Personas, kas būs kārtīgi sadarbojušās ar tiesībsargājošajām iestādēm, izstāstot, kam un kā ir devušas «kukuļus», varēs atbrīvot no kriminālatbildības. Par to nu ir lēmusi Saeima, un varam tik gaidīt, kā šī norma realizēsies dzīvē. Citiem vārdiem sakot, tā saucamais stukaču likums nu ir pieņemts.
Kam tad ir jānotiek, lai cilvēks dotos, piemēram, uz prokuratūru un ziņotu? Pirmkārt, runa var būt par gadījumu, kad, piemēram, amatpersona par kādu atļauju prasa «kukuli», ko attiecīgā persona nevēlas dot, priekšroku dodot iešanai pie likumsargiem. Taču šādā situācijā ziņotājam nekādas atlaides nav nepieciešamas, jo viņš nav pārkāpis nevienu likuma pantu. Otrkārt, varam iedomāties situāciju, kad cilvēks iedod «kukuli» amatpersonai, saņem pretī gaidīto pakalpojumu un abas puses paliek apmierinātas. Grūti iedomāties, ka šādā gadījumā kukuļdevējs kladzinās prokuratūrā, ka viņš kādam kaut ko ir devis.
Treškārt, var būt gadījums, kad «kukulis» gan ir iedots, bet gaidītais pakalpojums saņemts netiek. Lūk, te jau var nostrādāt sava veida atriebības princips — ja jau nevaru dabūt, to, par ko samaksāju, tad vismaz nosūdzēšu prokuratūrā. Ceturtkārt, nav izslēgts, ka kukuļdevējs iegūst kādu informāciju, ka saistībā ar kādu notikušu darījumu «savelkas cilpa», un nolemj pasteigties, nodot savu «partneri». Tātad diezgan naivi būtu cerēt, ka kāda persona nolems sadarboties ar tiesībsargiem un palīdzēt atklāt korupcijas tīklu tāpēc, ka tai būs pamodusies sirdsapziņa. Drīzāk runa ir par smalku aprēķinu, kā gūt sev zināmu izdevīgumu.
Turklāt nav pareizi kukuļdevējus uzskatīt par mazāk kaitīgiem, nekā kukuļņēmējus. Bieži ir dzirdēta cilvēku sūkstīšanās par ceļu policistiem, kas ņem «piecīšus». Taču ir visai vienkārša metode, kā šādus gadījumus izskaust — nevajag dot! Faktiski jebkurā citā sfērā situācija ir ļoti līdzīga — ja nebūtu neviena, kas ir ar mieru «kukuli» dot, visai likumsakarīgi izzustu arī to ņemšana. Līdz ar to vienīgais variants, kā būtu izmantojama svaigi pieņemtā «stukaču likuma» norma, ir gadījumi, kad izmeklējošās iestādes pašas piedāvā attiecīgajai personai atbrīvot to no iespējamā soda apmaiņā pret būtisku informāciju par kādu lielu korupcijas gadījumu vai sistēmu. Šeit nedrīkst darboties sacensības princips — kurš pirms aizskries pie likumsargiem, tas arī iegūs grēku atlaišanu.