Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

7.septembrī aprit simts dienas, kopš zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības 30. maija rītā. Neskatoties uz policijas aktīvo darbu un politiķu, kā arī atbildīgo valsts iestāžu vadītāju sākotnējo, publiski pausto apņēmību, līdz šim nav tikusi sniegta informācija par kādu būtisku progresu izmeklēšanā, paziņojumā medijiem norāda M.Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

«Simts dienu laikā pēc Mārtiņa slepkavības policija un citas iestādes noteikti ir veikušas lielu izmeklēšanas darba apjomu, taču acīmredzot bez uzskatāma rezultāta. Mārtiņa ģimenes vārdā aicinām Valsts policiju un Iekšlietu ministriju aktīvāk skaidrot un informēt par savām darbībām izmeklēšanā, lai neradītu iespaidu, ka izmeklēšanai nav pavedienu un Mārtiņa slepkavība netiks atklāta,» saka K.Bunkus.

«Uzreiz pēc slepkavības valsts politiskie līderi izteica stingu apņēmību nepieļaut to laiku atgriešanos, kad Rīgas ielās nesaskaņas tika kārtotas ar vardarbības palīdzību. Ceram, ka valsts politiskā vadība šo apņēmību nav zaudējusi, lai arī katra diena, kas paiet bez progresa izmeklēšanā mazina ticību izmeklēšanas rezultātam,» turpina Kristaps Bunkus.

Bunkus birojs 21.jūnijā ir izsludinājis līdz 10 tūkstošu eiro atlīdzību par vērtīgu informāciju, kas palīdzētu atklāt Mārtiņa Bunkus slepkavību.

Birojs ir piesaistījis speciālistus šīs informācijas saņemšanai un apstrādei un tālāk sadarbosies ar Valsts policiju. Birojs nodrošinās pilnīgu informācijas konfidencialitāti.

«Izsludinot atlīdzību, mēs ceram izmeklēšanas gaitā uzturēt uzsākto intensitāti un atrast nozīmīgus faktus, kas apstiprinātu vienas vai otras versijas pareizību. Policija aktīvi strādā, taču pagājušas ir vairākas nedēļas un negribam zaudēt laiku. Ceram, ka atlīdzība dos pavērsienu izmeklēšanā,» saka Jekaterina Galuška, Bunkus biroja vadītāja.

Atlīdzībai nav termiņa ierobežojuma un tā tiks izmaksāta personai vai personu grupai, kuras sniegtā informācija dos nozīmīgu vai izšķirošu pavedienu, lai atklātu noziegumu un notvertu vainīgos.

Nogalinātā advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimene ir izveidojusi nodibinājumu «Justice for Mārtiņš Bunkus», kura mērķis ir veicināt Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu, šodien notikušajā preses konferencē paziņoja nelaiķa brālis Kristaps Bunkus. Uzņēmumu reģistra elektroniskajā datubāzē gan šāds nodibinājums vēl nav atrodams, liecina «Firmas.lv» dati.

Kristaps Bunkus skaidroja, ka nodibinājums tiks finansēts ar Bunkus ģimenes līdzekļiem un ar tā palīdzību ir paredzēts piedāvāt sniegt Valsts policijai (VP) dažāda veida atbalstu izmeklēšanas gaitas veicināšanai.

Kā piemēru potenciālai sadarbībai ar VP nelaiķa brālis minēja palīdzību analizēt izņemtos videoreģistratoru datus, kuros, iespējams, varētu redzēt slepkavības veicējus.

Preses konferences ievadā Kristaps Bunkus padziļināti norādīja, ka viņa ieskatā VP un valsts amatpersonu komunikācija ar bojā gājušā ģimeni un sabiedrību ir bijusi ļoti vāja. Tāpat Kristaps Bunkus VP pārmeta neprasmīgas darbības nozieguma vietā, tostarp, pieaicinot policijas kadetus pie sākotnējās izmeklēšanas un novēlotu liecinieku un sabiedrības piesaisti.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšana tuvojas noslēgumam, jo iegūts pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā šo noziegumu paveicis, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis noliedza publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par policijas gausību lietas izmeklēšanā un uzsvēra, ka katru dienu un stundu Bunkus izmeklēšanas lietā notiek darbības, kas jau ir novedušas pie rezultāta.

