VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti darbi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Grebņeva” modernizācijai.

Līdz rudens sākumam uzsāks četru jaunu paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Grebņeva” modernizācijas mērķis ir izveidot Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasībām atbilstošas, mūsdienīgas darba telpas autoceļu muitas un robežsardzes darbiniekiem. Tiks izbūvēti četri jauni pārbaudes paviljoni, nodrošinātas biometrisko datu iegūšanas un pārbaudes iespējas, kā arī nodrošināta efektīvāka robežšķērsotāju plūsmas caurlaidība. Būvdarbus īstenos SIA “Delta Construction”.

Nedēļas laikā uzsāks nepieciešamos demontāžas darbus, kā arī uzstādīs papildus paviljonu iebraukšanai no Krievijas puses, lai nodrošinātu līdzšinējo kravas automobiļu robežšķērsošanas caurlaidību. Līdz rudens sākumam uzsāks četru jauno paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi.

Valsts autoceļu tīklā darbi notiek 23 ceļu posmos, tai skaitā uz desmit tiltiem un pārvadiem, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Vairākos galveno autoceļu posmos ierīkotas vidējā ātruma kontroles reģistrācijas iekārtas, tāpēc attiecīgajos posmos ieviests ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā (km/h). Šādi ierobežojumi ir uz Valmieras šosejas (A3) starp Plāci un Stalbi, uz Daugavpils šosesas (A6) no Kokneses līdz Stukmaņiem, uz Liepās šosejas no no Kalniņiem līdz Durbei, uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Kovališķiem līdz Zolvas ezeram.

Joprojām ilgākais laiks ceļā būvdarbu dēļ jāplāno, braucot cauri Lielvārdei, kur uz Daugavpils šosejas notiek plaši būvdarbi un ieviesti trīs reversās kustības posmi, un uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai, kur ierīkoti četri luksoforu posmi.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Trešdienas rītā sniegs un putenis apgrūtina braukšanu visā valsts teritorijā, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 117 ziemas dienesta tehnikas vienība.

Uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināta ir braukšana uz Tallinas šosejas, uz Vidzemes šosejas no Rīgas līdz Veclaicenei, uz Valmieras šosejas no Murjāņiem līdz Valkai, visā Rīgas apvedceļa posmā, kā arī uz Daugavpils šosejas no Salaspils līdz Ilūkstei.

Tāpat ir apgrūtināti braukšanas apstākļi uz Bauskas šosejas no Rīgas līdz Dzimtmisai, uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Meitenei, uz Liepājas šosejas no Rīgas līdz Anneniekiem un no Blīdenes līdz Liepājai, uz Ventspils šosejas no Rīgas līdz Ventspilij, autoceļa Liepāja-Lietuvas robežas (Rucava) visā posmā, autoceļa Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robežas (Terehova) visā posmā, un arī uz autoceļa Krievijas robežas (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) posmā no Špoģiem līdz Grebņevai.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pabeigusi robežšķērsošanas vietu (RŠV) “Pāternieki” un “Silene” 1. posma modernizācijas un papildu pielāgošanas darbus.

Īstenotie projekti noslēdz 1. posma darbus Latvijas–Baltkrievijas RŠV modernizācijas projektā, kura mērķis ir ieviest jaunu pieeju robežu un muitas kontrolei, padarot pārbaudes efektīvākas un ātrākas. Tas pozitīvi ietekmēs RŠV caurlaidības spēju un paaugstinās Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības līmeni.

Projekta realizācijas gaitā ir pārbūvētas RŠV teritorijas, paplašināts pārbaudes joslu skaits, uzstādīti elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, paplašināts stāvlaukums kravas auto vajadzībām, kā arī nomainīts ēku jumta segums, atjaunotas fasādes un veikti citi darbi.

Pēc papildu finansējuma piešķiršanas kopējie RŠV “Pāternieki” un “Silene” attīstības 1. posma būvniecības izdevumi ir 5,96 miljoni eiro.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) būvdarbu līgumiem, kas noslēgti līdz šī gada 24.februārim, gatavi kompensēt sadārdzinājumu līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas, un visus līgumus plāno pārslēgt līdz Jāņiem, intervijā stāstīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka pieaugums, ko LVC kā pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas. Pieaugums ir atkarīgs no tā, kādi darbi līgumā ir paredzēti. Tur, kur vairāk ir asfaltēšanas darbu, pieaugums ir tuvu 15%. Tur, kur vairāk ir, piemēram, zemes darbi un tāmē materiāli veido mazāku daļu, var runāt par 10-12% sadārdzinājumu. Turklāt tas neattiecas uz visiem līgumiem, bet tikai uz tiem, kas ir noslēgti pirms 24.februāra vai kuriem piedāvājumi ir saņemti pirms 24.februāra.

