Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Pagājušais gads noslēdza vairākus gadus ilgušo zelta cenas pieaugumu, un dārgmetāla cena saruka par 28%, raksta MarketWatch.

Tādējādi tas bija pirmais gada kritums kopš 2000.gada un lielākais zelta cenas samazinājums kopš vismaz 1984.gada, liecina FactSet dati.

Turklāt eksperti paredz, ka šis gads nebūs diez ko labāks, un, visdrīzāk, arī jaunajā gadā var gaidīt zelta cenas kritumu.

Pagājušais gads sākās ar gaidām, ka zelta cena varētu sasniegt 2000 dolārus, tomēr tas noslēdzās ar ekspertu prognozēm, ka kritums jaunajā gadā veicinās cenas tuvošanos 1000 dolāru atzīmei.

«Gads sākās labi, un pieprasījums Āzijā auga, tomēr tad prognozes par spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi lika ASV institucionālajiem investoriem zelta vietā investēšanai izvēlēties akciju tirgus,» norāda GoldForecaster.com vadītājs Džulians Filips.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Zelta cena, visdrīzāk, augs tikai īsākā termiņā, norāda aptaujātie banku eksperti, uzsverot, ka patlaban nav piemērots laiks, lai ieguldītu dārgmetālā.

Šobrīd nevar apgalvot, ka zelts, tāpat kā iepriekš, ir drošs un ienesīgs instruments, tādēļ nevajadzētu paļauties uz zeltu ilgtermiņa investicionālajā perspektīvā, saka AS Trasta komercbanka Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs. Iespējams, ārkārtīgi augstās zelta volatilitātes dēļ, ienākumus vajadzētu pameklēt ikdienas tirdzniecībā vai izmantot īso stratēģiju vidēja termiņa perspektīvā, iesaka eksperts.

Arī Swedbank Private Banking Investīciju daļas vadītājs Oskars Briedis norāda, ka fons būtiski nav mainījies un joprojām ir pietiekami nelabvēlīgs tiem investoriem, kuri iegulda zeltā. ASV Federālo Rezervju sistēma ir pakāpeniski sākusi pārtraukt monetārās stimulēšanas programmu, tirgus dalībnieki sagaida procentu likmju pieaugumu. Piemēram, pieaugot likmēm, investori varētu arvien vairāk priekšroku dot ieguldījumiem, kas dod regulāru ienākumu, nevis aktīvam, kas nenes procentus. Iespējams, ka neseno zelta cenas pieaugumu, daļa investoru uztvers kā pieturu kurā izkāpt no aizejoša vilciena. Swedbank pārvaldītajās ieguldījumu stratēģijās zelts vai citi dārgmetāli šobrīd nav iekļauti, un tuvākajā laikā šos instrumentus portfeļos bankas eksperti neplāno pirkt.

Pirmdien zelta cena saruka, tuvojoties četru gadu zemākajai atzīmei, ko tā sasniedza pagājušajā nedēļā, un eksperti paredz, ka tā turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Zelta cena sarūk, jo investoru vidū valda runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma tuvojas likmju celšanas periodam, savukārt citas bankas palielina monetārās stimulēšanas programmas apjomus, tādējādi stiprinot dolāru.

Pagājušajā nedēļā zelta cena saruka līdz 1161,35 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada jūlija. Likmju paaugstināšana samazina zelta pievilcību, jo tas lielākoties investoriem piedāvā pelnīt tikai ar cenas kāpumu, savukārt dolāra vērtības kāpums parasti samazina pieprasījumu pēc zelta.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien samazinājās par 0,3% līdz 1169,28 dolāriem par unci, bet cena decembra kontraktam saruka par 0,2% līdz 1168,9 dolāriem.

Zelta cena varētu turpināt savu pieaugumu, sasniedzot 1400 dolārus par unci, atsaucoties uz Citi Futures un RBC Wealth Management tehnisko analīzi, raksta Bloomberg.

Tādējādi zelta cena sasniegtu augstāko līmeni kopš pērnā gada septembra.

Zelta cena otrdien pirmo reizi kopš oktobra jau otro dienu pēc kārtas sesiju noslēdza virs 100 dienu mainīgā vidējā rādītāja. Tāpat arī metāla cena katru dienu kopš 23. janvāra noslēdz virs 50 dienu mainīgā vidējā.