«Iznākums tuvojas, jo ir pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā minēto noziegumu ir pastrādājis,» atbildēja Ķuzis.

Nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus paziņojumos medijiem uzsvēris, ka viņa ģimene nav apmierināta ar policijas darbu, jo uzskata, ka likumsargi vilcinājušies sagatavot publisku aicinājumu atsaukties nozieguma lieciniekus. Tāpat ģimene kritizē likumsargu nevēlēšanos atklāt jebkādu informāciju par izmeklēšanas gaitu.

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Ja jūs tiešām gribētu, lai lieta tiek izmeklēta, jūs taču neizpaustu operatīvo informāciju televīzijas tiešraidē!

Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu vadīja nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem eiro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt.

Valsts policija (VP) turpina meklēt laupītājus, kuri pagājušās nedēļas nogalē Mārupes novadā nošāva advokātu un bijušo tiesnesi Uldi Bērziņu.

Patlaban notiek aktīva kriminālprocesa izmeklēšana un aizbēgušo personu meklēšana. Operatīvajos un meklēšanas pasākumos ir iesaistīta «virkne kriminālpolicijas darbinieku no dažādām nozarēm», pastāstīja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Kriminālprocesu izmeklē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes nodaļa, kas tieši specializējas slepkavību atklāšanā un kurā strādā pieredzējuši un profesionāli darbinieki.

«Ņemot vērā izmeklēšanas noslēpumu, to informāciju un tādā apjomā, kādu šobrīd esam tiesīgi paust sabiedrībai, esam pateikuši. Vēršam uzmanību, ka policija aktīvi strādā, lai atklātu šo noziegumu, un mūsu rīcībā ir pavedieni. Ja radīsies nepieciešamība iesaistīt plašāku sabiedrību konkrētu uzdevumu veikšanai, palīdzība tiks lūgta, kā tas ir bijis iepriekš,» norādīja Jurēvica.

Nogalināts zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, apstiprināja Valsts policijā.

Valsts policijā atklāja, ka advokāts šonakt ir atrasts nogalināts. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka advokāts nogalināts savās mājās un noziedznieki ēkā veikuši arī laupīšanu.

Saistībā ar notikušo policijā sākts Kriminālprocess pēc krimināllikuma 117.panta - par slepkavību, ja tā saistīta ar laupīšanu.

Šobrīd izmeklēšanā iesaistīti lieli policijas resursi, tiek veiktas operatīvās un izmeklēšanas darbības. Tiek pārbaudītas vairākas notikušā versijas. Izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju Valsts policija šobrīd nesniegs.

Arī Rebenoka kolēģis, jurists Mārtiņš Krieķis, kurš vēl sestdien ticies ar Rebenoku, aģentūrai LETA teica, ka Rebenoks ir nogalināts. "Varu apstiprināt, ka tā ir bijusi slepkavība, ka tā ir notikusi šonakt, un, ka tā ir notikusi, izmantojot fizisku spēku," klāstīja Krieķis.

Mūziķis tiek izsaukts uz KNAB, lai viņu nopratinātu par patriotiskas dziesmiņas sacerēšanu, bet bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs par iespējamu maksātnespējas administratoru shēmu zināšanu un nekā nedarīšanu nopratināts netiek. Vai «T-krekla» uzvilkšana, proti, brīva savas politiskās pārliecības paušana ir tas, kas satrauc KNAB darbiniekus, bet maksātnespējas mafijas reketa shēmu piesegšana un iespējama līdzdalība tajās nesatrauc?

