Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Kamēr Zemgalē un Kurzemē graudaugu sējumi ir ūdenī un ražas novākšana joprojām ir apgrūtināta, Latgalē tiek novāktas lielākas ražas nekā pērn, norāda aptaujātie zemnieki.

Kā atzina zemnieki, patlaban lietavas traucē graudu, kartupeļu un sīpolu novākšanu. Kaut arī dažas dienas spīd saule, daudzviet vēl joprojām uz laukiem nevar uzbraukt lauksaimniecības tehnika. Lietus dēļ krietni cietusi arī graudu kvalitāte.

Kopumā novākto graudaugu un rapša ražas apmērs būs aptuveni par 30% mazāks nekā pērn, un pārtikas kvalitātei atbilstošu graudu ir maz.

«Šogad graudaugu raža ir apmēram par 30% mazāka nekā pērn. Ziemas kvieši nepārziemoja vispār, jo bija liels nokrišņu daudzums un mainīgi laikapstākļi. Līdzīga situācija ir ar rapsi un vasaras kviešiem. Toties kartupeļu raža šogad būs viena no augstākajām, lai gan cena solās būt zema. Rapsim un graudiem cena šobrīd ir nedaudz augstāka nekā pērn,» sacīja Vidzeme saimniecības SIA Tēraudiņi vadītājs Valdis Možvillo.

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Pieprasījums pēc maizes pēdējos gados Baltijā ir samazinājies, tostarp Igaunijā par 15 līdz 20%, tajā pašā laikā palielinās interese par veselīgiem izstrādājumiem, piemēram, maizi ar dažādām sēklām

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas maizes ražotāja Leibur AS valdes priekššēdētājs Aso Lankots (Asso Lankots). Uzņēmumam ir divas ražotnes – Tallinā un Tartu. 1993. gadā uzņēmums tika privatizēts, un šobrīd tā īpašnieks ir Ziemeļvalstu maiznīcu grupa Vaasan. Uzņēmuma vēsture gan ir senāka – 1762. gadā maiznieks Juliuss Valentīns Jaekšs (Julius Valentin Jaeksch) izveidoja beķereju Tallinas vecpilsētā. Šis gads tiek uzskatīts par dzimšanas dienu industriālajai maizes ražošanai Igaunijā un vienlaikus arī Leibur, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu maizes piedāvājums ir visai tradicionāls. Pamatā pārdodam maizi klaipos, tostermaizi, formas maizi, doniņas. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā realizējam visai daudz porciju maizes – doniņas. Tai Igaunijā ir diezgan nozīmīga tirgus daļa. To nosaka gan lietošanas ērtība, gan tas, ka daļai cilvēku patīk garoziņa,» spriež A. Lankots.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maizes tirgus monitoringu, kurā izvērtēja situāciju pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par vienādajām maizes cenām tirgū, informē KP.

KP maizes tirgus monitoringu uzsāka, reaģējot uz gada sākumā plašsaziņas līdzekļos pausto informāciju par viena veida maizes cenu sakritībām dažādu mazumtirgotāju tīklu veikalos.

Sākotnēji apkopojot konkrēto maizes veidu cenas dažādu tirgotāju tīklu veikalos, KP novēroja atsevišķas sakritības, kā rezultātā uzskatīja par nepieciešamu noskaidrot piegādātāju un mazumtirgotāju maizes cenas veidošanas principus, kā arī izvērtēt noslēgtos sadarbības līgumus.

Vērtējot piegādātāju sadarbības līgumus ar mazumtirgotājiem, KP secināja, ka tie nesatur ierobežojumus mazumtirgotājiem patstāvīgi noteikt maizes tālākpārdošanas cenu, kas būtu smags konkurences tiesību pārkāpums.

Liepājas ostas uzņēmēji 2023. gada jūlijā pārkrāvuši 458 222, 47 tonnas dažādu kravu un aktīvi gatavojās jaunajai graudaugu sezonai, kas tradicionāli sākas 1. augustā un turpinās līdz nākamā gada 1. augustam.

2022./2023. gada graudaugu sezonā Liepājas ostā pārkrautas 3156,7 tūkst. tonnas lauksaimniecības kravu. Kā norāda uzņēmēji, katra graudaugu sezona ir atšķirīga, ko nosaka graudaugu sezonas ražīgums un tirgus nosacījumi.

