Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.
Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.
Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.
Vaicāts, kāds ir noslēpums tam, ka daudzi padomju laikā vareni uzņēmumi vairs nestrādā, bet Dzintars turpina darbu, viņš teic, ka nekāda noslēpuma neesot. Viens no iemesliem – padomju laikos daudzu uzņēmumu direktorus iecēla politiski. Tā kā viņi nebija profesionāļi, grūtā situācijā šie cilvēki nav mācējuši tikt galā ar uzņēmuma vadības grožiem.
Lēmumu par Rīgas parfimērijas un kosmētikas ražošanas apvienības Dzintars pārveidošanu par akciju sabiedrību Dzintars Ministru padome pieņēmusi 1991.gada 5.septembrī. «Mēs kļuvām par akciju sabiedrību, bet arī mums ilgi lika šķēršļus,» saka I. Gerčikovs. Dzintars ir slēgta akciju sabiedrība, pēdējie dati, kas ir atrodami Lursoft un kam ir informatīvs raksturs, liecina, ka lielākais akcionārs ir I. Gerčikovs (2011.gada 31.decembrī – 69,6%).
Šodien Dzintarā strādā 430 cilvēku, no kuriem ražošanā nodarbināti aptuveni 300. Vislielākais strādājošo skaits uzņēmumā ir bijis 1400. Runājot par to, kuri bijuši Dzintara labākie gadi, I. Gerčikovs teic, ka tās bijušas 80. gadu beigas. «Par Dzintaru labākas kosmētikas Padomju savienībā nebija! Mēs pat eksportējām, bija ļoti skaisti flakoni, ko izgatavoja ar rokām. Tā tik bija klase!» ar sajūsmu atceras I. Gerčikovs.
No saviem leģendārajiem produktiem Dzintars joprojām ražo krēmu Niveja. Tas esot ļoti sarežģīts produkts, ko grūti izgatavot, taču cilvēkiem tas patīk un uzņēmums to joprojām ražo. Jāpiebilst, ka Dzintars savulaik ir tiesājies ar vācu kompāniju Beiersdorf AG, kas Latvijā reģistrēja preču zīmi Nivea. 2004. gada nogalē tiesa atzina Niveja Dzintars preču zīmi par spēkā neesošu, liecina Augstākās tiesas mājaslapā pieejamā informācija. I. Gerčikovs skaidro, ka uzņēmums joprojām krēmu Niveja drīkst ražot Latvijā, jo izdevies pierādīt, ka tā ir viņu pašu receptūra.
Ilgus gadus uzņēmums ražo arī krēmu Dzintariņš un odekolonu Stratēģis, kam ir vairāk nekā 30 gadu. Savukārt smaržas Rīgas ceriņi varot uzskatīt par kompānijas vizītkarti. I. Gerčikovs stāsta, ka no Dzintara ir zagtas lūpu krāsu un citu produktu receptes, bet neviens neesot mācējis tos pagatavot. «Recepte, tehnoloģija un darbinieki. Uz šī pamata pastāv Dzintars,» tā viņš.
Maina stratēģiju
Šobrīd a/s Dzintars portfelī ir vairāk nekā 1300 izstrādājumu. Kompānijai ir 46 firmas veikali Latvijā un 81 franšīzes veikals, no kuriem lielākā daļa atrodas Krievijā un Ukrainā, ir arī veikali Lietuvā un Baltkrievijā. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums izvirzīja sev jaunu stratēģiju, kas paredzēja pakāpeniski pāriet uz augstākās klases kosmētikas ražošanu. Šī lēmuma ieviešana dzīvē notika tieši krīzes laikā. Daudzi uzskatīja, ka lēmums ir nepareizs, neīstajā laikā, bet I. Gerčikovs turējies pie savas vīzijas. Kad parādījās pirmā kolekcija, kas šādam apzīmējumam neatbilda, pircēji reaģēja dažādi, bija pat kuriozi. Piemēram, cilvēki zvanīja un rakstīji, prasot, vai I. Gerčikovs vispār zina, kas notiek veikalos – pārdevējas uzlikušas nepareizas cenas, jo Dzintara produkcija nevarot būt tik dārga. Tagad cilvēki vairs nebrīnoties, un viņš ir pārliecināts, ka tieši šī iemesla dēļ kompānija pārdzīvoja krīzes posmu. Ja uzņēmums būtu izlēmis par labu lētāku produktu ražošanai, pazustu viss – vēsture, nostrādātie gadi, pieredze, zināšanas. «Un tas vairs nebūtu Dzintars,» viņš saka.
