Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Uzvarētāju noteiks tehniskie rādītāji; CAF vilcieni būtu lētāki, lēš industrijas pārstāvji

No 790 maksimāli iespējamiem punktiem Korejas ražotājam Hyundai Rotem Company (Hyundai) ir apmēram 750, bet Šveices uzņēmumam Stadler Bussnang AG (Stadler) – 568, liecina Dienas Biznesa aplēses pēc valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) nosauktajiem pretendentu piedāvājumos minētajiem skaitļiem jaunu elektrovilcienu 15 gadu nomas konkursā. Publiski tika minēti astoņi dažādi rādītāji, tostarp vienas elektrovilciena vienības vidējā nomas maksa mēnesī un pirmās vienības piegādes termiņš. Maksimālais iepirkumā iegūstamais punktu skaits ir 1000, kas nozīmē, ka PV iepirkuma komisijai šobrīd jāizvērtē, cik no atlikušajiem dažādu tehnisko rādītāju 210 punktiem vērts katra pretendenta piedāvājums. Visvairāk – 110 punktus – var iegūt par labāko elektrovilcienu vienības elektroenerģijas vidējo patēriņu vienā stundā, savukārt pasažieru sēdvietu skaits var dot līdz 35 punktiem.

Spriedums Šveices kompānijas Stadler Bussnang (Stadler) prasībā pret pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu Pasažieru vilciens (PV) un Spānijas kompānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF) 2012.gada 2.aprīļa noslēgtā iepirkuma līguma grozījumu atzīšanu par būtiskiem Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā būs pieejams 30.decembrī, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Tiesas sēdē ceturtdien tika pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības un sāktas tiesas debates.

Stadler pārstāvis zvērināts advokāts Māris Brizgo sēdē ceturtdien tiesai norādīja, ka uztur spēkā prasības pieteikumu par PV un CAF noslēgtā līguma par vilcienu piegādi grozījumu atzīšanu par būtiskiem.

Viņš uzsvēra, ka CAF un PV noslēgtais līgums būtu jāatzīst par spēkā neesošu, jo iepirkuma procedūra ir pārtraukta.

Arī atbildētāja PV pārstāvis Aivis Ronis norādīja, ka noslēgto iepirkuma līgumu tādā redakcijā, kādā tas ir parakstīts, nevar atzīt par spēkā esošu, jo bija jārīko jauna iepirkuma procedūra.

Savukārt attiecībā uz ārvalstu investoru aizsardzību, viņš atzīmēja, ka CAF ar iepirkuma līguma parakstīšanu, kas ir pretlikumīgs, nav ieguvis tiesisko paļāvību.

Jauni pasažieru vilcieni Latvijā ir sen gaidīts un lolots sapnis, kura īstenotājiem tā arī nav izdevies to materializēt, bet politiķiem nav bijis iespējas pagozēties uz jauno vilcienu fona un ar to nopelnīt reitinga punktus un, vēl jo vairāk, vēlētāju balsis.

Vakar starts tika dots nosacīti otrajam lielajam cēlienam jauno pasažieru vilcienu lugā, kuru pēc pirmā garā cēliena varēja dēvēt par traģikomisku farsu. Iepriekšējais vilcienu konkurss rezultējās pat ar noslēgtu līgumu ar Spānijas CAF, kas bija gatava šos vilcienus montēt Latvijā, dodot iespēju RVR zīmolam atdzimt, savukārt valstij – dodot darba vietas, nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā. Nekas no tā nepiepildījās. Vēl pirmā cēliena izskaņā jauno pasažieru vilcienu iepircēja valde zaudēja savus amatus. Vai pašreizējā valde savu priekšteču pieredzi ir izstudējusi un atšifrējusi visus ar to saistītos liktenīgos knifiņus? To parādīs laiks. Taču cerēt, ka šoreiz viss būs «mierīgi», laikam nevajadzētu. Kāpēc?!

VAS Pasažieru vilciens (PV) un Spānijas kompānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) mediācijas sarunas par jaunu vilcienu iepirkumu noslēgušās, bet CAF vērsies tiesā ar līguma izpildes prasības pieteikumu pret PV.

