Kamēr Eiropā ir zema ekonomikas izaugsme, ASV - nedaudz augstāka, tikmēr trešdaļu no visas pasaules izaugsmes veido Ķīna, kuras īpatsvars pasaules iekšzemes kopproduktā (IKP) arvien aug un kura arvien lielāku nozīmi ieņem arī finanšu sektorā, centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Ieva Skrīvere.
Eksperte skaidroja, ka Eiropā izaugsme ir zema, aptuveni 2%, un nav iemesla domāt, ka tā tuvākajā laikā varētu būtiski palielināties. Kopš ekonomikas krīzes bezdarba līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir augsts, dažās valstīs pat virs 20%. Vēl viens krīzes mantojums ir samērā augstie parāda līmeņi, kas bremzē ekonomikas izaugsmi.
Eiropā daudzas valstis turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem - sabalansēts budžets 2015.gadā bija tikai četrām valstīm. Prātīga politika ir labajos laikos uzkrāt, jo tad, kad pienāk ne tik labi laiki, var investēt, lai ekonomikas kritums nav tik sāpīgs, taču pašlaik Eiropas valstis šādu stratēģiju neievēro, skaidroja ekonomiste.
Viņa vērsa uzmanību, ka Eiropa saskaras arī ar politiskiem izaicinājumiem: migrācijas un bēgļu krīze, Grieķijas ekonomikas glābšana, referendums Lielbritānijā par izstāšanos no Eiropas Savienības, vairākās lielajās Eiropas valstīs gaidāmās vēlēšanas.
Salīdzinājumā ar Eiropu ASV izaugsme ir nedaudz augstāka, virs 2%. ASV ekonomikas attīstība gan ir nedaudz zemāka, nekā iepriekš tika prognozēts, naftas cenu krituma, zemo investīciju un lēnākas eksporta izaugsmes dēļ. ASV ir ļoti zems bezdarba līmenis, tas atgriezies pirmskrīzes līmenī. 2015.gadā bezdarba līmenis ASV bija vidēji 5,3%, šī gada aprīlī - 5%.
Lai arī ASV joprojām ir lielākā ekonomika pasaulē, būtiski ir augusi Ķīnas nozīme, un smaguma centrs sāk virzīties tās virzienā. Ķīna pašlaik veido vienu trešo daļu no visas pasaules izaugsmes, kamēr Eiropas īpatsvars pasaules IKP 20 gadu laikā būtiski mazinājies, skaidroja Skrīvere. Viņa vērsa uzmanību, ka Ķīna ir starp līderiem pasaules tirdzniecībā.
Ekonomiste vērsa uzmanību, ka Ķīnas nozīme aug arī finanšu sektorā. Trīs lielākās bankas Ķīnā pēc aktīviem vienlaikus ir arī trīs lielākās bankas pasaulē. Ķīnas obligāciju tirgus ir trešais lielākais pasaulē pēc tirgus kapitalizācijas, turklāt pēdējos desmit gados tā apjoms audzis sešas reizes.
No šī gada oktobra Starptautiskā valūtas fonda SDR valūtu grozā, ko pašlaik veido četras valūtas, tiks iekļauta piektā valūta - arī Ķīnas juaņa. Valūtas iekļaušana SDR grozā Ķīnai ir prestiža jautājums, turklāt Ķīnas juaņas iekļaušana SDR grozā lielā mērā ir uz eiro rēķina - līdz ar juaņas iekļaušanu ASV dolāra īpatsvars SDR grozā būtiski nemainās, kamēr eiro īpatsvars sarūk, atzīmēja centrālās bankas ekonomiste.
Latvijas Banka akcentē, ka pagaidām Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām - ASV un Ķīnu - ir maz attīstītas. Taču to tirgus lielums ir pietiekams arguments, lai arī par ASV un Ķīnu sāktu domāt kā par pastāvīgām eksporta partnervalstīm, neskatoties uz to, ka abas valstis atrodas tālu no Latvijas.