Mēdz teikt, ka gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, lai gūtu panākumus, ir iespējami vairāk jākustas, jādarbojas, jāizrāda iniciatīva. Proti, tikai kustība var radīt progresu, bet stāvēšana uz vietas – stagnāciju vai regresu. Tomēr, kā zināms, it visam var atrast savus izņēmumus.
Latvijā par minētās tēzes unikālu izņēmumu droši var uzskatīt valsts uzņēmumu Pasažieru vilciens (PV). Gari un plaši jau ir aprakstīta sāga, ka PV centās nopirkt jaunus vilcienus, piesaistot Eiropas finansējumu. Īsais notikumu atstāsts – nolēma pirkt, piesaistīta naudu, ļoti ilgi meklēja piegādātāju, atrada piegādātāju, noslēdza līgumu par vilcienu piegādi ar Spānijas kompāniju CAF, bet atteicās to pildīt. Savulaik amerikāņi uzņēma filmu par kompānijas Enron krahu, taču, šķiet, ka par PV jauno vilcienu epopeju pat seriāls varētu iznākt. Rezultāts ir tāds, ka šobrīd jaunu vilcienu Latvijai nav, Eiropas naudas to iegādei – nav, toties ir ļoti reāla iespēja tiesāties ar CAF.
Tā kā nopirkt jaunus vilcienus neizdevās, PV nolēma modernizēt jau esošos, izsludinot attiecīgu konkursu, to noteikumos ievietojot bildi, kādam jāizskatās vagonam pēc darbu paveikšanas. Izskatījās smuki, taču vienīgā nelaime slēpās faktā, ka konkrētais attēls bija vienkārši nokopēts no jau pieminētā CAF materiāliem, ko šī basku zemes kompānija bija iesniegusi reiz notikušajam konkursam par jaunu vilcienu iegādi. Šo kļūmi ātri vien nācās labot, lai neiedzīvotos jaunā tiesvedībā – šoreiz par intelektuālā īpašuma... paņemšanu, nepaprasot atļauju. Šķiet, ar pāris pamatīgām kļūmēm vajadzētu būt gana, be tikai ne PV!Jau drīz vien sekoja nākamais paradokss, kura iemeslus pat uzminēt faktiski nav iespējams – no jau minētā konkursa nolikuma «pazuda» visi iespējamie kritēriji. Tagad tie ir atgriezušies savā vietā, tādējādi novēršot pašas leknākās augsnes radīšanukorupcijai. Redz, ja nav kritēriju, nav arī nekādas vajadzības paskaidrot, pēc kādiem parametriem ir ticis izvēlēts uzvarētājs. Notiekošais šajā jomā vien liek uzdot jautājumu – kurā bērnudārzā gājuši ar šo konkursu strādājošie juristi, un kāpēc viņiem tiek maksāta alga? Šajā kontekstā vēl jāpiebilst, ka šā gada laikā vien pret Latvijas valsti jau ir uzsāktas četras ar investīciju aizsardzību saistītas starptautiskās tiesvedības, kas lielā mērā liecina par dažādu juridisko dokumentu radītāju un parakstītāju vājo sapratni par to, ko viņi dara. Ja tiešām tiktu realizēts konkurss, kuram nav kritēriju, toties nolikumā ir sveša bilde, minēto tiesvedību skaits varētu būtiski pieaugt.
Ja šādi strādātu uzņēmums ar privāto kapitālu, visai droši var teikt, ka īpašnieki jau sen būtu pieņēmuši lēmumus, ar kuru palīdzību šādu joku cienītāji būtu nolikti «pie vietas». PV pieder valstij, turklāt tā valdē ir dzelzceļa «speciālistu», ka biezs. Šādā situācijā nav brīnums, ka Rietumeiropā jau sen cilvēki brauc ar moderniem vilcieniem, mūsu kaimiņi igauņi tādus ir pasūtījuši, bet mēs joprojām čunčinamies vecajās, labajās «eļektričkās» un «dīzeļos».