Pagājušajā nedēļā, kas bija pēdējā nedēļa meditācijas procesā, kam bija jānoslēdzas 29. martā, PV esot pārstājis komunicēt ar CAF pārstāvjiem, kā arī nav pagarinājis mediācijas sarunas, DB norādīja CAF pārstāvis, advokāts Ivo Klotiņš. Tādēļ CAF pārstāvji secinājuši, ka mediācijas process ir noslēdzies. I. Klotiņš gan piebilda, ka spāņu CAF joprojām paliek atvērts sarunām un izlīguma iespējām.

Savukārt PV Jana Priedniece DB norādīja, ka mediācijas sarunas beigušās bez rezultāta, lai gan puses bijušas visai tuvu gala iznākumam. Diemžēl atsevišķos punktos nav izdevies panākt vienošanos, lai līgums atbilstu sākotnējam konkursa nolikumam. Tas savukārt neļautu saņemt ES finansējumu. Līdz ar to diemžēl sarunas ar spāņiem beigušās, taču PV gatavos citas iespējamās versijas, kā tikt pie jauniem vilcieniem. PV piekrīt Satiksmes ministrijai, ka līdz 2015. gadam jauniem vilcieniem Latvijā jābūt.

Pēc iepazīšanās ar AS Pasažieru vilciens (PV) ziņojumu par mediācijas procesu Stokholmā valdība šodien nolēma uz nedēļu atlikt lemšanu par vilcienu iepirkuma projekta turpināšanu vai finansējuma pārdali citiem projektiem. Savukārt PV turpina mediācijas sarunas ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) par abu pušu noslēgtā līguma izmaiņām, kas atbilstu iepirkuma nolikumam.

Par to šodien žurnālistus informēja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Viņš teica, ka patlaban turpinās darbs pie mierizlīguma noformēšanas, taču neatbildēja, vai nedēļas laikā tās varēs pabeigt. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina, ka viņam nav pārliecības, ka nedēļas laikā procesu var pabeigt.

Birkmanis stāstīja, ka piektdien notikušas produktīvas sarunas ar CAF, un šo sarunu rezultāts patlaban tiek formēts kā 2.aprīļa līguma pielikums. Grozījumi, pēc viņa vārdiem, ir tik būtiski, ka atgriež 2.aprīļa līgumu nolikuma redakcijā, kas savulaik ļauj saņemt Eiropas Savienības (ES) finansējumu vilcienu iegādei. Arī pēc sarunām iepirkuma apjoms nav mainījies.

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS «Pasažieru vilciens» izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», piektdien žurnālistiem sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.

Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo «Pasažieru vilciens» ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena un patēriņš. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija «Škoda Vagonka». Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā «Škoda Vagonka» bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.

AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca pārstāvji tikušies ar Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministriju pārstāvjiem, runājot par iespējamo atbalstu un aktivitātēm, kādas varētu tikt realizētas uzņēmumam, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sarunu gaitā ir noteikti vairāki iespējamie scenāriji, kā varētu tikt realizēts valsts atbalsts. AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca vēlas saņemt atbalstu eksporta garantiju un apgrozāmo līdzekļu projektu realizācijai garantiju veidā, kuras šobrīd tiek realizētas caur ALTUM kā finanšu atbalsta instrumenti, vai citu līdzīgu atbalsta instrumentu. AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca vadība un akcionāri izprot esošo situāciju, normatīvo bāzi un saprot, ka tieša valsts garantiju izsniegšana mūsu gadījumā nav piemērojama.

Uzņēmums norāda, ka patlaban saskata visu iesaistīto pušu vēlmi rast situācijas risinājumu un tuvākajā laikā ir plānotas atkārtotas tikšanās.

«Gribētu uzsvērt, ka tautai būs jauni vilcieni. Ir stingra norāde, ka jāmeklē alternatīvas un vilcieni ir jānodrošina - vai nu ar piesaistītiem resursiem, vai uz nomas pamata. Pakāpeniski ir jānomaina ritošais sastāvs,» norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš skaidro, ka projekts jāīsteno, skatoties no naudas plūsmas, aizņemšanās iespējām.

«Viena gada laikā vilcienu iegāde nenotiks, bet pakāpeniski šie vilcieni būs jānomaina. PV strādā pie risinājumiem, un priekšlikumi tiks iesniegti, lai SM kā akcionārs varētu lemt par vienu vai otru modeli. Īpaši runa ir par elektrovilcieniem,» skaidro ministrs.

