai vēlas piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

Jau vēstīts, ka trešdien tiesa piemēroja apcietinājumu RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam un uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Lēmumu par apcietinājumu vēl var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

KNAB Volkinšteinu un Martinsonu aizturēja otrdien.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai nosūtījis 2013.gadā uzsāktā kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vairākām personām par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes (tagadējā − VID Muitas policijas pārvalde) amatpersonu kukuļošanu.

Sākotnēji kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turēto kukuļa pieprasīšanā un pieņemšanā atzīta viena VID Muitas kriminālpārvaldes amatpersona, bet otra par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Kriminālprocesa materiāli liecina, ka VID amatpersona, iesaistot starpniekus, ir pieprasījusi 4 000 EUR un pieņēmusi kukuli 3 000 EUR apmērā.

Veicot turpmākās izmeklēšanas darbības un iegūstot jaunus pierādījumus, noskaidrots, ka viena no amatpersonām ar divu privātpersonu atbalstu vēl septiņos gadījumos pieprasīja kukuļus saistībā ar labvēlīga lēmuma pieņemšanu VID Muitas kriminālpārvaldes lietvedībā esošajos kriminālprocesos gan no Latvijas pilsoņiem, gan kaimiņvalstu pilsoņiem, bet

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, šodien preses konferencē pavēstīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs.

LETA jau ziņoja, ka kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tiltu darbinieki.

Kā šodien preses konferencē sacīja Streļčenoks, sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā vakar, 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturēto uzņēmēju Māri Martinsonu saistītā būvfirma SIA «Velve» iesaistīta Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecības projektā.

2016.gada oktobrī RS iepirkumā par ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu iegādi uzvarēja Polijā reģistrētais uzņēmums S.A. «Solaris Bus&Coach». Kopējā līgumcena bija 21 499 670 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Tolaik RS pārstāvis Viktors Zaķis stāstīja, ka transportlīdzekļu iegāde tiek veikta plašāka projekta ietvaros. Eiropas Savienības projekts paredz ūdeņraža ceļu izbūvi, un tā laikā plānots izbūvēt ūdeņraža uzpildes staciju Rīgā, Jelgavas ielā, kā arī iegādāties desmit trolejbusus un desmit autobusus ar ūdeņraža dzinējiem.

Būvfirmas «Velve» birojā nekomentēja, vai KNAB ir veicis kādas darbības uzņēmuma telpās, savukārt ar «Velves» mārketinga un komunikāciju vadītāju Ievu Šaripo aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes vairāk nekā gadu ilgā izmeklēšanā atklājušas korupcijas shēmu valsts institūcijās, kas atbildīgas par teritoriju plānošanu un būvuzraudzību, ceturtdien paziņojuši Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) un Viļņas apgabala prokuratūras pārstāvji.

Izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka valsts ierēdņi, izmantojot starpniekus, iespējams, ņēmuši kukuļus dažādās teritoriju plānošanas dokumentu izstrādes stadijās, preses konferencē pastāstījis STT Centrālās izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Darjus Balčūns.

Pirmstiesas izmeklēšanā šonedēļ vien veiktas vairāk nekā 170 kratīšanas, kurās atrasti pāri par 300 000 eiro skaidrā naudā. Operācijā piedalījušies pāri par simtu STT darbinieku no visas Lietuvas. Intensīvas operatīvās darbības veiktas Viļņas pilsētas pašvaldībā, Valsts teritoriju plānošanas inspekcijā, Darba inspekcijā, Nacionālajā zemes dienestā, Nacionālajā sabiedrības veselības centrā un asociācijā, kas rūpējas par vides pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonai Vladislavam Kozakam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem.

Tiesas lēmumu Kozaks var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Kā norādīja Čehijas vēstniecībā Latvijā, vēstniecības rīcībā saistībā ar kādiem aizturētiem Čehijas valstspiederīgajiem ir tikai tik daudz informācijas, cik pieejams medijos, tādēļ sīkāk neko komentēt tā nevar. Vēstniecībā skaidroja, ka Kozaks nav sazinājies ar ar to un lūdzis kādu palīdzību.