Lai arī šobrīd vēl grūti prognozēt kāda būs jaunā graudaugu sezonu, ko spēcīgi ietekmēja gan ilgstošais sausums vasaras pirmajā pusē, gan spēcīgās lietus gāzes ar vēju un krusu, kas nodarīja nopietnus postījumus augusta sākumā, Liepājas ostas uzņēmumi uzsākuši jaunās graudaugu sezonas graudu kravu pieņemšanu. LSEZ SIA Dan Store graudaugu termināls pirmo miežu kravu pieņēma jau 14. jūlijā, nedaudz vēlāk arī kviešu un rapšu graudaugus.

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmumu grupas izaugsmi, ir vienojies par stratēģisko partnerību ar vienu no vadošajiem Eiropas graudaugu pārstrādes uzņēmumiem “H. & J. Brüggen KG”.

Lai veicinātu Latvijā ražotu augstas kvalitātes produktu eksportu, “H. & J. Brüggen KG” caur savu meitas sabiedrību kļūs par “Dobeles dzirnavnieka” meitas uzņēmuma AS “Rīgas dzirnavnieks” 50% daļu īpašnieku. Kopuzņēmuma izveidošana ļaus kāpināt graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā un veicinās “Rīgas dzirnavnieka” ražoto produktu konkurētspēju globālajā tirgū.

Uzņēmumu darījums iekļauj tikai auzu graudu pārstrādi.

““H. & J. Brüggen KG” ir spēcīgs, pasaules tirgū labi zināms zīmols, ar ko mums ir veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā, nodrošinot viņiem Dobelē ražotu auzu pārslu un citu graudaugu produktu piegādes. Kopuzņēmuma izveidošana stiprinās abu uzņēmumu sadarbību, veicinot “Rīgas dzirnavnieka” ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinot stabilus graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā,” komentē Kristaps Amsils, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Maizes ražotājs AS Latvijas maiznieks nākotnē plāno paplašināties eksporta tirgos, pievēršoties arī saldētas produkcijas eksportam uz Skandināviju un citām kaimiņvalstīm, atzina maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Latvijas maiznieks tirdzniecības un mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš.

«Patlaban primārais tirgus ir Latvija, tomēr skaidrs, ka kādā brīdī sasniegsim kapacitāti un būs jāattīstās arī eksporta tirgos. Arvien vairāk pievēršamies tādas produkcijas ražošanai, kur minimāli izmantotas E vielas, līdz ar to šādu maizi nav iespējams tālu eksportēt. Maizes ēšanas tradīcijas dažādās valstīs atšķiras, tomēr visur aizvien lielākā cieņā ir dažādi saldētas maizes izstrādājumi, un tas paver ļoti plašas eksporta iespējas,» sacīja Ilziņš.

Viņš atzina, ka pārtikas ražotājiem īpaši potenciāls ir Ķīnas tirgus, kur strauji pieaug maizes patēriņš, un saldētu produkciju turp var eksportēt neierobežotos daudzumos.

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Pērn graudu kopējā raža sasniedza 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 175,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iegūta vislielākā graudu kopraža – 2,1 miljons tonnu. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē pērn graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra (ha). 2013.gadā ar graudaugiem apsēti 583,9 tūkstošiem ha, kas ir par 9,3 tūkstošiem ha jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Vasarāju graudaugu kultūru platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20,3 tūkstošiem ha jeb 7,7%, tai skaitā vasaras kviešu – par 21,4 tūkstošiem ha jeb 22,2%.

Ziemāju sējumu platības samazinājušās par 11 tūkstošiem ha jeb 3,5%, tai skaitā rudzu – par 7,9 tūkstošiem ha jeb 21,3%, ziemas kviešu – par 4,4 tūkstošiem ha jeb 1,7%.

Igaunijā 2014.gadā graudaugu raža bija 1,2 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Igaunijas Statistikas departamenta trešdien publiskotie sākotnējie dati.

Tas ir lielākais novāktās ražas apmērs Igaunijas vēsturē.