Tajā pat laikā, atbildot uz jautājumu, vai pirmie jaunie vilcieni Latvijā varētu būt 2015. gadā, A. Matīss intervijā Nozare.lv norāda: «Es domāju, ka ātrāk, atkarībā no finansēšanas modeļa.»

Runājot par to, cik vilcienus Latvija varētu iegādāties, ministrs skaidroja, ka jauni vilcieni būs tik, cik nepieciešams lai nomainītu visus esošos.

Uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) plāno izsludināt jauno vilcienu iepirkumu tuvāko divu nedēļu laikā, trešdien preses konferencē informēja uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Vēlākais, tas tiks izsludināts augusta laikā. Vilcieni netikšot nomāti, bet gan pirkti, jo mazinājušies riski, kas saistīti ar iepriekšējo konkursu tiesvedībām, konkrēti - spāņu uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF).

Iepirkums tiks organizēts divos posmos ar sākotnēju pretendentu atlasi. Kopumā tiks iegādāti 30 līdz 33 vilcieni. Lai piesaistītu vairāk pretendentu, netikšot izvirzīti kādi specifiski kritēriji. Lubāns izteica vēlējumu, lai būtu trīs un vairāk pretendentu.

Iepirkuma kopējo summu PV vadītājs neprognozēja.

Konkursā galvenais kritērijs nebūšot zemākā cena, bet gan saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo būtiskas esot arī ekspluatācijas izmaksas un vienas sēdvietas izmaksas. Tas ļaušot objektīvi salīdzināt piedāvājumus.

Spānijas CAF pārsteigta par priekšlikumiem noslēgtā līguma grozījumiem, jo piecu punktu vietā ir vairāk nekā 520 punktu, atbildes sola piecu darba dienu laikā.

Savu pārsteigumu ekskluzīvā sarunā ar DB neslēpj Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA (CAF) starptautisko darījumu ģenerāldirektors un arī SIA CAF Latvia valdes loceklis Hesuss Esnaola Altuna.

DB jau vairākkāt rakstījis par 610 milj. eiro vērtajā pasažieru vilcienu iepirkumā (ar 30 gadu uzturēšanas termiņu) peripetijām un tuvojošo termiņu - 2. oktobri, kad notiks izšķiršanās par esošā līguma ar CAF grozījumu parakstīšanu vai par jaunu pasažieru vilcienu iepirkumu konkursu. Vai CAF atbildēs līdz 2. oktobra dienas beigām, to rādīs tuvākās dienas.

Jāatgādina, ka a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes loceklis Aigars Štokenbergs norādīja, ka CAF jau ir vērsies Stokholmas starptautiskās arbitrāžas tiesā, lai domstarpības ar PV risinātu mediācijā. Katrai pusei ir savi argumenti un pārliecība par savu taisnību, un arī līguma summa ir iespaidīga ne tikai Latvijai, bet arī CAF. Laika 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu saražošanai un piegādei paliek arvien mazāk. «Neatkarīgi no jau patērētā laika šim konkursam varam tikai uzsvērt, ka CAF ir kompānija, kas vienmēr izpilda savus līgumus,» tā uz jautājumu, vai vilcienus var paspēt saražot noteiktajā termiņā, atbild CAF pārstāvis.

(Papildināta ar 1. 2. un 3. rindkopu)

Pasažieru vilciena vadībai ziņojums par sarunu iznākumu jāprezentē 12. martā.

Satiksmes ministrija (SM) ir vienojusies ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF) par jauno vilcienu iepirkuma nepieciešamajiem grozījumiem, taču pagaidām tiem iebilst AS Pasažieru vilciens (PV) valde, apliecināja Saeimas deputāts Ivars Zariņš (SC). Viņš arī norādījis, ka PV nosūtījis absurdus līguma grozījumus.

Satiksmes ministrijā (SM) savukārt norādīja, ka ministrijas valsts sekretāram Anrijam Matīsam nav bijusi vienošanās ar CAF pārstāvjiem par jauno vilcienu iepirkuma konkursa grozījumiem. «Vēršam uzmanību, ka sarunas ar CAF par līguma nosacījumiem nodrošina AS Pasažieru vilciens valde, ministrija nenodrošina sarunu vešanu,» uzsvēra SM.