Tagad uzņēmuma stratēģija paredz izplest spārnus citos tirgos – tajos, kur cilvēki ir maksātspējīgi, piemēram, uzņēmums pēta biznesa iespējas arābu valstīs, kur ir turīgi pircēji, jutīgi pret kvalitāti. Pirmie paraugi jau ir aizsūtīti, jācer, ka viņiem patiks.
Vaicāts, kuri šodien ir uzņēmuma nozīmīgākie eksporta tirgi, I. Gerčikovs teic, ka precīzi uz šo jautājumu nevar atbildēt – katru dienu ir pasūtījums no kādas citas valsts un nav paredzams, kurš no tirgiem būs ienesīgākais. Ir bijuši sūtījumi uz Maroku, Kuveitu, ir pārrunas ar Latīņameriku u.c. Nesen kompānija saņēma vēstuli no Dānijas – viņi lūdz izstrādāt 21 produktu, kas atbilstu Ecocert sertifikātam. Tāpat bija atbraucis uzņēmums no Dienvidkorejas, lai paskatītos ražošanu. Viņi paņēma testēšanai jauno SPA Premium produkciju un, ja patiks, mūs gatavi izdarīt pasūtījumu. «Tagad viss tikai sākas. Mēs visu laiku krājām spēkus, tāpēc ne 2012., ne 2013. gads nebija īpaši zīmīgi. Nekur neesam pazuduši, mēs vienkārši strādājām un ieguldījām jaunu produktu izstrādē,» saka I. Gerčikovs. Tagad esot grūts laiks uzņēmuma vēsturē, jo trūkstot apgrozāmo līdzekļu – jaunu produktu izstrādē tiek ieguldīti lieli līdzekļi. Taču vienlaikus šis esot ārkārtīgi interesants laiks. «Mums ir tik daudz augstākās klases produktu. Mūsu sapnis sāk realizēties. Mēs vairs neesam tas Dzintars, ko atceras vecmāmiņas un vectētiņi, bet pavisam cits,» viņš saka. Ja tagad uzņēmumam izdosies iekarot ļaužu sirdis un makus eksportā, tas būšot uz ilgu laiku.
I. Gerčikovs norāda, ka investīcijas, kas pēdējos gados ieguldītas jaunu produktu izstrādē, esot apjomīgas, bet konkrētus skaitļus nenosauc. Uzņēmuma 2013. gada finanšu rezultāti vēl neesot publiskoti, bet 2012. gada apgrozījums bijis astoņi miljoni eiro (5,63 miljoni latu) un uzņēmumam bijuši zaudējumi 228,8 tūkstošu eiro (160,8 tūkstoši latu) apmērā, liecina Lursoft dati.
Gatavi priekšapmaksai
Krīzes laikā Dzintarā pamatīgi sašūpojās situācija eksporta tirgū. Uzņēmums tirgojās ar Ukrainu, Baltkrieviju, Krieviju, bija liels eksports, aptuveni 70% apgrozījuma. Taču šajās valstīs sāka pieņemt dažādus likumus, kas ārzemju uzņēmumiem bija neizdevīgi. Strādāt tur kļuva bīstami un kompānijai tur joprojām ir sliktie debitori, kuri ir parādā. «Mēs bijām spiesti atteikties no šiem tirgiem, pārslēdzām līgumus uz priekšapmaksu. Šāds nosacījums nevienam nepatīk, bet mēs tur joprojām turpinām tirgot. Tas nozīmē, ka kvalitāte ir pietiekami laba, lai gribētu maksāt priekšapmaksu,» saka I. Gerčikovs. Agrāk skaitļi papīros bija labi, bet kontā nauda neienāca, tagad uzņēmums saņem īstu naudu par savām precēm.