Taisnība Jutai Strīķei, ka šādam KNAB nav jēgas. Interesanti, ka Strīķe, kas nesen vēl aicināja demonstrācijās, lai aizstāvētu «KNAB neatkarību», tagad aicina to likvidēt, apvienojot ar Drošības policiju un SAB un izveidojot vienu lielu iestādi. Vai varētu būt tā, ka KNAB ir pārvērties par vārda brīvības ierobežošanas un politisko pretinieku iebiedēšanas rīku? Bet vai arī Strīķes laikā tāds tas nebija? Kas tagad vainas?

Vai ir kas mainījies kopš 2016. gada, kad Pietiek.com rakstīja par VID un Finanšu policijas «īsto astoņkāji» un zīmēja shēmas ar Maiguru Strīķi augšgalā? Jā, šie cilvēki ir parotējuši, pamainījuši amatu nosaukumus, M.Strīķis, sasniedzot noteiktu vecumu, oficiāli ir devies dienesta pensijā, bet manis aptaujātie eksperti ir vienisprātis – šie cilvēki joprojām ietekmē daudz.

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Sākotnējā informācija liecina, ka 1972.gadā dzimušais Bērziņš mājās pārsteidzis laupītājus un notikušais, visticamāk, nav saistīts ar advokāta darbību.

Valsts policija (VP) informēja, ka sestdienas vakarā notikusi bruņota laupīšana Mārupē, kādā privātmājā, kā rezultātā viena persona zaudējusi dzīvību.

Toreizējais Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Bērziņš advokāta zvērestu nodeva 2008.gadā, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Jau ziņots, ka pēdējais gadījums Latvijā, kad nogalināts advokāts, notika pērn maijā. Toreiz, 2018.gada 30.maija rīta, tika nošauts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska Mārupē nogalināto advokātu Uldi Bērziņu raksturo kā augstas klases profesionāli, par kura darbību nekādas sūdzības nav saņemtas.

Kaminska teica, ka padomei par Bērziņa slepkavību ir pieejama tikai publiska informācija.

«Tas ir vienkārši briesmīgi, jo no savas puses varu pateikt, ka kolēģis ir ārkārtīgi augstas klases profesionālis. Viņš augsti turēja savu advokāta un jurista vārdu. Kopš viņa pievienošanās advokatūrai 2008.gadā par viņu nekādi iebildumi no tiesu varas, tiesībsargājošām iestādēm, privātpersonām un kolēģiem nav saņemti,» uzsvēra Kaminska.

Padomei nav informācijas, ar kādām lietām Bērziņš strādājis. Iespējams, ka viņš vairāk darbojies administratīvajās, komerclietās un civillietās.

Patlaban padome sēdi nevarot sasaukt, jo daudzi padomes locekļi ir atvaļinājumos, tāpēc iztrūkst kvoruma.

Policija patlaban neizskata versiju, ka advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš nogalināts savas profesionālās darbības dēļ, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš apstiprināja, ka sestdien vakarā Mārupē notikušā nozieguma rezultātā bojā gājis Bērziņš, kurš ticis sašauts, ierodoties mājās un sastopot laupītājus. Bērziņš ar šautām brūcēm nogādāts slimnīcā, taču tur miris. Policijai zināms, ka vismaz divi noziedznieki bija ielauzušies privātmājā, sasējuši 1940.gadā dzimušo mājas saimnieci un laupījuši māju. Kad mājās ieradies Bērziņš ar sievu, noziedznieki, izvairoties no sagūstīšanas, bēguši prom un no šaujamieroča izdarījuši vairākus šāvienus Bērziņa virzienā.

Laupītājiem no notikuma vietas izdevies aizbēgt, un patlaban norit aktīva noziedznieku meklēšana, uzsvēra Grišins, piebilstot, ka kriminālpolicija strādā intensīvā režīmā. Laupītāji bijuši maskās. Policija patlaban neatklāj, kādas mantas laupītāji aiznesuši sev līdzi. «Ir pavedieni, mēs strādājam,» norādīja Grišins. Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 117.panta, proti, saistībā ar slepkavību pastiprinošos apstākļos.