Eiropas Komisijas (EK) jaunākais ziņojums par valsti satur nekorektu informāciju. Tā nule ziņu aģentūrai LETA ir paudusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, tādējādi cenšoties sēt šaubas par ziņojuma secinājumu kvalitāti. Latvijas valsts pārvaldes negatīvā reakcija pēc EK ziņojumiem par valsti nav pārsteigums.
Kā jau tas pēdējos gados ierasts, pēc EK kritikas no Finanšu ministrijas puses atskan vairāk vai mazāk nikni pārmetumi komisijai. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ EK ziņojumi tiek uztverti tik nelabvēlīgi? Vispirms tas saistāms ar izteikto kritiku par politiķu darbu, kas «mūsējiem», protams, neiet pie sirds. Tā, piemēram, jaunākajā EK ziņojumā, nenoliedzot nodokļu reformas iespējamo pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, minēts, ka tās rezultātā nepietiekami tiek mazināta ienākumu nevienlīdzība, jo lielākie ieguvēji nav iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Tāpat izteiktas bažas, ka veselības aprūpes reforma, kas paredz ieviest divus pakalpojumu grozus, tos sasaistot ar sociālo iemaksu veikšanu, var pasliktināt iedzīvotāju pieejamību veselības aprūpei.
Finanšu ministrijas viedoklis par nodokļu reformu kā Latvijas veiksmes stāstu noteikti nav fakts, kurš EK būtu jāņem vērā.
Teiksiet, pamatotas bažas, kuras vienā mutē skandina teju visi vērā ņemamie pašmāju eksperti? Jā, bet šoreiz tās ir paudusi EK, tāpēc finanšu ministre nevar nereaģēt. Tikai reakcija ir padevusies tāda bērnišķīga – «bet pie jums nēģerus sit» jeb, izsakoties ministres vārdiem, EK izmantojusi nekorektu informāciju un nav ņēmusi vērā valsts piegādātos faktus. Te gan ir jautājums, kas tiek saprasts ar faktiem. Ja tie ir skaitļi, kas raksturo situāciju, tad tos, protams, EK izmanto savā ziņojumā. Izņēmums ir prognozes par makroekonomiskajiem rādītājiem, kurus aprēķina EK analītiķi. Taču jāuzsver: prognozes nav fakti. Līdz ar to ir pilnīgi saprotami, ja prognozes atšķiras. Finanšu ministrijas viedoklis par nodokļu reformu kā Latvijas veiksmes stāstu noteikti nav fakts, kurš EK būtu jāņem vērā.
EK ar Latvijas pusi saskaņo tā saukto ziņojuma «skaitļu » daļu, taču tai nav pienākuma saskaņot kopsavilkumu un secinājumus. Jāuzsver, ka tieši secinājumu daļa rada lielākos Finanšu ministrijas iebildumus. Jo nevienā brīdī ministrija nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka EK minējusi neprecīzus datus par bezdarba līmeni vai valsts parādu. Iebildumi ir tieši pret secinājumiem. Piemēram, ministre teic, ka EK prasa mikrozuņēmumu nodokļa režīma izskaušanu, kas nav pieņemami. Taču ikviens, atverot EK mājaslapu, var ziņojumā izlasīt, ka tur ne ar vienu zilbi netiek pieminēta šā nodokļu režīma likvidēšana, vien norādīts uz nepilnībām.
Politiķiem vēlēšanu gadā ir ļoti grūti pieņemt tik «augsti stāvošu» kritiku, tādēļ tiek runāts nevis par iebildumu būtību, bet par to, ka nav izmantoti pareizie fakti. Iespējams, tas ir tādēļ, ka pēc būtības pierādīt, ka nodokļu reforma būtiski mazina nevienlīdzību un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar nodokļu nomaksu uzlabos to pieejamību, ir teju neiespējamā misija. Ministre arī izteikusi cerību, ka pēc sarunām ar EK pārstāvjiem komisija savu ziņojumu pārskatīs. Taču tās ir veltas cerības, jo dokumentu ir apstiprinājuši visi komisāri un tas pēc publiskošanas vairāk atvērts netiek. Ar kritiku būs vien jāsadzīvo.
Finanšu ministre: EK ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas
