Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Zelta cenai strauji pietuvojoties 2000 ASV dolāru par unci atzīmei, vairāki eksperti iesaka piefiksēt peļņu no galvu reibinošā zelta cenu kāpuma, raksta Reuters.

Vārāki dārgmetālu analītiķi prognozē, ka zelta cena tuvākajā laikā varētu piedzīvot manāmu korekciju. «Zelta cenai ir samērā liela iespējamība samazināties, ja tā cena saruks zem 1800 ASV dolāriem par unci. Tad tā var sarukt līdz pat 1700 ASV dolāriem par unci vai vairāk,» lēš Phillip Futures analītiķi. Tiesa gan, kompānijas analītiķi norāda, ka vidējā termiņā esošais pasaules ekonomikas fons ir zelta cenu atbalstošs.

Tāpat pasaules finanšu tirgiem būs ļoti svarīgi tas, kā piektdien gaidāmajā konferencē ASV ekonomiku novērtēs Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke. Tiek gaidīts, ka svarīgā amatpersona paudīs gatavību jaunu monetāro stimulu veidā gatava balstīt pasaules lielāko ekonomiku. Zīmīgi, ka tieši pirms gada ASV FRS vadītājs deva mājienus, ka tiks realizēta dolāru drukāšanas otrā kārta - varbūt šoreiz signalizēs par trešo kārtu?

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Trešdien zelta cena saruka līdz nedēļas zemākajam līmenim, tirgus dalībnieku vidū valdot spekulācijām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma turpinās bremzēt monetārās stimulēšanas programmu, jo ekonomika kļūst spēcīgāka. Tādējādi mazinās pieprasījums pēc zelta kā pēc droša patvēruma, raksta Bloomberg.

Zelta cena aprīļa piegādēm samazinājās par 0,9% līdz 1346,1 dolāram par unci. Pirms tam tā sasniedza 1345,4 dolārus par unci, kas ir zemākā cena kopš 11. marta. Savukārt zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 0,7% līdz 1345,85 dolāriem par unci.

Šajā gadā zelta cena ir palielinājusies par 12%, jo pazīmes par pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un Ukrainas krīze ir palielinājusi pieprasījumu pēc droša patvēruma investoru līdzekļiem. Pirmdien zelta cena sasniedza sešu mēnešu augstāko atzīmi – 1392,6 dolārus par unci.

Trešdien kritumu piedzīvoja arī citu dārgmetālu cenas. Sudraba cena maija piegādēm saruka par 0,4% līdz 20,785 dolāriem par unci. Platīna cena apīļa piegādēm zaudēja 0,2%, sasniedzot 1459,5 dolārus par unci, savukārt pallādija cena jūnija piegādēm pakāpās par 0,3% līdz 773,8 dolāriem par unci.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Pirmdien zelta cena turējās netālu no 15 mēnešu zemākās atzīmes, jo augstā dolāra vērtība un akciju tirgus kāpums mazināja investoru apetīti pēc dārgmetāla iegādes, raksta Reuters. Tāpat samazinājās arī platīna un citu dārgakmeņu cena.

Zelta stieņa cena kopš jūlijā sasniegtās šā gada augstākās atzīmes – 1345 dolāriem par unci, ir sarukusi par 11%. Tāpat nav tālu četru gadu zemākā atzīme – 1180 dolāri.

Pirmdien zelta stieņa cena pakāpās par 0,2% līdz 1193,1 dolāram par unci. Pirms tam tā saruka līdz 1183,46 dolārus par unci, kas ir vājākais līmenis kopš 2013.gada jūnija. ASV biržā tirgotā zelta nākotnes kontrakta cena nemainījās un bija 1193,5 dolāri par unci.

Saruka arī citu dārgmetālu vērtība. Platīna cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 6,3%, kas ir straujākais kritums kopš 2011.gada decembra. Cena sasniedza zemāko atzīmi kopš 2009. gada jūlija. Pirmdien tā cena saruka par 0,3% līdz 1212,25 dolāriem par unci.

Klausoties ziņas par eirozonas krīzi, rietumvalstu parādu ilgtermiņa problēmām un agresīvajiem centrālo banku monetārajiem stimulēšanas pasākumiem, ir saprotama investoru vēlme atrast tiešām drošus ieguldījumus saviem uzkrājumiem visapkārt valdošās nenoteiktības laikā.

