Ir apritējis gads, kopš stājies spēkā un darbojas jaunais Maksātnespējas likums. Tā tapšanas gaitā bija neskaitāmi daudz diskusiju, strīdu, publikāciju un ierosinājumu, un varēja vērot, kā veidojās gluži vai veselas «frontes» ar dažādām bieži pretrunīgām interesēm, vēlmēm un lozungiem.
To vidū izskanēja gan prasības pēc tā, lai process kopumā būtu ātrāks, gan tā, lai būtu lielāka kontrole pār administratoru darbu, gan arī dažādas citas vēlmes.
Tomēr likums, lai kāds tas būtu, jau gadu ir spēkā, un visiem, kuriem nācies ar to saskarties, ir radušies secinājumi par tā efektivitāti. Palūkojoties skaitliski, jāsecina, ka šī gada laikā ir sarucis juridisko personu maksātnespējas procesu skaits, savukārt pieaudzis fizisko personu maksātnespējas procesu apjoms – šai grupai likums pavēra pavisam jaunas iespējas. Ja pērn līdz 1. novembrim tika ierosinātas 2478 juridisko personu un 199 fizisko personu maksātnespējas lietas, no kurām attiecīgi pasludināti 2049 un 123 maksātnespējas procesi, tad šogad juridisko personu gadījumā ierosināto lietu skaits ir 651, bet fizisko personu – 624. Lielākai daļai no tām arī pasludināti maksātnespējas procesi.
Tomēr lietu skaita pieaugums vēl neliecina, ka process kļuvis tik sakārtots un ērts, cik nu vien varētu vēlēties. Pirmkārt, fakts, ka likums – jebkurā jomā, turklāt jo īpaši tādā, kas skar personu finansiālo situāciju, – tiek mainīts bieži, nerada stabilitāti un iespēju jebko efektīvi plānot ilgtermiņā. Jau 2008. gada sākumā stājās spēkā jauns Maksātnespējas likums, kuru atkal jauna redakcija nomainīja 2010. gada novembrī. Kopumā šis Maksātnespējas likums ir jau ceturtais atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.
Otrkārt, lai arī likums tika gatavots, balstoties uz aktuālo problemātiku neseno ekonomiskās situācijas sarežģījumu un to seku iespaidā, tomēr tajā ir samērā daudz līdz galam neparedzētu un nesakārtotu jautājumu. Bez šaubām, saprotams, ka tas tapa steigā, lai atrisinātu daudzu kredītņēmēju samilzušās problēmas, taču tieši šī steiga tagad «atspēlējas» uz tiem, kas maksātnespējas procesos iesaistīti.
Jāatzīst, ka Maksātnespējas likums ne tikai neparedz risinājumus specifiskām situācijām (kas vēl varētu būt nosacīti pieļaujams, jo ne visus izņēmumus var iepriekš paredzēt), bet ir daudz neatbildētu jautājumu arī par gluži ikdienišķām darbībām, kas maksātnespēju procesos veicamas. Viens no tādiem ir pārlieku īsie termiņi dažādu formalitāšu kārtošanai, tāpat arī procesa uzsākšanas izmaksas ir ļoti lielas. Rezultātā uzņēmējdarbības vide neattīrās no maksātnespējīgiem uzņēmumiem, savukārt ekonomikā «ēnu» spēlētāju kļūst vairāk. Diez vai tas ir izdevīgi valstij kopumā.
Ir arī tādi ikdienišķi jautājumi, ar kuriem ikdienā saskaras maksātnespējas administratori, taču bieži izrādās, ka jaunais likums neparedz konkrētas darbības, bet tiesas, administratori un paši maksātnespējas procesa subjekti tos saprot, kā nu katram ērtāk. Viens no tiem ir informācijas apmaiņa un tās pierādīšana. Maksātnespējas likumā noteikts, ka administrators kreditoram informāciju – piemēram, par mantas pārdošanas plānu, - sniedz elektroniski, nosūtot to uz e-pastu, ko kreditors norādījis savā prasījumā. Neapšaubāmi mūsdienu apstākļos tas ir ērtāk, kā arī neveidojas lieki izdevumi.
Tomēr reālajā dzīvē var gadīties dažādi – gan e-pasts var būt norādīts neprecīzi, gan kreditors var apzināti ignorēt saņemto sūtījumu. Tiesa, lai pārbaudītu, vai informācija tiešām nosūtīta un saņemta, mēdz dažkārt prasīt kreditora atbildi ar apstiprinājumu, ka viņš minēto informāciju saņēmis. Taču, kā izrādās nedz Maksātnespējas likums, nedz Elektronisko sakaru likums šādu prasību – nosūtīt apstiprinājumu par e-pasta saņemšanu – neparedz. Vienīgais dokuments, kur tāda paredzēta, ir Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 473, taču tajos minētā prasība attiecas tikai uz valsts un pašvaldības iestādēm. Savukārt divām juridiskajām personām vai, vēl jo vairāk, fiziskai personai šādas saistības nekur nav noteiktas un paredzētas. Šķietams sīkums, un tomēr – šis nelielais «robs» likumā mēdz radīt daudz lielākas problēmas, kad process ieilgst un šādu neprecizitāšu dēļ nav iespējams pierādīt vienkāršas lietas. Ja līdzās tam, ka likums atļauj izmantot mūsdienīgu saziņas formu, tajā būtu paredzēts, kā to vajadzības gadījumā kontrolēt, viss būtu daudz vienkāršāk.
Līdzīgas neskaidrības ir arī, piemēram, nosacījumos par juridiskas personas maksātnespējas procesa izbeigšanu – te nu administratoriem jākļūst gluži vai radošiem, lai pieņemamā un no likumdošanas viedokļa saprotamā un pareizā formā paveiktu savu darbu. Maksātnespējas likuma 119. panta 4. punkts paredz iespēju administratoram sastādīt ziņojumu par parādnieka mantas neesamību un procesa izbeigšanu, un, ja 15 dienu laikā kreditori neiesniedz savus iebildumus, maksātnespējas procesu iespējams izbeigt. Taču līdzās minētajam ir dažādi likumā paredzēti papildu apstākļi (piemēram, uzņēmuma darbinieku prasības), kuru dēļ procesu nevar izbeigt tik ātri un vienkārši pat tad, ja parādniekam nav nekādas pārdodamas mantas. Īsāk sakot, viena likuma norma savā ziņā ir pretrunā ar citu, un administratoram jālavierē starp abām, lai process neieilgtu. Galu galā neviena – ne parādnieka, ne viņa kreditoru, ne administratora, ne valsts – interesēs nav maksātnespējas procesus bezjēdzīgi «vilkt» garumā.
Jāatzīst gan arī, ka jaunajā likumā salīdzinājumā ar iepriekšējo ir vairāki pozitīvi faktori – viens no būtiskākajiem, neskatoties uz iepriekšminētajām problēmām, tomēr ir iespēja ātrāk un efektīvāk veikt visas nepieciešamās darbības maksātnespējas ierosināšanai, pasludināšanai un izbeigšanai. Tādējādi aktīvi ātrāk atgriežas komerciālajā apritē, un ekonomika kopumā zaudē mazāk nekā tad, ja šie procesi ilgtu būtiski garāku periodu.
Protams, arī tas, ka kreditoriem tagad ir lielāka kontrole pār procesa norisi, ir pluss, taču, kā jau minēju, augstās procesa uzsākšanas izmaksas ir nozīmīgs šķērslis efektīvākam likuma pielietojumam. Uzskatu, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, lai piedzītu līdzekļus valsts vai bankrotējušo uzņēmumu labā, vispār varētu atteikties no depozīta samaksas. Šajā virzienā likumdevējiem un ekspertiem noteikti vēl jāturpina strādāt.