Vēstniecībā arī norādīja, ka Čehijas valstspiederīgajiem pašiem ir iespēja sazināties ar vēstniecību un lūgt palīdzību, ja personai ir tāda nepieciešamība, tomēr pati vēstniecība ar valstspiederīgajiem nesazinās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) novembrī aizturējis kādu personu, kura pēc uzņēmuma pārstāvja lūguma Valsts policijas (VP) amatpersonai piedāvājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro lielu kukuli.

KNAB izplatītā informācija liecina, ka kādā VP izmeklētā kriminālprocesā tika arestēti juridiskās personas finanšu līdzekļi kredītiestādē 32 000 000 eiro apmērā.

Juridiskās personas pārstāvis sazinājies ar kādu fizisko personu, lai viņš «atrisina jautājumu» un panāk lēmuma par aresta atcelšanu. Tad fiziska persona, izmantojot «savedēju», sazinājusies ar VP amatpersonu un piedāvājusi tai vairāk nekā vienu miljonu eiro lielu kukuli. Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma pārstāvis ir Krievijas pilsonis, turklāt arī KNAB izplatītās infografikas faila nosaukums «RUS» netieši norāda uz Krievijas pilsoņa iesaisti šajā lietā.

VP amatpersona par notikušo informējusi iestādes vadību, kura savukārt informējusi KNAB.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu.

Martinsona advokāts Didzis Vilemsons pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus. Savukārt viņa aizstāvis Aivars Purmalis norādīja, ka Martinsons savu vainu joprojām neatzīst, taču izmeklēšanas gaitā ir sniedzis liecības.

Purmalis arī žurnālistiem norādīja, ka lietā nav skaidrs, kura Rīgas domes amatpersona būtu saņēmusi kukuli.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Piektdien, 17.jūnijā aizturēts atstādinātais Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs, aģentūrai LETA apstiprināja avoti pašvaldībā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra maija izskaņā nolēma Abramovu un kādu uzņēmēju saukt pie kriminālatbildības par korupciju.

Pret Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāju celta apsūdzība pēc Krimināllikuma pantiem, kas paredz atbildību par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu, šaujamieroča munīcijas nelikumīgu glabāšanu un kukuļņemšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Savukārt kāds uzņēmējs saukts pie kriminālatbildības par kukuļdošanu un grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore pagaidām plašāku informāciju par minēto kriminālprocesu nevar sniegt.

Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs aizturēts saistībā ar iespējamu kukuļņemšanas lietu, ziņo BBC.

Viņš saņēmis kukuli 2 miljonu ASV dolāru apmērā.

Viņa vadītā ministrija bija devusi pozitīvu vērtējumu, kas noveda pie tā, ka naftas gigants Rosneft iegādājas 50 procentu daļu citā naftas kompānijā - Bashneft.

Uļukajevs ir augstākā ranga Krievijas ierēdnis, kas aizturētas kopš 1991. gada apvērsuma mēģinājuma toreizējā PSRS.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz tiesu aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

Aizturētais Martinsons šodien tika konvojēts uz tiesu. Brīdī, kad viņu ieveda tiesas sēžu zālē, uzņēmējs atteicās sniegt jebkādus komentārus par viņa aizturēšanas iemesliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, apcietinājums ir vienīgais drošības līdzeklis, kura piemērošanai nepieciešams tiesas lēmums, bet ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus var piemērot ar procesa virzītāja lēmumu.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu arī uzņēmējam Aleksandram Krjačekam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem, apstiprināja advokāts Valdis Ulmanis.

Aizstāvis atzina, ka lieta, «protams ir saistīta ar RS,» taču atteicās komentēt to plašāk, norādot, ka ir parakstījies par informācijas neizpaušanu. Tāpat viņš žurnālistiem sacīja, ka šodienas tiesas lēmumu plāno pārsūdzēt, kad būs iepazinies ar tā motivāciju.

Tiesas lēmumu Krjačeks var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

SIA «Alkom-Trans» līdzīpašnieks Krjačeks ir partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs, kā arī ziedojis naudu Rīgas domes valdošajai partijai «Saskaņa» un vēl 2002.gadā arī partijai «Jaunais laiks».