Satricinājumi jaunattīstības tirgos un pazīmes par ASV darba tirgus uzlabošanās bremzēšanos šā gada sākumā ir palīdzējis veicināt zelta cenas pieaugumu par 7,3%. Pērn dārgmetāla cena saruka par 28%, kas bija lielākais kritums kopš 1981. gada.

«Izskatās, ka noskaņojums pakāpeniski mainās un zelts piesaista investoru ieguldījumus,» saka Pension Partners LLC investīciju stratēģis Maiks Gajeds. «Naudas printēšana turpinās palīdzēt zeltam. Es teiktu, ka daži cilvēki atgriežas pie zelta,» saka eksperts.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Šajā nedēļā zelta cena varētu pieaugt, prognozē 15 no Bloomberg aptaujātajiem analītiķiem.

Divi analītiķi uzskata, ka dārgmetāla cena turpinās sarukt, bet četri negaida būtiskas izmaiņas. Tādējādi šis ir lielākais skaits optimistisku prognožu kopš 2012.gada decembra.

Zelta cena pērn pirmo reizi pēdējo 13 gadu laikā piedzīvoja gada kritumu, jo ekonomiskās situācijas uzlabošanās veicināja spekulācijas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma sāks bremzēt aktīvu iepirkšanas programmas apjomus, kas gada beigās arī notika. Gada laikā zelta cena saruka par 28%.

Rezultātā pērn fondi, kas iegulda zeltā, zaudēja vairāk nekā 73,4 miljardus dolāru no savas vērtības, jo daļa investoru zaudēja ticību zeltam kā drošam patvērumam saviem līdzekļiem.

Vairākas lielākās pasaules monētu kaltuves patlaban strādā papildus stundas, lai spētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc zelta monētām, ko veicinājis zelta cenas kritums.

Kā raksta Bloomberg, Austrijas kaltuve strādā 24 stundas diennaktī un arī citas kaltuves, sākot no ASV līdz pat Austrālijai, ziņo par augošo zelta monētu pieprasījumu, neskatoties uz to, ka Goldman Sachs Group eksperti prognozē, ka zelta cenas pieaugums nebūs ilgs.

Austrijas Kaltuve Austria’s Muenze Oesterreich AG ir nolīgusi papildus darbiniekus un pievienojusi trešo astoņu stundu maiņu, lai spētu piepildīt pieprasījuma apjomu. Austrijas kaltuve, kas veido Filharmonijas monētas, norāda, ka pērn pārdošanas apjomi ir auguši par 36%. Šīs monētas cena pērn saruka par 27%.

Līdz 20. janvārim gada laikā pieprasījums pēc Austrālijas, Pērtas Kaltuves kaltām monētām audzis par 20%, un tiek prognozēts, ka pārdošanas apjomi šogad pārspēs pērnā gada rekordus, bet ASV Kaltuvei šis ir labākais mēnesis kopš pērnā gada aprīļa, kad bija vērojams straujš zelta cenas kritums. ASV Kaltuve, kas ir pasaulē lielākā naudas kaltuvem šogad pārdevusi 89,5 tūkstošus unču zelta monētu.

Ceturtdien zelta cena atguvās no četru mēnešu zemākās atzīmes.

Investori patlaban apsver, kā cenu ietekmēs augošas zelta fiziskais pieprasījums un ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmums samazināt ikmēneša parādzīmju iepirkumus.

Kā prognozē Bloomberg aptaujātie analītiķi, Ķīnas zelta patēriņš šajā gadā varētu pieaugt līdz rekordaugstam līmenim – 1000 tonnām. Septembrī gada Ķīnas juvelierizstrādājumu, zelta stieņu un monētu pieprasījuma pieaugums bija 30%, sasniedzot 996,3 tonnas, savukārt Indijas patēriņš pieauga par 24% līdz 977,6 tonnām.

Zelta cena gan šajā gadā ir sarukusi par 25%, jo investori atbrīvojas no zelta, zaudējot tam ticību kā vērtibas saglabāšanas instrumentam.

Zelta patēriņš mazāks; šo metālu gan milzu apjomos nekavējas iegādāties Krievijas Banka

Pagājušajā gadā pasaulē nedaudz samazinājies pieprasījums pēc zelta, liecina Pasaules Zelta padomes dati. Ievērojami augusi centrālo banku apetīte pēc minētā dārgmetāla. Jāteic, tas gan lielā mērā noticis tādēļ, ka ievērojami savas zelta rezerves audzējusi Krievijas centrālā banka.

Kopējais pieprasījums pēc zelta pagājušajā gadā bijis 3924 tonnu apmērā, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tiesa gan, globālais pieprasījums pēc šī dārgmetāla ceturtajā ceturksnī bijis 988 tonnu apmērā, kas izrādījās par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā vēl pirms gada. Lauvas tiesa no pasaules zelta pagājušā gada kopējā pieprasījuma nāca no juvelierizstrādājumu sektora (gandrīz 55%).

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Zelta cena turpmāk, visdrīzāk, turpinās samazināties, liecina Bloomberg veiktā analītiķu aptauja.

Zelta cenas problēma nav tikai kritums, jo daudzu investoru acīs šis dārgmetāls ir zaudējis daļu savas pievilcības.

Zelta stieņu tirgū noskaņojumam ir liela nozīme, un aptuveni 60% no kopējā zelta apjoma tiek izmantoti juvelierizstrādājumos vai rūpniecībā. Pārējo daļu veido monētas vai zelta stieņi, un, ja pieprasījums pēc tiem mazinās, tas var būt sāpīgi tiem, kas ieguldījumus vēl nav pametuši.

Kā liecina Bloomberg News veiktā ekspertu aptauja, vidējā zelta cena līdz nākamā gada janvārim būs 984 dolāri par unci. Tā ir zemākā atzīme kopš 2009. gada un 10% zemāk nekā zelts maksā patlaban.

Zelta spekulanti atver īsās pozīcijas šim metālam pirmo reizi kopš par to tiek apkopoti dati 2006. gadā, savukārt zelta biržās tirgoto fondu ieguldītāji pārdod savas investīcijas straujākajā tempā četru mēnešu laikā.

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

Kaut arī zelta cena pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami pieaugusi, divi analītiķi, kuri līdz šim izteikuši visprecīzākās zelta cenas prognozes, paredz, ka cena atkal kritīsies, raksta Bloomberg.

Zelta cena šajā gadā ir pieaugusi par 9,7%, atgūstoties no lielākā gada krituma 30 gadu laikā, un šonedēļ sasniedza trīs mēnešu augstāko atzīmi.

«Es to uzskatu par korekciju,» saka Societe Generale analītiķis Robins Bars, kurš ir bijis visprecīzākais prognozētājs Bloomberg pēdējo divu gadu laikā. «Mēs uzskatām, ka cena kritīsies,» viņš uzsvēris, norādot, ka ceturtajā ceturksnī vidējā cena būs 1050 dolāri.

«Pieprasījums pēc droša patvēruma ir augsts, kad zelts ir lēts, taču tas vairs nav lēts,» norādījis Westpac Banking Corp eksperts Džastins Smirks, kas bijis otrs precīzākais prognozētājs pēdējo divu gadu laikā. «Esmu nedaudz pārsteigts par svārstīgumu tirgū, bet tas nemaina manus kopējos uzskatus,» viņš uzsvēris. Eksperts prognozē, ka zelta vidējā cena ceturtajā ceturksnī sasniegs 1020 dolārus par unci.

2017. gads zeltam sācies ar spēcīgu lēcienu – gada pirmajos trīs mēnešos zelta cena pārliecinoši pakāpās par 10%. Sasniedzot augstāko līmeni četru mēnešu laikā, zelta cena februārī pārsniedza 1 260 USD par Trojas unci. „Kaut arī divus mēnešus ilgušais kāpums apstājās martā, kopējās cenas izmaiņas skaidri rāda, kādi ir galvenie zelta cenu nosakošie faktori,“ norāda Konrāds Bjalass, finanšu mākleru uzņēmuma TMS Europe galvenais ekonomists.

Viņaprāt, politiskā nenoteiktība novērojama abās Atlantijas okeāna pusēs. Amerikas Savienotajās Valstīs jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps modināja cerības, ka tiks ieviesta jauna, biznesam labvēlīga fiskālā politika. Kā apgalvo eksperts, „iesākumā tas skubināja investētājus cerēt, ka Federālā rezervju banka (FED) palielinās procentu likmes,“ taču viņš piebilst – Trampa prezidentūras sākums parādīja, ka vadīt valsti no Ovālā kabineta ir grūtāk nekā pārvaldīt uzņēmumu no Trampa debesskrāpja Trump Tower augšējā stāva.

Tā kā Trampam neizdevās savākt pietiekami daudz balsu, lai tiktu apstiprināts viņa veselības aizsardzības reformu likuma projekts, prezidentam var būt sarežģīti īstenot ambiciozos vēlēšanu kampaņas solījumus. Vēl lielākas bažas raisa Klusā okeāna reģiona partnerības (angl. Trans-Pacific Partnership (TPP)) līgums, par kuru pašlaik noris sarunas. Šis brīvās tirdzniecības līgums, kas tika sagatavots, tiecoties arī saskaņot Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas intereses, ir nonācis briesmās, kopš Tramps paziņoja par izstāšanos no šīs partnerības.

Daži prognozē, ka zelta cena nākamgad var sarukt līdz 800 dolāru atzīmei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zelta cenai nesenie satricinājumi finanšu tirgū nākuši par labu, lai gan dārgmetāla vērtības pieaugums atkal sācis uzrādīt paguruma pazīmes. Pagājušās nedēļas beigās zelta cena Ņujorkas preču biržā atradās pie 1123 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci, kas ir par 3% vairāk, nekā dzeltenais dārgmetāls maksāja pagājušā mēneša sākumā. Tādējādi zelta cena joprojām ir tuvu savam zemākajam līmenim piecu gadu laikā.

Katrā ziņā šobrīd samērā daudzu izejvielu tirgus analītiķu prognozes attiecībā uz zelta cenas potenciālo dinamiku nākotnē joprojām ir visai piezemētas. Tiek norādīts, ka šogad pirmo reizi kopš 2008. gada zemo cenu laikmetā var sarukt pasaules zelta ieguves uzņēmumu šī resursa ražošanas apjomi, kam pēc loģikas it kā kādā brīdī vajadzētu sākt radīt labāku fonu augtākām cenām. Tiesa gan, sarūkoša piedāvājuma faktors zelta cenu var ietekmēt daudz mazākā mērā. Piemēram, Bloomberg izceļ, ka pret zelta cenu sācis spēlēt šī metāla vēsturiskais statuss. Proti, zelts lielākoties tiek uztverts kā finanšu aktīvs, kurš tiek glabāts un nodots no vienas paaudzes otrai. Zelta statusa specifika nozīmējot, ka faktiski katra šī dārgmetāla jebkad izraktā unce joprojām ir eksistējoša un tiek kaut kur uzglabāta. Tādējādi pat ievērojami mazāka zelta ieguve nebūt nenozīmētu, ka šī dārgmetāla vērtība pieaugs.

Šveices bank UBS AG paaugstinājusi šā gada zelta cenas prognozi, atsaucoties uz ASV investoru attieksmes maiņu pret dārgmetālu, kura cena šajā gadā ir augusi, tirgus dalībniekiem meklējot drošu patvērumu ieguldījumu vērtības saglabāšanai, raksta Bloomberg.

Viena mēneša prognoze paaugstināta no 1180 dolāriem līdz 1280 dolāriem par unci, bet trīs mēnešu prognoze – no 1100 līdz 1350 dolāriem. Šajā gadā vidējā zelta cena var sasniegt 1300 dolārus, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 1200 dolāriem. Nākamā gada prognoze gan aizvien saglabāta nemainīga – 1200 dolāri.

Zelta stieņa cena šonedēļ sasniedza trīs mēnešu augstāko atzīmi, jo signāli, ka ASV ekonomika neatveseļojas tik strauji kā prognozēts, ir veicinājuši pieprasījumu pēc droša patvēruma. UBS prognozes palielināšana ir pretēja Societe Generale un Goldman Sachs, kuras lēš, ka zelta cena turpinās kristies, jo ASV Federālo Rezervju sistēma turpinās samazināt savu monetārās stimulēšanas programmu.

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Izsolēs ar augšupejošu soli jūlija sākumā piedāvās iegādāties likvidējamajai "Baltic International Bank" piederošos zelta stieņus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Izsolēs, kas paredzētas 2023.gada 5.jūlijā, bankas likvidators Olavs Cers piedāvās iegādāties zelta stieņus, kas sadalīti septiņās lotēs.

Tostarp vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 105 grami, vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu seši kilogrami, bet piecās lotēs varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 10 kilogramu.

Izsolēs zelta stieņu sākumcena būs aktuālā zelta biržas cena 5.jūlijā.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2023.gada 26.jūnijam plkst.17 jāpiedalās klātienes identifikācijā "Baltic International Bank" birojā Rīgā, Grēcinieku ielā, kā arī jāiesniedz pieteikums un visi citi izsoles noteikumos norādītie dokumenti. Tāpat interesentiem līdz 26.jūnija plkst.23.59 ir jāiemaksā "BluOr Bank" kontā nodrošinājuma summas.