"Patlaban mēs esam vienojušies par pārrēķinu metodiku, tā ir arī publiskota un kolēģi veic pārrēķinus līgumiem. Par principiem esam runājuši arī ar nozares asociāciju, un ir panākta vienošanās. Mūsu iekšējā apņemšanās ir, ka līdz Jāņiem visiem līgumiem ir jābūt pārslēgtiem," uzsvēra Lazdovskis.

Uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles posmu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Plānots, ka tas sāks darboties marta sākumā.

Jau vēstīts, ka līdz 2023.gada sākumam ar vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots aprīkot Rīgas apvedceļa posmu.

LVC iepriekš informēja, ka uz Rīgas apvedceļa vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots uzstādīt no 23. līdz 28,69. kilometram.

LVC septembra vidū noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Fima Group" par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā.

"Fima Group" darbus veiks par 1 261 156 eiro, tostarp 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.- 2025.gadā.

Uz valsts autoceļiem ir atsākušies aktīvi remontdarbi - tādi notiek 43 posmos, līdz ar to daudzviet ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, piemēram, lai aizbrauktu no Madonas līdz Dzelzavai, jāšķērso trīs luksoforu posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) posma no Madonas līdz Dzelzavai šķērsošana var prasīt pat stundu, bet autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posma no Rīgas apvedceļa līdz pagriezienam uz Tīnūžiem paredzamais šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Pie intensīvas satiksmes remontdarbu vietās jārēķinās ar palēninātu satiksmi. Autovadītāji tiek aicināti ievērot satiksmes organizāciju remontdarbu vietās, jo ceļu satiksmes negadījumi remontposmos var pilnībā bloķēt satiksmi un radīt vēl lielāku kavēšanos.

Remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts nozīmes autoceļiem ir ieviesti uz Tallinas šosejas uz tilta pār Baltezera kanālu, uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, uz Daugavpils šosejas Lielvārdē, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) no Jēkabpils līdz Mežārei un uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) no Grebņevas līdz Kārsavai.

Lielākie satiksmes ierobežojumi ceļu remontu dēļ šonedēļ ir uz Vidzemes šosejas un pie Madonas, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC uzsver, ka visos valsts reģionos rit aktīva ceļu būvdarbu sezona un autovadītājiem ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir uz Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, kura šķērsošanai jārēķina gandrīz stunda, kā arī uz reģionālā ceļa starp Madonu un Dzelzavu, kur jārēķinās ar vairāk nekā stundu ceļā. Abos būvlaukumos ir vairāki reversās kustības posmi.

Darbi ir sākušies uz reģionālā autoceļa Valmiera- Rūjiena no Valmieras līdz Rencēniem. Posmā ir divi luksofori, kuru šķērsošanas laiks ir aptuveni 40 minūtes.

Citi lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, kur satiksme notiek pa labās puses brauktuvi un paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Pašlaik būvdarbi Latvijā turpinās 55 valsts ceļu posmos, un autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi".

Darbi notiek 55 posmos, no tiem deviņi ir uz valsts galvenajiem autoceļiem, desmit - uz reģionālajiem, 18 - uz vietējiem, bet 13 - uz tiltiem.

Lielākie ierobežojumi un papildu stunda ceļā saglabājas uz Vidzemes šosejas no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, 50 minūtes ceļā jāplāno uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz Braslai, uz ceļa no Grebņevas līdz Kārsavai un uz reģionālā autoceļa Stalbe - Cēsis.

Uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai ir ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Satiksme notiek abās brauktuvēs, divas braukšanas joslas katrā virzienā. Paredzamais šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Uz Daugavpils šosejas Lielvārdē divos posmos ir luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, posma šķērsošanai nepieciešama 25 minūtes, savukārt Pļaviņu apvedceļa posmā ir ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, bet šķērsošanas laiks tiek lēsts 25 minūtes.

Šorīt uz plkst.6.30 apledojums vietām Latgalē, Zemgalē un Vidzemē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 63 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

• Vidzemes šoseja (A2) no Vangažiem līdz Augšlīgatnei, no Virešiem līdz Veclaicenei;

• Valmieras šoseja (A3) no Raganas līdz Braslas tiltam

• Daugavpils šosejas (A6) no Skrīveriem līdz Nīcgalei;

• Jelgavas šoseja (A8) no Olaines līdz Meitenei;

• Liepājas šoseja (A9) no Kaģiem līdz Apšupes krustojumam;

• autoceļš Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) Visa maršruta garumā;

Kravu pārvadājumi ar autotransportu uz Krieviju un Baltkrieviju būtiski samazinās, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kravu pārvadājumi uz Krieviju un uz Baltkrieviju šobrīd turpinās, bet, pēc jaunākajiem datiem, ir novērojams būtisks apmēru samazinājums, tostarp pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš kravu pārvadājumu atļauju skaits uz Baltkrieviju samazinājās par 20%, bet uz Krieviju - par 33%.

