Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Kaķu kafejnīcas koncepcija Rīgā izrādījusies dzīvotspējīga, liecina kafejnīcas Minka Cat Cafe pirmā pusgada darbības rezultāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) līdzīpašniecei Zanei Kurmei vienmēr ir patikuši kaķi. Savulaik, kad viņa dzīvoja Parīzē, nolēma apmeklēt tur esošo kaķu kafejnīcu. «Aizgāju un no pirmā mirkļa absolūti iemīlējos šajā vietā,» stāsta Zane. Viņai radās doma par savas minku kafejnīcas izveidi Rīgā, tā gruzdēja viņas prātā, un Zane nolēma par to pastāstīt savai draudzenei Laurai Pūcei. «Man bija skaidrs, ka viņa vienīgā mani sapratīs un viņai nebūs jautājumu par to, kā mēs to izdarīsim,» saka Zane. Abas viena otru pazīst jau 20 gadu, tāpēc arī tagad darbā sadzīvo labi. Uzņēmējas atzīst, ka gadās arī asākas vārdu pārmaiņas un «negarastāvokļa» dienas, taču ir iemācījušās sadzīvot. Biznesa sākumposmā bijis grūtāk, jo vēl nebija skaidri sadalītas lomas, bet tagad ir vieglāk.

Rīgā, Pārdaugavā atvērta pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe, informēja SIA Draudzīgie kaķi līdzīpašniece Laura Pūce.

Tiesa, cik lielas investīcijas ieguldītas kafejnīcas izveidē, kā arī to, cik liela ir tās platība, uzņēmuma pārstāve neatklāja.

Kafejnīcā Rīgā uz vietas būs pieci kaķi, kurus Minka Cat Cafe saimnieces adoptējušas dzīvnieku aizsardzības biedrībā Ķepu-Ķepā.

Minka Cat Cafe īpašnieču Pūces un Zanes Kurmes mērķis ir ne tikai sniegt iespēju baudīt relaksējošo mieru, ko rada kaķi, bet arī veicināt dzīvnieku adopciju un cilvēku rūpes par pamestajiem kaķiem.

Tāpat kafejnīcā būs iespēja iegūt izglītojošu informāciju par patversmju darbu Latvijā un to, kā katrs no mums var palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām.

Pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe beigusi savu darbību un tās bijušajās telpās šobrīd tiek piedāvāti kebabi un burgeri.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) atvēra Zane Kurme un Laura Pūce. Kafejnīca Meža ielā durvis vēra 2015. gada februārī. Tajā apmeklētāju priekam uzturējās vairāki kaķi. Kafejnīcas koncepcija paredzēja, ka kaķi brīvi pārvietojas pa telpām (izņemot virtuvi) un viesiem ir iespēja ar tiem rotaļāties, samīļot tos vai vienkārši vērot darbībā.

2016. gada septembrī kafejnīcas īpašnieces pavēstīja, ka - pēc kopīgām pārdomām - izlemts «ņemt radošu atpūtas pauzi un sakārtot nākotnes plānus turpmākajai darbībai». Telpas Meža ielā esot kļuvušas par mazu: «Lai spētu uzņemt visus ieinteresētos apmeklētājus un nodrošināt kaķiem pietiekami daudz vietas atpūtai un rotaļām, nākotnē vēlamies atrast piemērotākas telpas tuvāk Rīgas pilsētas centram.»

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Reālo ienākumu pieaugums un zemākas kredīta likmes šī gada otrajā ceturksnī sekmēja mājokļa pieejamības uzlabošanos Rīgā un Viļņā, kur iedzīvotājiem pieejamāki kļuva gan sērijveida dzīvokļi, gan jaunie dzīvokļi, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss.

Savukārt Tallinā, kur tika novērots visstraujākais mājokļu pieejamības indeksa pieaugums vecajiem dzīvokļiem, dzīvokļiem jaunajos projektos pieejamības indekss mazinājies.

2016. gada 2.ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā palielinājās līdz 52,2 m², kas ir par 0,2 m² vairāk nekā 2016. gada 1.ceturksnī un par 0,3 m² vairāk nekā 2015. gada 2.ceturksnī. Viļņā šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība vecajiem dzīvokļiem guļamrajonos salīdzinājumā ar 2015. gada otro ceturksni pieaugusi par 0,1 m² līdz 41,3 m². Savukārt visstraujāk indekss gada laikā pieaudzis Tallinā - par 0,7 m² līdz 42,8 m².

