Trešdien zelta cena saruka līdz nedēļas zemākajam līmenim, tirgus dalībnieku vidū valdot spekulācijām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma turpinās bremzēt monetārās stimulēšanas programmu, jo ekonomika kļūst spēcīgāka. Tādējādi mazinās pieprasījums pēc zelta kā pēc droša patvēruma, raksta Bloomberg.
Zelta cena aprīļa piegādēm samazinājās par 0,9% līdz 1346,1 dolāram par unci. Pirms tam tā sasniedza 1345,4 dolārus par unci, kas ir zemākā cena kopš 11. marta. Savukārt zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 0,7% līdz 1345,85 dolāriem par unci.
Šajā gadā zelta cena ir palielinājusies par 12%, jo pazīmes par pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un Ukrainas krīze ir palielinājusi pieprasījumu pēc droša patvēruma investoru līdzekļiem. Pirmdien zelta cena sasniedza sešu mēnešu augstāko atzīmi – 1392,6 dolārus par unci.
Trešdien kritumu piedzīvoja arī citu dārgmetālu cenas. Sudraba cena maija piegādēm saruka par 0,4% līdz 20,785 dolāriem par unci. Platīna cena apīļa piegādēm zaudēja 0,2%, sasniedzot 1459,5 dolārus par unci, savukārt pallādija cena jūnija piegādēm pakāpās par 0,3% līdz 773,8 dolāriem par unci.
Šodien noslēdzas divu dienu FRS sanāksme, un eksperti paredz, ka centrālā banka turpinās samazināt aktīvu iepirkumu programmu par 10 miljardiem dolāru.