Pagājušajā gadā Igaunijā novāktas 625 500 tonnas kviešu, 458 100 tonnas miežu un 49 600 tonnas rudzu. Vidējā viena hektāra graudaugu raža bija 3669 kilogrami, kviešiem tā bija 3988 kilogrami no hektāra, miežiem - 3641 kilograms, bet rudziem - 3211 kilograms.

Ar graudaugiem apsētā platība 2014.gadā bija lielākā pēdējo gadu laikā.

2014.gadā Igaunijā ar graudaugiem bija apsēti 332 900 hektāri, kas bija par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Kviešu lauku platība bija 154 400 hektāri, kas bija gandrīz par ceturto daļu vairāk nekā 2013.gadā. Miežu lauku platība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 5% un pērn bija 125 800 hektāri, bet rudzi tika iesēti 15 400 hektāros, kas bija par trešo daļu vairāk nekā gadu iepriekš.

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Pagājušajā gadā graudaugu sējumos izmantotas 598 tonnas pesticīdu (darbīgās vielās) jeb 1,04 kilogrami vidēji vienam sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogramu vienam sējumu hektāram.

Apsekojuma rezultāti parāda, ka visintensīvāk augu aizsardzības līdzekļus graudaugiem lietoja ziemas kviešu audzēšanai – 1,51 kilogramu pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas miežu sējumos izmantoti 1,41 kilograms, vasaras kviešu laukos – 0,89 kilogrami pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas un vasaras rapša sējumos šis rādītājs sasniedzis 1,75 kilogramus un 1,29 kilogramus vienam hektāram. Auzu, griķu un graudaugu mistru sējumos pesticīdu izlietojums vienam sējumu hektāram bija ievērojami mazāks.

Viena no lielākajām maizes ceptuvēm valstī a/s Latvijas Maiznieks pagājušā gada laikā saražojusi aptuveni 31,5 miljonus maizes klaipu, kas kopumā veido vairāk nekā 15 000 tonnu.

Latvijas Maiznieka pārstāvis Juris Užulis norāda: «Pēdējā gada laikā esam veikuši uzlabojumus ražošanas procesos, lai palielinātu saražotos apjomus un nodrošinātu pieaugušo tirgus pieprasījumu, kā arī esam paplašinājuši produktu sortimentu, uzsākot četru jaunu maizes veidu ražošanu.

Līdz ar to šobrīd jau spējam katru diennakti saražot vidēji 45 tonnas maizes.»

Latvijas Maiznieks arī šogad plānojot nostiprināt savas pozīcijas Latvijas maizes produktu segmentā, uzsākot gan jaunu maizes līniju, gan produktu ražošanu. Salīdzinājumā, ja pērn uzņēmums uzsāka četru jaunu maizes līniju ražošanu, tad šogad pircējiem uzņēmums plāno piedāvāt jau sešus jaunus maizes produktus.

Lai arī maize ir produkts, ko ēd visur, tomēr garšas īpatnības un maizes ēšanas tradīcijas atšķiras. Latvijā iedzīvotāji īpaši ir iecienījuši baltmaizi, kas Latvijā no visiem maizes veidiem aizņem lauvas tiesu - 37%. Tās ražošanas procesu šoreiz piedāvājam aplūkot rubrikā Kā top?.

To, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieli baltmaizes ēdāji, apliecina arī Fazer Latvija ražošanas dati - šajā ražotnē aptuveni 55% no visas saražotās maizes ir tieši baltmaize, savukārt Mākoņmaize, kas ir arī līdere Latvijas tirgū kopumā, veido 16% no kopējiem Ogres maiznīcā saražotās maizes apjomiem. Kopumā Fazer Latvija ražo aptuveni četrdesmit dažādus maizes veidus.

«Neņemot vērā to, ka latvieši godā rudzu maizi kā savu lepnumu, visvairāk Latvijā ēd baltmaizi, tai seko rudzu maize kukulīšos, kviešu sēklu maizes, saldskābās (ar katru gadu ēd mazāk), rudzu maizes ar piedevām - sēklām un graudiem -, formas maizes jeb tautā sauktie ķieģelīšus, tostermaizes porciju maizes, bagetes,» Fazer pārstāvji skaidro Db.lv Latvijas iedzīvotāju paradumus.