Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.
AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.
Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.
Savukārt AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore Anita Skudra informēja par uzsākto rudzu audzēšanas programmu lauksaimniekiem, kuras mērķis ir veicināt lauksaimnieku interesi audzēt vairāk rudzus, kas sniegtu augstākas kvalitātes graudus un būtu ražīgākas. Uzņēmums rudzu audzēšanas programmu uzsāka šoruden un pirmie rezultāti būs novērtējami jau nākamajā gadā.
Biedrības «Zemnieku saeimas» valdes loceklis Mareks Bērziņš un Z/s «Lojas» saimnieks atzīst, ka ar rudzu audzēšanu nodarbojas kopš saimniecības pirmsākumiem. «Gadu gaitā esam mēģinājuši audzēt arī hibrīdo rudzu šķirnes, tomēr pamatā vienmēr audzējam Latvijā radīto rudzu šķirni «Kaupo». Šķirnes izvēli nosaka ne tikai patriotisms, bet arī kvalitatīvie rādītāji. Statistikas dati liecina, ka rudzu audzēšana Latvijā sarūk, kam iemesls ir gan patērētāju paradumu maiņa, gan politiskie lēmumi. Mums lauksaimniecība ir bizness un ir jāpielāgojas tirgus prasībām, tomēr es ceru, ka ar kopīgām aktivitātēm spēsim atjaunot rudzu un rudzu maizes popularitāti Latvijā.»
Ražotāju un biedrību iniciatīvu atbalsta arī Zemkopības ministrija. «Mēs raizējamies, vērojot rudzu platības samazināšanos un rudzu maizes patēriņa kritumu mūsu valstī,» teica Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa. «Tādēļ zemkopji jau pašlaik saņem atbalstu par sertificētas labības sēklas ražošanu, kā arī atbalstām bioloģiskos graudaudzētājus. Esam sākuši apkopot konkrētu rudzu šķirņu statistiku, domājot par iespējamu atbalstu nākotnē.»
Memoranda parakstīšana ir tupinājums pērn pēc AS «Hanzas Maiznīcas» iniciatīvas uzsāktajai diskusijai «Vai Latvija ir rudzu lielvalsts» par rudzu maizes ēšanas tradīciju saglabāšanu un veicināšanu, kurā izkristalizējās, ka, lai gan rudzu maize ir unikāla mūsu reģionam, ir nepieciešams domāt par šo tradīciju nodošanu nākamajām paaudzēm.