I. Zariņš portālam Nozare.lv sacīja, ka PV nosūtītie priekšlikumi grozījumiem jauno vilcienu iepirkuma līgumā esot absurdi, jo, piemēram, tajos ietverta arī prasība, lai vilcieni tiktu sertificēti visās Eiropas Savienības valstīs, lai gan Eiropā, kā zināms, ir divu platuma veidu sliedes.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Jauno pasažieru vilcienu konkurss nu jau pilnīgi oficiāli ir atzīts par izgāzušos, un, visticamāk, turpmāk mūs sagaida viens no diviem iespējamiem scenārijiem.

Pirmais no tiem - spāņu kompānija CAF, pildot ar a/s Pasažieru vilciens (PV) noslēgto līgumu, sāk piegādāt Latvijai jaunos vilcienus, bet maksāts par tiem tiek nevis ar ES līdzekļiem, bet gan ar vietējo nodokļu maksātāju naudu. Otrs - pašreiz noslēgtais līgums tiek lauzts, maksājot CAF kompensāciju, kuras apmērus gan nav iespējams pateikt, jo šeit runa ir par kārtējo slepeno līgumu. Turklāt, jo vēlāk šī laušana notiks, jo lielāka summa valstij jeb nodokļu maksātājiem būs jāatskaita CAF. Faktiski ir skaidrs, ka šī kompānija jau ir ķērusies pie noslēgtā līguma izpildes. Citiem vārdiem sakot, ir izdarīts principā viss iespējamais, lai vilcienu iepirkums izgāztos. Jāatzīst, ka sākotnējā iecere un iestrādnes bija pat teicamas. Plāns bija ļoti labs - panākt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties jaunos vilcienos, kuri daļēji tiktu saražoti Rīgā, tādējādi radot daudzas darbavietas, bet lielāko izdevumu daļu segtu Eiropas Komisija (EK). Tā vietā Ministru kabinets pēc ilgām un smagām pārdomām deva savu mandātu toreizējam PV šefam Nilam Freivaldam parakstīt līgumu ar CAF, jau mirkli vēlāk atzīstot, ka parakstītā dokumenta redakcija var būt šķērslis finansējuma saņemšanai no EK. Kad CAF tika piedāvāts akceptēt līguma labojumus, jau bija skaidrs, ka tas nenotiks, jo nebija iespējams atrast nevienu iemeslu, kas ļautu saprast, kāpēc gan CAF vajadzētu kaut ko mainīt. Turklāt tas ir puiciski - likt kaut ko mainīt jau parakstītā dokumentā.

VAS Pasažieru vilciens (PV) modernizētos dīzeļvilcienus plāno saņemt, vēlākais, līdz marta beigām, jo sertifikācijas procesā nav konstatētas būtiskas neatbilstības, kas varētu liegt tālāku vilcienu pieņemšanu ekspluatācijā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Atbilstoši plānam pirmajiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem jābūt nodotiem ekspluatācijā februāra beigās, taču, ņemot vērā, ka sertifikācijas institūcija ir pieprasījusi papildu izmēģinājumu braucienus un testus, lai pilnībā pārliecinātos par ritošā sastāva drošību, termiņš var ievilkties, skaidro Lubāns.

Janvāra beigās izmēģinājuma braucieni beidzās, taču vēl jānotiek sertifikācijas dokumentācijas sakārtošanai un vērtējumu saņemšanai no valsts institūciju puses. Kā skaidro Lubāns, sertifikācijas institūcija ir brīdinājusi, ka varētu vajadzēt vairāk laika «papīra darbam» un ir jautājums - cik daudz tas ietekmēs februāra beigu termiņu. Procedūra prasa, lai vilcieni saņemtu drošības sertifikātu no Baltijas testēšanas centra, un tālāk ar šo sertifikātu jādodas pie Latvijas dzelzceļa tehniskās inspekcijas un pie infrastruktūras pārvaldītāja - Latvijas Dzelzceļa. Pēc tam jau valsts institūcijas izvērtē sertifikātu, un, kamēr vērtēšana notiek, vilcieni joprojām skaitās ražošanas procesā, uzsver Lubāns, gan norādot, ka «jebkurā gadījumā pirmajā ceturksnī vilcieni būs».