Aizbildināšanās ar nacionālās lidsabiedrības biznesa interesēm ļauj turpināt tirgot publikai kaķi maisā

AirBaltic ir viens pamatīgs Latvijas veiksmes stāsts, kas nākotnē varētu kļūt par visas tautas lepnumu. Jau rudenī sāksim lidot ar modernākajām lidmašīnām pasaulē, un pāris gadu laikā no garās stratēģisko investoru rindas izvēlēsimies to, kurš solīs visvairāk ieguldījumu, savienojumu un pasažieru miljonu. Aviācijas pienesums veicinās tautsaimniecības uzplaukumu, un Latvija pasaulē tiks atpazīta kā pasažieru tranzīta lielvalsts. Lai kā gribētos, diezin vai šāda saulaina nākotne tik viegli dosies rokā. Lai Satiksmes ministrijas un AirBaltic pārstāvji varētu uzburt idillisku ainu pilsoņu prātos, stāstot par saviem varoņdarbiem bijušā vadītāja Bertolta Flika savārītās putras izstrebšanā un iespējām, kas tādēļ pavērušās uzņēmumam, bez makaronu karināšanas vai vismaz nevēlēšanās teikt patiesību viņiem publiskajā komunikācijā nekādi neiztikt.

«Nākas atkal atgriezties pie Rīgas kaķu jautājuma, jo mazo ņaudētāju rīcībā nodotas jaunas kaķu mājiņas. Biedrība Dzīvnieku SOS divas uzstādījusi pie Pēterbaznīcas, bet kopumā tās būs 12 vietās Rīgā. Finansiāli šo projektu atbalstījis Borisa un Ināras Teterevu fonds. Man, protams, gribējās redzēt, kā kaķiem jaunajās mītnēs klājas, bet - ak, tu ķibele - nevienu dzīvnieku nesastapu.»

Tā savā slejā dienišķības raksta laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls.

Toties tūlīt pēc ierašanās, redzot, ka notiek filmēšana, pienākusi kāda skeptiski noskaņota kundze, kura mēdzot barot pagalma kaķus.

«Esmu bijusi ārzemēs un redzējusi kaķu mītnes. Neviena no tām nav pacelta augšā, lai vējš no visām pusēm vējo. Otrkārt, nekur nav tik mazas ieejas, kādas šeit ir atstātas. Kaķu mītnes nav tik cieši blakus viena otrai. Sveši kaķi, kas ir pagalmā, viens otram tik tuvu nedzīvos,» skaidrojusi Lidijas kundze.

Arī kāda Aleksandra sacījusi, ka kaķi pat neskatoties uz mājiņām, skrienot garām.

Japānas Aoshima salā valda kaķi, vēsta aģentūra Reuters.

Kaķu, no kuriem lielākā daļa ir bezsaimnieku, skaits zvejnieku ciematā ir daudzkārt lielāks nekā cilvēku skaits. Rupji rēķinot, uz katru cilvēku salā dzīvo seši kaķi, un ne visi iedzīvotāji par tiem priecājas. Piemēram, kāda vecmāmuļa ielās iziet, bruņojusies ar koka nūju, jo kaķi ir diezgan uzmācīgi. Turklāt vietējiem ne visai tīkot arī tūristi.

Sākotnēji kaķi salā tika ieviesti, lai tiktu galā ar pelēm, bet tie tur savairojušies neticamā apjomā.

1945. gadā salā dzīvoja 900 cilvēki. Šobrīd ciematā dzīvot palikuši galvenokārt tikai pensionāri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad ļoti aktīvi pārbauda automašīnu tirdzniecības uzņēmumus un tā dēvētos auto plačus, kā arī īpašu uzmanību pievērš privātpersonām, kuras lietotas automašīnas tirgo internetā, ceturtdien medijiem pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Šā gada 11 mēnešos VID veicis 132 pārbaudes, totarp 128 lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, un 95% gadījumu konstatēti pārkāpumi, kā arī piemēroti naudas sodi par kopējo summu 95 tūkstoši eiro. Tostarp šā gada novembrī pārbaudīti 24 auto plači, un visos konstatēti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem. Tostarp tajos atradušies transportlīdzekļi, kuri nav Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā, tirdzniecības vieta nav atbildusi noteikumiem un tā nav ierobežota, nav pilnīgi nekādu identifikācijas zīmju. Kādā šādā tirdzniecības vietā atradušies 22 transportlīdzekļi, kas pēc dokumentācijas nemaz neatrodas tirdzniecībā. Tāpat arī kases čekos nav norādīta paredzētā informācija, piemēram, darījuma cena.

Ekonomikas ministrijas (EM) šā gada jūnijā izsludinātajā konkursā par licences saņemšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā saņemti divi piedāvājumi no pretendentiem Latvijā un Lietuvā, biznesa informācijas portāls db.lv uzzināja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā neatklāja uzņēmumus, kas iesnieguši pieteikumus.

Lasi Arī:

Naftas meklēšana jūrā - miljoni par kaķi maisā

Izsludina konkursu par ogļūdenražu izpēti un ieguvi Latvijas teritoriālajā jūrā

EM atgādina, ka konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīts par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Lai tiktu pie miljona eiro vecās saimniecības ēkas restaurācijai un izbūvētu tur jaunas studiju un izstāžu telpas, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) vadība 2010. gadā lūgusi arhitektam Andim Sīlim - kā viņš pats laikrakstam Diena atzinis, zibenīgā ātrumā - uzzīmēt projektu un iesniegt to konkursā, kurā sacentās kopumā desmit izglītības iestāžu. Viens no obligātiem nosacījumiem, lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apjomīgo līdzfinansējumu, bija vides pieejamības prasību ievērošana - lai jaunajā celtnē bez citu personu palīdzības varētu iekļūt un tajā pārvietoties cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Projekta dokumentācijā tam pievērsta uzmanība, taču realitāte izrādījusies pretēja, vēsta laikraksts.

Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis Dienai paudis viedoklis, ka piebūves projekta autoru un LMA rīcība šajā gadījumā bijusi liekulīga - lai tiktu pie finansējuma, viņi Apeironam lūguši ieteikumus, kā vides pieejamību nodrošināt, un solījuši tos ņemt vērā. Konkursa dokumentācijā tie patiešām iekļauti, un tāpēc LMA pie finansējuma tika. Taču 2012. gadā, kad jaunbūve atklāta, Apeirona pārstāvji bijuši nepatīkami pārsteigti - objektā nav ievērota neviena no vides pieejamības prasībām. Televīzijas raidījuma 3/4 vadītāja Sintija Bērziņa, kura pārvietojas ratiņkrēslā, veicot eksperimentu, secinājusi, ka bez citu cilvēku palīdzības nespēj ne iekļūt ēkā, ne no tās izbraukt, turklāt neiespējama ir arī nokļūšana no viena stāva citā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Gada laikā visās trijās Baltijas valstīs uzlabojusies mājokļu pieejamība, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss, turklāt indeksa vērtība pieaugusi gan jaunajiem mājokļiem, gan arī sērijveida dzīvokļiem vecajās mājās. Rīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām visaugstākā pieejamība ir vecajiem dzīvokļiem, bet viszemākā – jaunajiem projektiem.

Šā gada otrajā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss jaunajiem mājokļiem Rīgā bija 26 m², kas ir par 3,2 m² vairāk nekā pirms gada. Tomēr, neskatoties uz mājokļa indeksa vērtības palielināšanos, Rīga pēc jauno mājokļu pieejamības rādītāja joprojām atpaliek no Viļņas un Tallinas. Viļņā SEB Mājokļu pieejamības indekss jaunajiem dzīvokļiem gada laikā palielinājies par 2,1 m² līdz 29,2 m². Savukārt Tallinā jauno mājokļu pieejamības indeksa vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni pieauga par 2,9 m², tādējādi tā joprojām saglabājās visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām – 37,8 m².

Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojas, tomēr cilvēki joprojām nesteidz iegādāties īpašumus, secina Swedbank

Šī gada trešajā ceturksnī mājokļu pieejamības indekss Rīgā bijis 141, kas ir labāks nekā Viļņā (105), bet nedaudz sliktāks kā Tallinā (144), izriet no Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa. Indekss tiek publicēts ik ceturksni, un tā mērķis ir parādīt, kā mainījusies mājokļu pieejamība. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) «standarta» mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.

3.ceturksnī indekss Rīgā bijis 141.1 – tas nozīmē, ka mājsaimniecība var atļauties lielāku mājokli nekā «standarta» gadījumā, kad indekss ir 100. Indeksa starpību Tallinā un Viļņā pamatā ir ienākumu atšķirības, bet mājokļu cenas un procentu likmes hipotekārajiem kredītiem šajās pilsētās ir aptuveni vienādas. Savukārt indekss Rīgā ir līdzīgs Tallinas indeksam, jo zemākus mājsaimniecību ienākumus Rīgā kompensē par aptuveni 30% zemākas mājokļu cenas.

Lai informētu Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus par vides pieejamības kritērijiem, kas ir svarīgi gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan māmiņām ar bērnu ratiem un senioriem, invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons sadarbībā ar Rimi Latvia radījusi informatīvu materiālu - Vides pieejamības vadlīnijas.

Vadlīnijās ir iekļauti septiņi galvenie vides pieejamības punkti, kas ietekmē iedzīvotāju brīvu pārvietošanos gan iekštelpās, gan ārpus tām. Materiāls uzsver pamanāmu un saprotamu norāžu un plašu un neaizšķērsotu eju svarīgumu, invalīdu stāvvietas nepieciešamību, ērtu iekļūšanu ēkā, atbilstošu labierīcību nozīmi, audiālas un vizuālas informācijas pieejamību. Tāpat vadlīniju veidotāji uzsver draudzīgas attieksmes un iecietības nozīmi attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti.

