Jaunākais izdevums

Kaķu kafejnīcas koncepcija Rīgā izrādījusies dzīvotspējīga, liecina kafejnīcas Minka Cat Cafe pirmā pusgada darbības rezultāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) līdzīpašniecei Zanei Kurmei vienmēr ir patikuši kaķi. Savulaik, kad viņa dzīvoja Parīzē, nolēma apmeklēt tur esošo kaķu kafejnīcu. «Aizgāju un no pirmā mirkļa absolūti iemīlējos šajā vietā,» stāsta Zane. Viņai radās doma par savas minku kafejnīcas izveidi Rīgā, tā gruzdēja viņas prātā, un Zane nolēma par to pastāstīt savai draudzenei Laurai Pūcei. «Man bija skaidrs, ka viņa vienīgā mani sapratīs un viņai nebūs jautājumu par to, kā mēs to izdarīsim,» saka Zane. Abas viena otru pazīst jau 20 gadu, tāpēc arī tagad darbā sadzīvo labi. Uzņēmējas atzīst, ka gadās arī asākas vārdu pārmaiņas un «negarastāvokļa» dienas, taču ir iemācījušās sadzīvot. Biznesa sākumposmā bijis grūtāk, jo vēl nebija skaidri sadalītas lomas, bet tagad ir vieglāk.

Pie šī projekta viņas sāka strādāt aptuveni pirms gada. Sākums nebija viegls, jo tolaik Zane vēl dzīvoja Francijā un liela daļa komunikācijas notika elektroniski. Iepriekš Zane bija domājusi palikt Parīzē ilgāk, bet kafejnīca bija gana nopietns motivējošs faktors atgriezties Latvijā.

Vienā līmenī

«Dabīgie antidepresanti – kaķi – ir mūsu lielākais trumpis,» teic Zane. Laura stāsta, ka tikpat svarīga, cik klientu, ir arī minku labsajūta. «Mums ir svarīgi, kā jūtas kaķi. Pie mums nāk daudz cilvēku, viņi ir dažādi un ir apmeklētāji, kuri nesaprot, kāpēc kaķi nevar aiztikt vai cilāt. Taču tie ir tikai daži, bet cilvēku daudz,» viņa saka. Uzņēmēja paskaidro, ka kaķiem drīkst pieskarties, tos var samīļot un glaudīt, turēt klēpī, taču tiem nedrīkst darīt pāri – ja kaķis guļ, to nedrīkst ņemt ārā no gultiņas, speciāli modināt. Zane uzsver, ka pats būtiskākais noteikums ir aizliegums kaķus barot. Bieži vien viesiem ir liels kārdinājums četrkājainos draugus uzcienāt ar kaut ko no sava šķīvja, bet tas nav atļauts, turklāt viņa mierina, ka dzīvnieki vienmēr ir labi paēduši un tiem ir gana daudz speciāla ēdiena, tāpēc nevajag nekādus papildu našķus. Runājot par to, kā atlasījušas kaķu personālu, Laura stāsta, ka vairākas reizes braukusi uz patversmi un centusies izvēlēties kafejnīcai piemērotākos četrkājaiņus, kam patiktu dzīvot telpās un sabiedrībā. Kaķiem vajadzīgs adaptācijas laiks un sākumā viņu patiesie raksturi nemaz neatklājas. Īstā daba parādās pēc kāda laika, tāpēc daži kaķi ir atraduši citas mājas – viens astainis bija brīvas dabas mīļotājs, bet kāda kaķu meitene nevarēja sadzīvot ar citiem minkām, bija greizsirdīga, ja visa uzmanība netika pievērsta viņai.

Visu rakstu Kafija un dabīgie antidepresanti lasiet 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināts - Rīgas kaķu kafejnīcas Minka Cat Cafe nākotne miglā tīta

Lelde Petrāne, Žanete Hāka,03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe beigusi savu darbību un tās bijušajās telpās šobrīd tiek piedāvāti kebabi un burgeri.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) atvēra Zane Kurme un Laura Pūce. Kafejnīca Meža ielā durvis vēra 2015. gada februārī. Tajā apmeklētāju priekam uzturējās vairāki kaķi. Kafejnīcas koncepcija paredzēja, ka kaķi brīvi pārvietojas pa telpām (izņemot virtuvi) un viesiem ir iespēja ar tiem rotaļāties, samīļot tos vai vienkārši vērot darbībā.

2016. gada septembrī kafejnīcas īpašnieces pavēstīja, ka - pēc kopīgām pārdomām - izlemts «ņemt radošu atpūtas pauzi un sakārtot nākotnes plānus turpmākajai darbībai». Telpas Meža ielā esot kļuvušas par mazu: «Lai spētu uzņemt visus ieinteresētos apmeklētājus un nodrošināt kaķiem pietiekami daudz vietas atpūtai un rotaļām, nākotnē vēlamies atrast piemērotākas telpas tuvāk Rīgas pilsētas centram.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Street Burger īpašnieks Āgenskalnā izveido itāļu picēriju bez konkrēta darbalaika

Laura Mazbērziņa,05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burgernīcas Street Burgers vadītājs Aleksandrs Vēvers Āgenskalnā atvēris picēriju Street Pizza, kurā apmeklētājiem piedāvā nogaršot itāļu picas.

Ideja par picērijas izveidi radās pirms gada. «Augustā izlēmu doties atvaļinājumā uz Itāliju, kur pabiju arī miltu ražotnē, mācoties visu par picām. Pēc šīs ražotnes apmeklēšanas mašīnā ieliku pāris miltu pakas un devos uz Latviju eksperimentēt. Pirms un pēc atgriešanās esmu apmeklējis vairākus picu restorānus, bet nevienā nebija Neapoles pica, kurai ir raksturīgas nedaudz apdegušas un pilnīgākas maliņas, kuras rodas dēļ lielās temperatūras krāsns iekšpusē un ilgās mīklas fermentācijas,» sacīja A. Vēvers.

Lai izceptu kvalitatīvu picu, visiem produktiem jābūt izmeklētiem un kvalitatīviem. Street Pizza izejvielas, sadarbojoties ar loģistikas partneriem, tiek vestas no dažādiem Itālijas reģioniem – tomāti no Neapoles, milti no Boloņas reģiona un olīveļļa no Apuljas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šarmantā Rīgas Pārdaugavas iela pēdējos divos gados attīstījusies strauji. Vairs «neviena vieta uz brieža nav brīva» – visas esošās komercplatības ir aizņemtas.

Meža ielā DB iepriekšējo reizi viesojās 2013. gada jūnijā. Toreiz tur pavērās pavisam cita aina. Tikko darbu bija sākusi kafejnīca Mierā – tolaik dažus simtus metrus garajā ieliņā tas bija vienīgais ēdināšanas uzņēmums. Tagad tai līdzās kafejnīcas ir sakuplojušas – blakus atrodas kafē Cepiens, kaķu kafejnīca Minka, bet pēdējais jaunpienācējs ir Street burgers. Kafejnīcu īpašnieki DB atzīst, ka pagaidām viens otram netraucē strādāt, apmeklētāju pietiek visiem, bet, ja ielā durvis vērtu vēl kāds konkurents, iespējams, kļūtu par šauru.

Kafejnīcas Mierā līdzīpašizniece Santa Kausiņa DB stāsta, ka brīdī, kad blakus esošajās telpās viena aiz otras sāka iemājot citas kafejnīcas, nelielas bažas uzmācās. Tomēr satraukumam par konkurenci nav bijis pamata. «Iela ir atdzīvojusies. Katram uzņēmumam ir sava odziņa. Konkurentu parādīšanās arī mudināja mūs attīstīties, domāt vēl radošāk. Grūti pat izskaidrot, kādēļ Meža iela pievilinājusi tik daudz kafejnīcu. Nebrīnītos, ja pēc kāda laika atvērtos vēl kāda,» teic S. Kausiņa. Viņa vēlētos, lai ielā būtu lielāka uzņēmumu dažādība, līdzīgi kā tas ir Miera ielā, kur ir gan kupls skaits kafejnīcu, gan vietējo ražotāju veikali, mazas piparbodītes. Meža ielai potenciāls, pēc viņas domām, ir liels – iela cilvēkiem patīk – tā ir mierīga, ēkām ir skaista arhitektūra.

Komentāri

Pievienot komentāru