Parakstīts līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi. Līgums paredz, ka līdz 2023. gada beigām būs piegādāti visi vilcieni.

Līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi parakstīja AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, kā arī valdes locekļi Inga Vagele un Aldis Daugavvanags. Savukārt, no vilcienu ražotāja ŠKODA VAGONKA a.s. puses līguma parakstītāji bija valdes priekšsēdētājs Martins Bednars (Martin Bednarz) un valdes loceklis Milošs Brončeks (Miloš Bronček).

Jauno elektrovilcienu piegāde notiks pakāpeniski - pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Saskaņā ar noslēgto līgumu vilcienu piegāde ir jāuzsāk 140 nedēļu laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Savukārt līgums stāsies spēkā, tiklīdz ŠKODA VAGONKA a.s. iesniegs līguma izpildes nodrošinājumu, kas ir jāizdara 30 dienu laikā.

Deviņu bateriju vilcienu iegāde orientējoši varētu izmaksāt 75-76 miljonus eiro, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka bateriju vilcienu iegāde ir jauna funkcija, kura ir uzticēta Autotransporta direkcijai, jo iepriekš direkcija strādāja ar autobusu satiksmes iepirkumiem un vilcienu ritošais sastāvs bija AS "Pasažieru vilciens" pārziņā.

Šis iepirkums tiks veikts par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudu, kas ir paredzēta videi nedraudzīga transporta izmantošanas mazināšanai un viens no risinājumiem ir bateriju vilcienu iegāde dīzeļvilcienu aizstāšanai.

Rīgā un Pierīgā plāno iepirkt bateriju vilcienus 

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur...

"Mūsu dīzeļvilcieni ir novecojuši, bet Eiropa jaunu dīzeļvilcienu iegādei naudu nepiešķirtu. Tirgū pastāvošās alternatīvas ir vilcieni, kuri ir darbināmi ar baterijām vai ūdeņradi. Ūdeņraža vilcieni ir gan dārgāki, gan ir sarežģītāka to uzlādes infrastruktūra. Līdz ar to loģiska izvēle bija bateriju vilcieni," stāstīja Godiņš, norādot, ka projekts paredz deviņu vilcienu sastāvu iegādi ar 200 līdz 240 pasažieru sēdvietu ietilpību.

Kā teica Godiņš, sākotnēji ir plānots, ka šie sastāvi tiks izmantoti līnijā Bolderāja - Sigulda. Savukārt daļu dīzeļvilcienu, kuri pašlaik apkalpo Siguldas līniju, varētu novirzīt uz citām līnijām.

"Pašlaik dīzeļvilcienu ir tik, cik ir, ik pa laikam gadās tehniskas ķibeles, tādēļ citādāk palielināt satiksmes intensitāti ir sarežģīti. Savukārt bateriju vilcieni kalpotu Rīgas un Pierīgas areālā," stāstīja Godiņš.

Viņš arī skaidroja, ka kopējo summu pašlaik ir grūti minēt, jo to parādīs iepirkums, taču tie būs orientējoši 75-76 miljoni eiro. "Finansējums ir paredzēts tikai ritošā sastāva iegādei. Tas nozīmē, ka infrastruktūrai un uzturēšanai būs jāparedz valsts finansējums. Iecerēts ir, ka pirmie bateriju vilcieni pa Latvijas sliedēm sāks kursēt 2026.gadā," teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Godiņš stāstīja, ka mērķis ir šā gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkuma pirmo kārtu, kura ļaus apzināt, kuras kompānijas ir gatavas piedāvāt savus pakalpojumus. Otro kārtu varētu izsludināt pašās pavasara beigās vai vasarā, taču tas būs atkarīgs arī no tā kā Satiksmes ministrijai veiksies ar ekspertu piesaisti un tehniskās specifikācijas izstrādi.

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls, cita starpā paredzot bateriju vilcienu iegādi, informē Satiksmes ministrijā.

Atveseļošanas fonda investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan mūsdienīgam ritošajam sastāvam, paredzot iepirkt bateriju vilcienus, kas ir videi draudzīgāka bezizmešu tehnoloģija.

