Vai Latvijas iedzīvotāji, kuri ikdienā pārvietojas ar vilcienu, kādreiz to varēs darīt, sēžot jaunos, modernos vagonos?! Šāds jautājums rodas, redzot nu jau gadiem ilgi notiekošos procesus saistībā ar jaunu vilcienu iepirkumu rīkošanu, un atbilde ir visai pesimistiska – maz ticams.
Vienkārši atbildīgās iestādes dara teju visu iespējamo, lai pirms daudziem gadiem RVR ražotie vilcieni turpinātu savu dzīvi cik vien var ilgāk, turklāt pašreizējā izskatā.
Jau daudzkārt ir aprakstīta līdz šim piedzīvotā epopeja, rīkojot konkursu par jaunu vilcienu iegādi, parakstot līgumu ar Spānijas ražotāju Construcciones y Auxiliares de Ferrocarriles S.A. (CAF), pēc tam paziņojot, ka Latvijas puse to nemaz negrasās pildīt (acīmredzot kārtējais «čuriku» princips), pa to starpu vēl atzīstot, ka tik daudz vagonu, cik ir pasūtīts, nemaz nevajag. Protams, tas viss draud ar starptautisku tiesvedību un iespēju, ka nākotnē piedzīvosim jau labi pazīstamo shēmu – dažas amatpersonas visu «salaiž dēlī», bet visi nodokļu maksātāji kompensācijas veidā maksā miljonus.
It kā ar to vien būtu par maz, attiecīgās iestādes ir piedzīvojušas kārtējo absurda lēkmi. Uzņēmums Pasažieru vilciens ir izsludinājis konkursu par esošo dīzeļvilcienu rekonstrukciju, šim mērķim atvēlot vairāk nekā 20 miljonus eiro. Pilnīgi nožēlojamā kārtā šoreiz pat nav runa par to, kā būtu bijis labāk – modernizēt vai pirkt jaunus vilcienus, jo atsevišķa stāsta vērts ir pats konkursa nolikums. Tas ir izstrādāts tik «profesionāli», ka ir pat ielikta bildīte kā uzskatāma ilustrācija, kādam būtu jāizskatās vilciena vagonam pēc rekonstrukcijas. Izskatās, protams, smuki, taču problēma ir faktā, ka šī bildīte ir vienkārši nokopēta no materiāliem, kurus jau minētajā izgāztajā vilcienu iepirkumu konkursā bija iesniedzis CAF. Tas viss atgādina kādu savulaik DB rubrikā Biznesa dēku stāsti aprakstītu atgadījumu, kad viena visnotaļ ietekmīga Krievijas kompānija, pasūtot reklāmas speciālistiem PR materiālu, savu prasību sarakstā bija norādījusi, ka reklāmas materiālā jāfigurē 16 gadus vecai meitenei, garmatainai, blondai un atbilstošai vēl šādiem tādiem parametriem. Vienkārši sakot, bija sīki aprakstīta konkrēta meitene un vēl klāt pielikta fotogrāfija, lai ilustrētu, kādai konkrēti viņai ir jāizskatās.
Gadījums Krievijā bija smieklīgs, bet šobrīd notiekošais Pasažieru vilcienā gan var izvērsties par kārtējo skumjo stāstu. Redz, problēma ir faktā, ka tā bildīte konkursa nolikumā ir iekļauta bez jebkādas atsauces uz CAF. Un te jau var rasties (visticamāk, arī radīsies) uzreiz divas viena otru neizslēdzošas problēmas. Pirmkārt, CAF pilnīgi mierīgi var vērsties tiesā pret Pasažieru vilcienu, izvirzot prasību par intelektuālā īpašuma tiesību iespējamu neievērošanu. Otrkārt, nebūs nekāds brīnums, ja sarosīsies arī citi iespējamie vilcienu modernizācijas pretendenti, paziņojot, ka konkursa nolikumā jau ir skaidri norādīts – pēc darbu paveikšanas vagoniem jaizskatās tā, kā to var piedāvāt tikai CAF.