Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.
Ekonomikas ministrija pēdējos gados ir rūpīgi vērtējusi kreditēšanas tirgus attīstību un rosinājusi virkni izmaiņu normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku patērētāju tiesību aizsardzību šajā nozarē.
Runājot tieši par patērētāja maksātspējas vērtēšanu, Ekonomikas ministrija uzsver, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka kreditētājam pienākumu vērtēt patērētāja kredītspēju, neprecizējot ierobežojumu kredīta summai, no kuras tas būtu jāsāk darīt, līdz ar to likums nosaka, ka patērētāja kredītspēja jāvērtē no pirmā aizdotā eiro centa.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadlīnijas šajā jomā ir tikai regulējuma skaidrojums, kas nosaka veidu, kādā kredītspējas vērtēšana var tikt veikta atkarībā no izsniedzamās aizdevuma summas, tādējādi samazinot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan patērētājiem.
PTAC veiktais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgu 2016. gada I pusgadā parāda, ka situācija patērētāju kreditēšanas tirgū kopumā uzlabojas - kopš 2016. gada sākuma ir samazinājušās aizdevumu procentu likmes un ir uzlabojusies kredītu kvalitāte. Turklāt, kreditēšanas tirgus pretēji nozares bažām ir pieaudzis, ne samazinājies. Līdz ar to var secināt, ka Ekonomikas ministrijas iepriekš virzītie grozījumi patērētāju kreditēšanas tirgus sakārtošanai ir bijuši pareizi un nepieciešami.
Runājot konkrēti par distances kredītiem, joprojām ir vērojams, ka gandrīz trešdaļa jeb 30 % no kredītiem netiek atmaksāti termiņā. Kaut arī distances kredītu segmentā kredītu kvalitāte ir nedaudz uzlabojusies (par 4,66 % salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem), tā joprojām nav apmierinoša, uzsver EM.
Atbilstoši PTAC datiem, vidējā kredīta summa, ko patērētājs aizņemas, ir aptuveni 245 eiro. Līdz ar to var secināt, ka 427 eiro slieksnis ir pārāk augsts pastāvošajām tirgus tendencēm un, ņemot vērā kavēto kredītu ievērojamo apjomu, acīmredzami nenodrošina, ka patērētāja kredītspēja tiek pienācīgi izvērtēta.
Lai turpinātu uzlabot situāciju distances kredītu jomā un samazinātu apjomīgo kavētāju skaitu, atbalstām PTAC rosinājumu pārskatīt vadlīnijās iekļauto punktu, kas paredz, ka kredīta devējs var paļauties uz patērētāju sniegto informāciju par tā kredītspēju, ja kredīta summa nepārsniedz 427 eiro.
Ņemot vērā, ka likums prasa patērētāja maksātspējas vērtējumu jebkādas summas kredītam, lai nodrošinātu atbildīgu aizdošanu, PTAC rosinājums samazināt šo slieksni ir izvērtējams priekšlikums, kas šonedēļ tiks pārrunāts ar nozares komersantiem, norāda ministrijas pārstāvji.
Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka šobrīd ir pieejamas augsti attīstītas tehnoloģijas kredītspējas izvērtēšanai un ir izveidoti arī kredītbiroji, līdz ar to patiesībai neatbilst komersantu paustais viedoklis, ka šis būs papildu slogs patērētājiem, uzskata ministrija. Tā ir komersantu brīva izvēle, kādā veidā tie pārbauda patērētāja maksātspēju, taču informāciju par patērētāju ir iespējams iegūt pietiekami ātri un ar samērīgām izmaksām arī elektroniski, lai pārliecinātos, ka patērētāja apgalvojumi par tā ienākumiem un kredītsaistībām ir patiesi un kredīts tiek izsniegts atbildīgi, norāda EM.
Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) aicina ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu savu padotības iestāžu darbā nodrošinot labai pārvaldībai atbilstošu principu ievērošanu – pirms jauna administratīvā sloga un ierobežojumu noteikšanas izvērtēt līdz šim pieņemto izmaiņu ietekmi, un tikai tad vērtēt nepieciešamību pēc jaunām izmaiņām, informē LAFPA.
Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi uzskata, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) priekšlikums no 427 EUR līdz 100 EUR pārskatīt slieksni, no kura patērētājiem papildus jāiesniedz dokumentāli pierādījumi pirms aizdevuma saņemšanas, šobrīd nav saprotams un pamatots.
Ar šā gada 1. janvāri stājās spējā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru mērķis bija noteikt kredītdevējiem pienākumu stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju. Ir apkopoti tikai pirmo sešu mēnešu dati, kad PTAC jau atkal virza jaunus, pēc būtības līdzīgus ierobežojumus, turklāt bez jebkādas analīzes un izvērtējuma par iespējamo ietekmi uz tirgu un finanšu resursu pieejamību, uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, aicinot ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu jautājumu par slieksni, no kura kredītņēmējiem papildus jāiesniedz dokumentāli pierādījumi, vērtēt tad, kas būs pieejami pietiekami dati, kas ļautu izdarīt pamatotus secinājumus par situāciju nozarē.
Ņemot vērā, ka ir uzlabojušies kredītu atmaksas rādītāji, palielinājušies iedzīvotāju ienākumi, kā arī attīstījušies tehnoloģiju risinājumi klientu maksātspējas vērtēšanas procedūrā, nozares uzņēmumi rosinās šo slieksni celt līdz 600 EUR.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš uzsver - jebkura finanšu institūcija – bankas, nebanku aizdevēji vai krājaizdevu sabiedrības –, aizdodot klientam naudu, pati ir ieinteresēta vērtēt klientu maksātspēju, jo šo naudu vēlas saņemt atpakaļ. Katra finanšu institūcija ir izstrādājusi kredītriska stratēģiju, un klientu maksātspēja jau šobrīd tiek vērtēta no 1 eiro, kā to paredz likums.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums nepārprotami maksātspējas izvērtēšanas līdzekļus ir atstājis kredītdevēju kompetencē, paredzot tikai to, ka kredītdevējam ir jābūt pārliecinātam, ka šie izvērtēšanas līdzekļi ir pietiekami, lai izvērtētu maksātspēju. PTAC priekšlikums nav likuma normu skaidrojums, bet gan jaunu ierobežojumu noteikšana. Likumu pieņemšana ir Saeimas, ne PTAC kompetence. Ja PTAC vēlas virzīt šādas izmaiņas, tad tas jādara Ekonomikas ministrijai, rosinot atbilstošus grozījumus likumā, viņš norāda.
Nozares uzņēmumi aizvadītajos gados ir investējuši nozīmīgus līdzekļus, lai uzlabotu pielietotās tehnoloģijas klientu maksātspējas vērtēšanā. Ir pagājuši laiki, kad klienta maksātspējas vērtēšana tika veikta manuāli – šobrīd mēs runājam par modernu, uz tehnoloģijām balstītu pieeju ar pietiekami sarežģītiem kredītskoringa modeļiem, algoritiem un informācijas analīzi dažādās datu bāzēs. Latvijas uzņēmumu izstrādātie modeļi šobrīd ir starptautiski konkurētspējīgi, tā ir labā prakse, ko var pārņem citi.
Ņemot vērā, ka ir uzlabojušies kredītu atmaksas rādītāji, palielinājušies iedzīvotāju ienākumi, kā arī attīstījušies tehnoloģiju risinājumi klientu maksātspējas vērtēšanas procedūrā, nozares uzņēmumi rosinās pārskatīt slieksni, no kura klientam tiek prasīts iesniegt papildu dokumentālus pierādījumus par ienākumiem, no esošajiem 427 EUR palielinot slieksni līdz 600 EUR.
Turklāt nozares dati parāda, ka kredītu atmaksas disciplīna līdz 427 EUR un virs 427 EUR ir līdzvērtīga, līdz ar to papildu dokumentālo pierādījumu iesniegšana nemainīs nozares rādītājus.