Zaļās satiksmes reforma veicinās Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu videi draudzīgu sabiedriskā transporta un mikromobilitātes piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu.

Viens no dzelzceļa modernizācijas projektiem ir bateriju vilcienu iegāde. Šobrīd bateriju vilcieni (battery electric multiple unit - BEMU) Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Pilnīgi nekādu pārsteigumu neizraisoša un vienlaikus visnotaļ nopietnu satraukumu rosoša ziņa – Spānijas vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF) piedāvājis vienoties, lai nezaudētu veiktās investīcijas; zaudējums Latvijai starptautiskās arbitrāžas tiesā var izmaksāt 60 līdz 200 miljonus eiro.

Skaidrs, ka jēdziens «vienoties» šajā gadījumā nozīmē nevis publisku atvainošanos un svinīgus rokasspiedienus fotogrāfu klātbūtnē, stāvot uz Ministru kabineta kāpnēm, bet gan salīdzinoši mazākas summas izmaksu CAF.

Īss atskats (ne)notikušajā darījumā star CAF un Latvijas valstij piederošo uzņēmumu Pasažieru vilciens (PV)... Savulaik tika rīkots konkurss par jaunu vilcienu piegādi PV, kurā uzvarēja CAF. Latvijas valdība deva savu mandātu toreizējam PV šefam Nilam Freivaldam parakstīt līgumu ar CAF, bet faktiski tūlīt pēc tam, kad uz svarīgajiem dokumentiem bija salikti PV un CAF vadītāju autogrāfi, mūsu politiķi paziņoja, ka kaut kas nav riktīgi un šādu līgumu pildīt nevarēs. Šobrīd līdz galam nav skaidrs, kurš visu «salaida dēlī». Proti, vai N. Freivalds ir parakstījis to, ko nemaz nevarēja parakstīt, vai valdības ministri neizlasīja, kāda līguma slēgšanai dod mandātu, vai arī ir vēl kāds trešais superfaktors. Jebkurā gadījumā Latvijas valstij, visticamāk, nāksies maksāt vai nu vienošanās naudu, vai arī doties uz starptautisko arbitrāžas tiesu un paļauties uz tās spriedumu. Šajā kontekstā gan jāatgādina visai skumja patiesība – līdz šim starptautisko arbitrāžas tiesu spriedumos Latvijas vārds galvenokārt ir parādījies lūzerailītēs.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) turpinās sadarbību ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), ražojot vilcienus Austrumu tirgiem. Ražošana, visticamāk, tiks izvērsta citā valstī, bet Rīgā paliks tikai tukša RVR čaula, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis.

«Valdība izdarīja visu, lai šī vienošanās netiktu panākta. Ja būtu bijusi griba to panākt, tad tas ir pāris minūšu jautājums, lai parakstītu vienošanos, ka līgums tiek pagarināts uz dienu vai vairākām, kamēr tiek panākta vienošanās par grozījumiem. Šādas gribas nebija, jo jau pusnaktī bija sagatavots paziņojums medijiem, ka vienošanās nav panākta,» sacīja Igaunis.

Viņš piebilda, ka RVR vienošanās par sadarbību ar CAF netiek pārtraukta, Spānijas uzņēmums nodos RVR vilcienu ražošanas tehnoloģijas, investēs iekārtās, lai ražotu vilcienus Austrumu tirgum, tomēr ražošana, visticamāk, tikšot izvietota ārpus Latvijas. Pagaidām vēl esot pāragri teikt, kurā valstī šī ražotne varētu tikt izveidota.

Spāņi iesnieguši prasību pret Pasažieru vilcienu un Satiksmes ministriju, bet tiesu joprojām nenosauc. To intervijā DB norāda spāņu vilcienu ražotāja Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF) starptautiskās uzņēmējdarbības izpilddirektors Hesuss Esnaola un CAF investīciju aizsardzības strīdā pārstāvošais advokāts Ivo Klotiņš.

Kāda ir bijusi galvenā problēma, ka ar Latvijas pusi nav izdevies vienoties?

H. E. CAF, parakstot 2012. gada 2. aprīlī līgumu, jau bija pilnībā vienojusies par līguma teksta redakciju ar PV. Acīmredzot jaunajai PV valdei bija kādi subjektīvi apsvērumi vai uzdevumi mainīt noslēgtā līguma noteikumus. CAF neuzskata, ka tas apstāklis, kāpēc PV nevienojās, būtu saistāms ar normatīvo aktu trūkumu vai to dažādu interpretāciju. CAF bija nepatīkami pārsteigts par PV jaunās valdes rīcību nepildīt ar līgumu pielīgtās saistības, piedāvājot un izdomājot katru reizi jaunus nosacījumus un tikšanās reizēs imitējot vēlmi panākt pusēm risinājumu. Ar šādu starptautiska līguma izpildi no darījuma partnera puses, kāds ir PV un Latvijas valsts, CAF saskaras pirmo reizi.

Mihaels Ende reiz uzrakstīja literāru darbu Nebeidzamais stāsts, kuram bija lemts iegūt pasaules līmeņa slavu un kļūt par iedvesmas avotu, piemēram, dažādiem uzvedumiem. Tas ir apsveicami un pat skaisti līdz brīdim, kamēr minētā darba nosaukumu par savas darbības pamatu nesāk uzskatīt Latvijas valdība un valsts kompānija Pasažieru vilciens (PV), lemjot par jaunu vilcienu sastāvu iepirkumu, līgumu ar Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) un varbūtējo Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 100 miljonu latu pārdali pavisam citām vajadzībām.

Lai izklāstītu visu, kas ir noticis no brīža, kad tika nolemts, ka PV, izmantojot EK finansējumu, jāpērk jauni vilcieni, līdz šim brīdim, droši vien būtu nepieciešams izdot grāmatu, taču droši var teikt, ka katrā no šā projekta posmiem ir notikusi pamatīga muļļāšanās, un tā statuss pašreizējā situācijā vispār ir unikāls. Tātad... Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka EK vilcienu iegādei piešķirtie 100 miljoni latu tiks pārdalīti citām vajadzībām, ja vien līdz 30. martam netiks parakstīti grozījumi jau 2012. gada 2. aprīlī parakstītajā līgumā ar CAF, kas apmierinās gan šo kompāniju, gan PV un Latvijas valdību, gan arī EK kā naudas piešķīrēju, turklāt jāņem vērā, ka pušu sarunās vienošanās jau esot panākta. Kalambūrs pamatīgs! Principā iznāk, ka kaut ko Latvijas puse un CAF jau ir sarunājuši, un tagad svarīgi panākt, lai tieši tā, kā ir sarunāts, tiktu arī parakstīti attiecīgie dokumenti un ražošana beidzot varētu sākties. Savukārt lēmumu par iespējamo naudas pārdali var traktēt kā mēģinājumu iebiedēt CAF, šai kompānijai faktiski izvirzot ultimātu – ja jūs neparakstīsiet tādu līgumu, kādu vajag Latvijas pusei, vienošanās par kopējo summu vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā vispār aizies gar degunu.

Vai Latvijas iedzīvotāji, kuri ikdienā pārvietojas ar vilcienu, kādreiz to varēs darīt, sēžot jaunos, modernos vagonos?! Šāds jautājums rodas, redzot nu jau gadiem ilgi notiekošos procesus saistībā ar jaunu vilcienu iepirkumu rīkošanu, un atbilde ir visai pesimistiska – maz ticams.

Vienkārši atbildīgās iestādes dara teju visu iespējamo, lai pirms daudziem gadiem RVR ražotie vilcieni turpinātu savu dzīvi cik vien var ilgāk, turklāt pašreizējā izskatā.

Jau daudzkārt ir aprakstīta līdz šim piedzīvotā epopeja, rīkojot konkursu par jaunu vilcienu iegādi, parakstot līgumu ar Spānijas ražotāju Construcciones y Auxiliares de Ferrocarriles S.A. (CAF), pēc tam paziņojot, ka Latvijas puse to nemaz negrasās pildīt (acīmredzot kārtējais «čuriku» princips), pa to starpu vēl atzīstot, ka tik daudz vagonu, cik ir pasūtīts, nemaz nevajag. Protams, tas viss draud ar starptautisku tiesvedību un iespēju, ka nākotnē piedzīvosim jau labi pazīstamo shēmu – dažas amatpersonas visu «salaiž dēlī», bet visi nodokļu maksātāji kompensācijas veidā maksā miljonus.