Vadlīnijas pieejamas mājaslapā http://videspieejamiba.lv/lat/jaunumi/ .

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank", "SEB banka", "Luminor Bank" Latvijas filiāle un banka "Citadele" - parakstījušas sadarbības memorandu par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, informē Latvijas Banka.

Memoranda mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības.

Memoranda parakstītāji vienojušies saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu par vairāk nekā 5% līdz 2023.gada 1.janvārim, veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju, kā arī noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs, proti, katru dienu vismaz 12 stundu.

Latvijas Banka norāda, ka mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma - digitālais eiro, kas neaizstās skaidro naudu, bet papildinās un paplašinās dažādas naudas lietojuma iespējas. Tomēr pašlaik vēl arvien liela daļa neliela apmēra maksājumu Eiropas Savienībā tiek veikta skaidrā naudā.

Finanšu ministrijas atbildei deputātiem, kas uzdevuši jautājumus par a/s Liepājas metalurgs padziļināto finanšu analīzi, noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

Līdz ar to deputātiem nav tiesību publiski izpaust informāciju, kas ietverta Finanšu ministrijas atbildē. Šā iemesla dēļ ministra atbildi deputātiem 28.februārī nebija iespējams vērot tiešraidē no Saeimas.

Vairāki Saskaņas centra deputāti (A.Elksniņš, I.Cvetkova, J.Urbanovičs, V.Orlovs un I.Zujevs) bija iesnieguši jautājumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurš tos tālāk pāradresēja Finanšu ministrijai atbildes iesniegšanai atbilstoši Saeimas Kārtības rullim. Deputātus uztrauca ne vien tas, kāpēc atbildei par finanšu analīzi noteikts ierobežotas pieejamības statuss, bet arī tas, kāpēc materiāli, kuri izsniegt deputātiem, ir angļu valodā.

Pagājušais gads noslēdzās ar rekord-augstu mājokļu pieejamību, spītējot cenu kāpumam. Apstākļi bija labvēlīgi turpmākam pieprasījuma un piedāvājuma pieaugumam. Tomēr kara sākums Ukrainā februāra beigās, visticamāk, būs ieviesis izmaiņas. Kaut arī nenoteiktība šobrīd ir augsta, sagaidāms, ka kara radītie satricinājumi mājokļu pieejamību un nekustamā īpašuma tirgu drīzāk ietekmēs īstermiņā.

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā. Ceturtajā ceturksnī jau tā augstā mājokļu pieejamība Rīgā vēl vairāk uzlabojās. To sekmēja straujš vidējās algas pieaugums (+13.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), kas būtiski pārsniedza vidējo mājokļa cenas kāpumu (+6.3%). Vidējās algas kāpumu nodrošināja minimālās algas un publiskā sektora algu celšana, strukturālas pārmaiņas darba tirgū un citi vienreizēji faktori, kā arī augošais darbaspēka trūkums.

Apmēram no 1500 biedrības Apeirons pārbaudītajām publiskajām ēkām visā Latvijā vien apmēram 10% ir apmierinošā stāvoklī attiecībā uz vides pieejamības jautājumiem. Tomēr tikai 2% gadījumu ir ievērotas visas vides pieejamības prasības. Līdz ar to lielākā daļa ēku, piemēram, kafejnīcas, veikali, muzeji un citi tūristu iecienīti galamērķi, nav pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslā, kā arī jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem un nereti arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, vēsta laikraksts Diena.

Pārbaudes gan vēl nav veiktas Rīgā, tomēr, Dienai dodoties nelielā apskatē kopā ar vides pieejamības ekspertiem, jau pirmajās minūtēs secināts, ka Rīgas vēsturiskais centrs nav cilvēkiem ratiņkrēslā un jaunajiem vecākiem draudzīgs. Šī problēma aktuāla gan ir jau daudzus gadus, tomēr būtiski uzlabojumi nav jūtami.

No Laimas pulksteņa kopā ar biedrības Apeirons vides speciālistiem laikraksts devies nelielā Vecrīgas apgaitā. «Priekšā jau greznojas ātrās ēdināšanas restorāns McDonald's - iecienīta vieta tiem, kas grozās Vecrīgas tuvumā, un arī cilvēki ratiņkrēslā tur labprāt iegrieztos. Pie durvīm redzama arī neliela uzbrauktuve, tomēr, mēģinot pa to uzbraukt ar ratiņkrēsliem, secinājums ir viens - vizuāli tā eksistē, bet izmantojama nav,» raksta Diena.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.