«Mēs arī grūtos laikos paturējām savus cilvēkus, maksājām algas, visus nodokļus. Mēs nekad savā vēsturē neesam zaguši, melojuši. Es to savā dzīvē nepieļaušu. Katram jābūt sirdsapziņai, godam. Ja tāda nav, nav ko nodarboties ar biznesu. Esmu dzirdējis, ka cilvēki saka – valstī ir pārāk lieli nodokļi, tāpēc nevarēs veikt uzņēmējdarbību. Tā ir nepareiza pieeja biznesam – ja nevari, nedari. Tev ir jāiemācās strādāt likuma rāmjos. Cita lieta, ka neesmu apmierināts ar nodokļiem – tad es rakstu pretenzijas, sūdzos. Taču nodokļi ir jāmaksā, citādi nav valsts,» uzsver I. Gerčikovs.
Viss savs
Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 100 kosmētikas ražotāju. Par konkurentiem I. Gerčikovs izsakās visnotaļ skarbi. «Dažas mūsu mazās firmas faktiski nodarbojas ar reklāmu un sabiedriskajām attiecībām, pašas neko neražo – nopērk gatavu masu un pārfasē. Cilvēki domā, ka augstāka kvalitāte ir tam, kurš skaļāk bļauj. Dzintarā vienmēr ir bijuši savi profesionāli darbinieki – mums ir laboratorijas, kosmetologi, kuri izstrādā krēmus, dekoratīvo kosmētiku,» saka I. Gerčikovs. Viņš uzskata, ka Latvijā esot kosmētikas ražošanas uzņēmumi, kuri nemaz nezinot, kā top viņu krēmu receptūras. «Mēs visu darām paši. Tas ir lētāk, mēs skaidri zinām, ko darām, un saglabājam savas tradīcijas,» uzsver a/s Dzintars prezidents. I. Gerčikovs zina teikt, ka dažiem Latvijas kosmētikas ražotājiem ārzemju kompānijas esot izteikušas pretenzijas par stila un iepakojuma līdzību ar viņu zīmoliem. «Man neviens neraksta, jo mums viss ir savs – dizains, receptes,» viņš saka.
Runājot par šobrīd globālo tendenci izvēlēties pēc iespējas dabiskāku uzturu, kosmētiku, apģērbu, I. Gerčikovs ekoloģisko s kosmētiskos līdzekļus vērtē kā mazāk efektivītus, salīdzinot ar tradicionāli izgatavotajiem. «Vari smērēt ādu ar gurķi no rīta līdz vakaram, bet tas nepalīdzēs atbrīvoties no grumbiņām,» viņš teic. Taču, lai neizkristu no tirgus aprites, arī Dzintars piedāvā kosmētiku ar Ecocert sertifikātu.
«Mēs neieguldām naudu reklāmā, Dzintars iegulda kvalitātē,» saka I. Gerčikovs. Viņš uzsver, ka mārketings ir smaga zinātne, bet šodien daudzi Latvijā no tā «izvelk» tikai sabiedriskās attiecības un reklāmu un domā, ka tas ir mārketings. «Nē, tā ir dzīves stratēģija. Ir svarīgi saprast, kur ieguldīsiet naudu, ko ražosiet, vai katru dienu maksāsiet lielu naudu radio, televīzijai un presei vai arī pirksiet labas izejvielas, ieguldīsiet pētījumos un iegūsiet kvalitatīvu preci. Dzīve ir pierādījusi, ka šīs divas teorijas pastāv blakus, bet ilgtermiņā tomēr vinnē tie, kuri iegulda kvalitātē,» viņš teic.
Savukārt reklāmas aģentūras DDB Latvija vadītājs Andris Rubīns uzskata, ka uzņēmums līdz galam neizmanto sava zīmola potenciālu, koncentrējas uz produktu un tā izplatīšanu. Ar to šajā gadsimtā ir «par īsu», viņš norāda, tādējādi Dzintars neizmanto jot iespēju sasniegt plašāku auditoriju.
