Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad ļoti aktīvi pārbauda automašīnu tirdzniecības uzņēmumus un tā dēvētos auto plačus, kā arī īpašu uzmanību pievērš privātpersonām, kuras lietotas automašīnas tirgo internetā, ceturtdien medijiem pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.
Šā gada 11 mēnešos VID veicis 132 pārbaudes, totarp 128 lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, un 95% gadījumu konstatēti pārkāpumi, kā arī piemēroti naudas sodi par kopējo summu 95 tūkstoši eiro. Tostarp šā gada novembrī pārbaudīti 24 auto plači, un visos konstatēti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem. Tostarp tajos atradušies transportlīdzekļi, kuri nav Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā, tirdzniecības vieta nav atbildusi noteikumiem un tā nav ierobežota, nav pilnīgi nekādu identifikācijas zīmju. Kādā šādā tirdzniecības vietā atradušies 22 transportlīdzekļi, kas pēc dokumentācijas nemaz neatrodas tirdzniecībā. Tāpat arī kases čekos nav norādīta paredzētā informācija, piemēram, darījuma cena.
Kārkliņa Ādmine stāstīja, ka 50% jeb katra otrā no Latvijā ievestajām automašīnām ir iegādāta legālā tirdzniecības vietā, savukārt otros 50% gadījumu pircējs apliecina, ka pats devies uz ārvalstīm iegādāties attiecīgo transportlīdzekli, kas vairumā gadījumu gan tā neesot. VID pilotprojektā veicis novērošanu divās CSDD filiālēs ārpus Rīgas. Pāris stundu laikā aptaujātas 19 personas, no kurām 10 veica automašīnas pirmreizējo reģistrāciju, piecas no tām nevarēja atbildēt ne uz to, kā automašīna atvesta uz Latviju, ne arī nosaukt darījuma cenu. Gadījumā, ja pircējs turpceļā izmantojis aviopakalpojumus, nevarēja uzrādīt lidojuma biļeti utt. «Šāda veida informācija liecina par to, ka liela daļa no šīm fiziskajām personām, kuras iegādājas lietotas automašīnas, kuras Latvijā nav reģistrētas, tās pērk no nezināmām personām kaut kur iekšzemē – Latvijā. Pārdevējs pierunā pircēju falsificēt dokumentus, norādot sevi kā reālo pircēju, kurš pats bijis Vācijā vai Nīderlandē un iegādājies šo auto no neeksistējoša uzņēmuma,» stāstīja Kārkliņa Ādmine.
VID arī veicis eksperimentu, uzdodoties par reālu pircēju. Darījuma rezultātā 10 minūšu laikā «pircējam» tika piedāvāta dokumentu pakete, kurā tas norādīts kā auto pircējs no kāda, visticamāk, neeksistējoša uzņēmuma Vācijā. Personai, kas organizēja tirdzniecību, piemērots administratīvais sods 350 eiro apmērā un konfiscēts auto, jo tas tirgots ar viltotiem dokumentiem. Kārkliņa Ādmine brīdina tirgotājus, ka šāda veida pārbaudes turpināsies, un bez finansiālajiem zaudējumiem jāņem vērā, ka dokumenti tiek nosūtīti Valsts policijai, kura izvērtē dokumentu viltošanas faktu, par ko var tikt piemērota kriminālatbildība. Par šāda veida pārkāpumu var tikt arī piemērota brīvības atņemšana līdz trīs gadiem.
Fiziskas personas, lai apietu šo praksi tirgot nereģistrētas automašīnas, iesaista darījumos savus draugus, radus un paziņas, uz kuriem reģistrē šīs automašīnas un tālāk tirgo. Ja fiziska persona gada laikā pārdod trīs, vai trīs gadu laikā piecas automašīnas, tā uzskatāma par nereģistrētu tirdzniecību.
«Pārkāpumi ir, tie ir būtiski, VID sadarbībā ar partneriem arī turpmāk veiks šādas pārbaudes, visdrīzāk – visa nākamā gada garumā,» atzīmēja Kārkliņa Ādmine.
Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs papildināja, ka auto nozare veido 7% no IKP, savukārt ēnu ekonomikā auto nozares «pienesums» lēšams 28% apmērā. Ik gadu Latvijā tiek ievesti vairāk nekā 50 tūkštoši automašīnu, tostarp 80% ieved privātpersonas, no kurām puse paši it kā devušies pēc spēkrata. «Vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku ik gadu paši dodas uz Šveici vai Vāciju, lai iegādātos sev automašīnu. Tas ir 70 cilvēki ik dienu, kas ir diezgan nereāls skaitlis. Realitātē pircējs automašīnu izvēlas kādā no autoplačiem Latvijā, un darījuma slēgšanas brīdī pārdevājs viņu pierunā slēgt līgumu ar nereģistrētu firmu Vācijā.».
Viņš atzīmē, ka patērētāji ir jāizglīto. «Mēs esam gatavi iegādāties kurpes veikalā par 50 eiro un cīnīties par savām tiesībām līdz mielēm, bet, iegādājoties otro lielāko pirkumu savā dzīvē, kas aiz nekustamā īpašuma ir automašīna, pilnībā zaudējam savas tiesības, piekrītot šādam darījumam».
Kulbergs atzīmēja, ka šādi tirgotāji «izkropļo normālu auto tirdzniecību Latvijā, un tas jau ir kļuvis teju par mēru». Tāpat viņš atzīmēja: «Pašlaik Latvijā nodarboties ar lietoto auto tirdzniecību, neiesaistoties shēmās, ir praktiski nereāli,».
Sadarbojoties VID, CSDD, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Auto asociācijai, uzsākta sabiedrības informēšanas kampaņa, lai ierobežotu nelegālu transportlīdzekļu tirdzniecību ar Latvijā ievestiem automobiļiem.
LASI ARĪ:
