Jauno pasažieru vilcienu konkurss nu jau pilnīgi oficiāli ir atzīts par izgāzušos, un, visticamāk, turpmāk mūs sagaida viens no diviem iespējamiem scenārijiem.
Pirmais no tiem - spāņu kompānija CAF, pildot ar a/s Pasažieru vilciens (PV) noslēgto līgumu, sāk piegādāt Latvijai jaunos vilcienus, bet maksāts par tiem tiek nevis ar ES līdzekļiem, bet gan ar vietējo nodokļu maksātāju naudu. Otrs - pašreiz noslēgtais līgums tiek lauzts, maksājot CAF kompensāciju, kuras apmērus gan nav iespējams pateikt, jo šeit runa ir par kārtējo slepeno līgumu. Turklāt, jo vēlāk šī laušana notiks, jo lielāka summa valstij jeb nodokļu maksātājiem būs jāatskaita CAF. Faktiski ir skaidrs, ka šī kompānija jau ir ķērusies pie noslēgtā līguma izpildes. Citiem vārdiem sakot, ir izdarīts principā viss iespējamais, lai vilcienu iepirkums izgāztos. Jāatzīst, ka sākotnējā iecere un iestrādnes bija pat teicamas. Plāns bija ļoti labs - panākt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties jaunos vilcienos, kuri daļēji tiktu saražoti Rīgā, tādējādi radot daudzas darbavietas, bet lielāko izdevumu daļu segtu Eiropas Komisija (EK). Tā vietā Ministru kabinets pēc ilgām un smagām pārdomām deva savu mandātu toreizējam PV šefam Nilam Freivaldam parakstīt līgumu ar CAF, jau mirkli vēlāk atzīstot, ka parakstītā dokumenta redakcija var būt šķērslis finansējuma saņemšanai no EK. Kad CAF tika piedāvāts akceptēt līguma labojumus, jau bija skaidrs, ka tas nenotiks, jo nebija iespējams atrast nevienu iemeslu, kas ļautu saprast, kāpēc gan CAF vajadzētu kaut ko mainīt. Turklāt tas ir puiciski - likt kaut ko mainīt jau parakstītā dokumentā.
Nesen izskanēja ziņa, ka noilguma dēļ ir izbeigtas jebkādas darbības tā dēvētajā Latvenergo trīs miljonu lietā. Vilcienu iepirkumu kontekstā summas ir ievērojami lielākas, un šī nu ir reize, kad par notikušo kādam ir jāatbild. Turklāt šim «kādam» ir jābūt ar konkrētu vārdu un uzvārdu. Un šī ir tā reize, kad atrast atbildīgos nevajadzētu būt īpaši lielām problēmām. Teju vai fascinējoši ir dažādi apgalvojumi par PV vainas pakāpi, parakstot līgumu ar CAF. Kā jau minēts, toreizējais PV vadītājs to darīja, saņemdams Ministru kabineta mandātu, un valdības sastāvs tolaik bija precīzi tāds pats kā šobrīd - Valda Dombrovska (Vienotība) vadībā. Diemžēl Latvijā ir iegājies tā, ka gadījumos, kad par kaut ko atbild valdība, realitātē neatbild neviens, un tieši to tiek mēģināts panākt arī šobrīd. Varbūt šeit runa ir par muļķību, nezināšanu, slinkumu un tamlīdzīgiem aspektiem, kas ir ļāvuši līdz nemaņai sabojāt labi iesāktu projektu. Tomēr nav izslēgts, ka šeit varam runāt arī par kāda ieinteresētību panākt, lai CAF nekādus vilcienus Latvijai nepiegādātu.
Atgriežoties pie atbildības, jāatgādina, ka praktiski vienmēr, kad ir tikuši pieņemti ar vilcienu iepirkumu būtiski lēmumi, valdības darbu principā ir kūrējusi Vienotība. Principā Latvijai ir koalīcija, ko veido trīs politiskie spēki, taču, vērtējot reāli, jāatzīst, ka pārējos divus partnerus atbilstoši savām interesēm stūrē tieši Vienotība, kam tad arī jāuzņemas atbildība par to, ka Latvija perspektīvā var zaudēt gan naudu, gan jaunus vilcienus.