Zelts tiek uzskatīts par vienu no šādām alternatīvām. Par zelta priekšrocībām šobrīd runā ļoti daudz finanšu tirgus speciālistu un tā iespējamās pozitīvās īpašības, kā aizsardzība pret nenoteiktību finanšu tirgos un nākotnes inflācijas draudiem, ir plaši aprakstītas. Vairums analītiķu ir arī optimistiski par zelta cena izaugsmes perspektīvām. Piemēram, SEB savā 2011. gada decembra Commodity Monthly apskatā prognozē zelta cenu vidēji USD 2050 par Trojas unci 2012. gada laikā. Ja piepildīsies šī prognoze, tad zelta cena būs pieaugusi par aptuveni 25% kopš šā gada sākuma. Tomēr, pirms doties pirkt zelta stieni vai iesniegt savam brokerim uzdevumu pirkt kādu populāru zeltam piesaistītu finanšu instrumentu, ir vērts atcerēties, ka zelts nav bezriska ieguldījums. Zeltu noteikti nevar uzskatīt par «drošu» tikpat lielā mērā, kā augsta kredītreitinga valdības parādzīmes. Proti, ieguldījumi zeltā pieprasa, lai investoram būtu ļoti augsta riska noturība.

Trešdien zelta cena turējās netālu no vairāk nekā nedēļas zemākās atzīmes, investoriem vērtējot datus par ASV ekonomikas atveseļošanos, kā arī Ukrainas un Krievijas konfliktu, raksta Bloomberg.

Otrdien zelta cena saruka par 1,9%, kas ir straujākais kritums kopš 24. marta, jo jaunākie ASV dati uzrādīja, ka martā cenas augušas vairāk nekā tika gaidīts.

Savukārt trešdien zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,1% līdz 1303,51 dolāram par unci. Otrdien cena saruka līdz 1288,44 dolāriem par unci, kas ir zemākais līmenis kopš 4. aprīļa. Savukārt zelta cena jūnija piegādēm pakāpās par 0,2% līdz 1303,4 dolāriem par unci.

Pērc pērn piedzīvotā cenas samazinājuma par 28%, kas bija straujākais kopš 1981. gada, šajā gadā zelts spējis atgūt 8,5% savas vērtības, jo Ukrainas krīze ir veicinājusi investoru pieprasījumu pēc droša patvēruma.

Zelta cena varētu turpināt savu pieaugumu, sasniedzot 1400 dolārus par unci, atsaucoties uz Citi Futures un RBC Wealth Management tehnisko analīzi, raksta Bloomberg.

Tādējādi zelta cena sasniegtu augstāko līmeni kopš pērnā gada septembra.

Zelta cena otrdien pirmo reizi kopš oktobra jau otro dienu pēc kārtas sesiju noslēdza virs 100 dienu mainīgā vidējā rādītāja. Tāpat arī metāla cena katru dienu kopš 23. janvāra noslēdz virs 50 dienu mainīgā vidējā.

Satricinājumi jaunattīstības tirgos un pazīmes par ASV darba tirgus uzlabošanās bremzēšanos šā gada sākumā ir palīdzējis veicināt zelta cenas pieaugumu par 7,3%. Pērn dārgmetāla cena saruka par 28%, kas bija lielākais kritums kopš 1981. gada.

«Izskatās, ka noskaņojums pakāpeniski mainās un zelts piesaista investoru ieguldījumus,» saka Pension Partners LLC investīciju stratēģis Maiks Gajeds. «Naudas printēšana turpinās palīdzēt zeltam. Es teiktu, ka daži cilvēki atgriežas pie zelta,» saka eksperts.

Zelta cena, visdrīzāk, augs tikai īsākā termiņā, norāda aptaujātie banku eksperti, uzsverot, ka patlaban nav piemērots laiks, lai ieguldītu dārgmetālā.

Šobrīd nevar apgalvot, ka zelts, tāpat kā iepriekš, ir drošs un ienesīgs instruments, tādēļ nevajadzētu paļauties uz zeltu ilgtermiņa investicionālajā perspektīvā, saka AS Trasta komercbanka Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs. Iespējams, ārkārtīgi augstās zelta volatilitātes dēļ, ienākumus vajadzētu pameklēt ikdienas tirdzniecībā vai izmantot īso stratēģiju vidēja termiņa perspektīvā, iesaka eksperts.

Arī Swedbank Private Banking Investīciju daļas vadītājs Oskars Briedis norāda, ka fons būtiski nav mainījies un joprojām ir pietiekami nelabvēlīgs tiem investoriem, kuri iegulda zeltā. ASV Federālo Rezervju sistēma ir pakāpeniski sākusi pārtraukt monetārās stimulēšanas programmu, tirgus dalībnieki sagaida procentu likmju pieaugumu. Piemēram, pieaugot likmēm, investori varētu arvien vairāk priekšroku dot ieguldījumiem, kas dod regulāru ienākumu, nevis aktīvam, kas nenes procentus. Iespējams, ka neseno zelta cenas pieaugumu, daļa investoru uztvers kā pieturu kurā izkāpt no aizejoša vilciena. Swedbank pārvaldītajās ieguldījumu stratēģijās zelts vai citi dārgmetāli šobrīd nav iekļauti, un tuvākajā laikā šos instrumentus portfeļos bankas eksperti neplāno pirkt.

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Šajā gadā vidējā zelta cena būs 1209 ASV dolāri par unci, atsaucoties uz sešu starptautisku banku ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Tādējādi zelta cena būs par 14,5% mazāka nekā pērn, kad tā bija aptuveni 1413 dolāri par unci.

Vislielāko kritumu paredz Deutsche Bank, kas uzskata, ka vidējā zelta cena šajā gadā saruks līdz 1141 dolāram par unci. Savukārt vismazāko kritumu prognozē HSBC – 1292 dolārus par unci. Barclays eksperti uzskata, ka zelta vidējā cena šogad būs 1205 dolāri par unci. JP Morgan prognozē, ka zelta vidējā cena būs 1263 dolāri, UBS – 1200 dolāri, bet Bank of America Merrill Lynch – 1150 dolāri.

Bank of America Merrill Lynch stratēģi uzsver, ka lielākais zelta cena krituma veicinātājs būs intereses trūkums, un spēcīgāka pasaules ekonomika, ASV Federālo Rezervju sistēmas aktīvu iepirkšanas programmas bremzēšana un inflācija zemā līmenī arī var mazināt pieprasījumu pēc dārgmetāla.

Piektdien zelta cena turpināja samazināties, paslīdot zem 1400 ASV dolāriem par Trojas unci, jo investori, mazinoties spriedzei saistībā ar Rietumvalstu iespējamo militāro darbību Sīrijā, atgriezās pie riskantākiem aktīviem.

Zelta cena decembra piegādēm saruka par 1,3% līdz 1394,4 dolāriem par unci. Jāpiebilst, ka 26. augustā zelta cena pieauga, šķērsojot 1400 dolāru robežu, jo investori meklēja drošu patvērumu saviem finanšu līdzekļiem, valdot uztraukumam par situāciju Sīrijā.

Tiesa gan, eksperti prognozē, ka kritums nebūs ilgs, un jau nākamnedēļ zelta cena atkal sāks augt. Tā, 23 aptaujātie Bloomberg eksperti paredz, ka cena nākamnedēļ augs, seši paredz, ka tā kritīs, bet pieci uzskata, ka nemainīsies. Tādējādi to analītiķu īpatsvars, kas prognozē cenas pieaugumu, ir augstākais kopš 8. marta.

Šajā gadā zelta cena ir sarukusi par 17%, tomēr trešdien tā sasniedza trīs mēnešu augstāko atzīmi – 1433,83 dolārus par unci.

Zelta cena pirmdien pieauga līdz augstākajam līmenim augustā pēc tam, kad ASV dolāra vērtības kritums un zelta stieņa cenas pieaugums virs 1320 dolāriem veicināja dārgmetāla iepirkumus.

Kopš trīs nedēļu zemākā līmeņa sasniegšanas 7. augustā zelta cena ir pieaugusi par 4,2%. Tiesa gan, zelta cena kopš gada sākuma aizvien ir piedzīvojusi ievērojamu kritumu – par 21%, jo daļa investoru ir zaudējuši ticību šim dārgmetālam kā naudas vērtības saglabāšanas instrumentam un pievēršas riskantākiem aktīviem.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien pieauga par 1,5% līdz 1333,94 dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 31. jūlija. Savukārt zelta stieņa cena decembra piegādēm Comex biržā pieauga par 1,1% līdz 1326,2 dolāriem par unci.

Šā gada pirmajā pusgadā Ķīnas pieprasījums pēc zelta pieauga par 54% līdz 706,4 tonnām. Zelta stieņu iegādes apjomi palielinājās par 87%, bet pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem pakāpās par 44%.

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

2011. gads dārglietu tirgū ir bijis notikumiem bagāts, un zelta cenas turpinājušas pieaugt jau vienpadsmito gadu pēc kārtas. Pērnā gada laikā zelta cenas palielinājās vidēji par 12% - 16%, liecina a/s Goldinvest Asset Management dārgmetālu tirgus apskats par aizvadīto gadu.

Pēdējo vienpadsmit gadu periodā vidējais cenu pieaugums pērnā gada griezumā ir bijis 17,7%. Neņemot vērā ievērojamās zelta cenu svārstības gada otrajā pusē, 2011. gadā kopumā zelta cena pieauga, nedaudz atpaliekot no vidējā gada pieauguma rādītāja pēdējo vienpadsmit gadu laikā. 2011. gada sākumā zelta cenas pieauga vienmērīgi, taču augusta beigās un septembra sākumā sekoja straujš cenu «lēciens».

Septembrī, tā saucamajā spot tirgū, tika sasniegta zelta maksimuma cena – 1923,7 dolāri par unci, taču pēc Londonas fiksinga (dārgmetālu oficiālo cenu noteikšana Londonas biržā) datiem augstākā zelta cena bija pērnā gada 5. septembrī – 1896,50 ASV dolāri par unci.

Zelta cena trešdien nokritās zem 1240 ASV dolāriem par Trojas unci, kas ir zemākais līmenis pēdējo 34 mēnešu laikā, jo ASV ekonomisko datu uzlabošanās kliedēja tirgus dalībnieku bažas saistībā ar ASV Federālo Rezervju sistēmas ziņām par monetāro stimulēšanas pasākumu samazināšanu.

Dārgmetāla cena šajā ceturksnī sarukusi par 23%, kas ir lielākais kritums kopš vismaz 1920. gada, raksta Bloomberg. Pagājušajā nedēļā Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke sacīja, ka centrālā banka varētu bremzēt savu aktīvu pirkšanas programmu šajā gadā, ja ekonomika turpinās uzlaboties. Otrdien tika publicēti vairāki ASV dati, kas uzrādīja labākus rezultātus nekā gaidīts – ASV ilglietojamo preču pasūtījumi auga straujāk, mājokļu cenām bija lielākais pieaugums gandrīz piecu gadu laikā un arī patērētāju noskaņojums audzis.

Šajā gadā zelta stieņa cena jau sarukusi par 26%, jo daļa investoru pievērsušies riskantākiem aktīviem.

Otrdien zelta cena turējās virs 1400 dolāru par Trojas unci atzīmes, jo investori pameta riskantākus aktīvus, meklējot drošu patvērumu saviem līdzekļiem.

Meklēt stabilākus aktīvus pēdējo dienu laikā liek situācija Sīrijā, kā arī neskaidrība par ASV Federālās sistēmas monetārās stimulēšanas programmas iespējamo bremzēšanu.

Rezultātā zelta cena decembra piegādēm otrdien pakāpās par 1,32% līdz 1411,5 dolāriem par unci, tādējādi sasniedzot divu mēnešu augstāko atzīmi. Tiesa gan, neskatoties uz kāpumu, dārgmetāls aizvien maksā par 17% mazāk nekā gada sākumā.

Pagājušajā nedēļā ievērojami auga investoru ieguldījumi biržās tirgotajos finanšu produktos, kuri iegulda zelta stieņos.

Prognozes par zelta cenas turpmāko virzienu krasi atšķiras. Tā, Bloomberg aptaujātie eksperti uzskata, ka vidējā zelta cena šā gada ceturtajā ceturksnī būs 1300 dolāri par Trojas unci. Arī Goldman Sachs Group analītiķi uzskata, ka līdz nākamā gada beigām dārgmetāls maksās 1050 dolārus. Savukārt ABN Amro eksperti paredz, ka nākamgad cena būs nokritusi līdz 1000 dolāriem, bet 2015. gadā zelts maksās vien 840 dolārus.