"Šāda tendence, visticamāk, turpināsies," sacīja K.Godiņš.

Uz minētajām valstīm pārsvarā notiek tranzīta kravu pārvadājumi vai arī pasta pārvadājumi.

K.Godiņš pastāstīja, ka kravu pārvadātājiem nākas pavadīt ļoti ilgu laiku uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, tostarp, iebraucot Latvijā no Krievijas, rindā uz robežas nākas pavadīt pat 10-12 dienas Terehovā un 8-10 dienas Grebņevā, savukārt, iebraucot no Baltkrievijas, Silenes robežkontroles punktā rindā nākas pavadīt sešas dienas, bet Pāterniekos - četras dienas. Šāda gaidīšana sarežģī, kā arī sadārdzina pārvadājumus.

Sniegs un apledojums arī šorīt lielā daļā Latvijas teritorijas apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi".

Šorīt agrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Tallinas šoseju posmā no Berģiem līdz Tūjai, pa Vidzemes un Valmieras šosejām, pa Rīgas apvedceļu, pa Bauskas un Jelgavas šosejām, pa Liepājas šoseju no Rīgas līdz Skrundai un pa Ventspils šoseju.

Tāpat apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Daugavpils šosejas posmā no Skrīveriem līdz Paterniekiem, pa ceļu Jēkabpils- Rēzekne- Terehova, pa ceļu Grebņeva- Rēzekne- Daugavpils, pa Kokneses šoseju no Kokneses līdz Skrīveru pagriezienam un pa Daugavpils un Rēzeknes apvedceļiem.

Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā, izņemot Liepājas apkārtni.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 146 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” cenu aptaujā iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi SIA “Pillar Contractor”.

Noslēgtais līgums ar būvkomersantu ir par 1,6 miljoniem eiro (bez PVN),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas otrā posma ietvaros izbūvēs RŠV administratīvās ēkas piebūvi – termināli pasažieru bagāžas kontrolei, un modernizēs administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. Otrā posma darbus plānots uzsākt šī gada pavasarī ar būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

“RŠV modernizācijas projekti ir vitāli svarīgi valsts drošības stiprināšanai, tādēļ šobrīd tie ir augstākās prioritātes projekti, kuriem pievēršam pastiprinātu uzmanību. Būtiski ir arī apzināties, ka šā brīža situācijā, kad izejmateriālu un energoresursu cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās, būs nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu vai jāsamazina veicamo darbu apjoms. RŠV “Terehova” modernizācijas ietvaros izbūvēsim infrastruktūrai kritiski nozīmīgāko projekta daļu – termināli,” norāda R.Griškevičs.

Lai novērstu Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada programmas investīciju riskus, Finanšu ministrija (FM) plāno pārdalīt 12,7 miljonus eiro no robežšķērsošanas vietu modernizācijas uz augstas prioritātes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektiem, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem nolemts, ka tiks pārdalīta daļa no paredzētā finansējuma robežšķērsošanas vietu modernizācijai uz augstas prioritātes VID IKT projektiem saistībā ar ES un nacionālo normatīvo aktu ieviešanu.

Robežšķērsošanas vietās uz Latvijas un ES ārējās robežas (Terehova, Grebņeva un Pāternieki) nepieciešams veikt virkni modernizācijas darbu, lai to infrastruktūra atbilstu mūsdienu drošas darba vides prasībām un kontroles dienestu (VID, Valsts robežsardzes, Pārtikas un veterinārā dienesta) veiktās kontroles būtu efektīvas.

Plānojot projekta tvērumu robežšķērsošanas vietu infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas, ass svari un citas iekārtas) modernizācijai, tika pārskatīti un optimizēti plānotie ieguldījumi atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem, neietekmējot projekta mērķa sasniegšanu, skaidro FM pārstāvji.

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinuma saņemšanas VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) plāno sākt būvdarbu līgumu pārskatīšanu, informē LVC pārstāvji.

Aprīlī LVC saņēma vēstules no visiem lielākajiem būvuzņēmumiem, kas piedalās ceļu būvdarbu iepirkumos. Būvnieki vēstulēs norādīja, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem, ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24.februārim. Savukārt piedāvājumi, kuri tiek saņemti iepirkumos martā un aprīlī, ir par 10-15% dārgāki, nekā plānotās cenas.

Lai risinātu radušos situāciju, pēc tam, kad IUB publicēja vadlīnijas līgumu izmaksu pārskatīšanai, LVC sāka darbu pie līgumu pārskatīšanas principu izstrādes. Tika organizētas arī vairākas tikšanās ar nozares asociāciju - Latvijas Ceļu būvētāju biedrību un tās dalībniekiem. Patlaban LVC līgumu pārskatīšanas princips ir formulēts un tuvākajā laikā uzņēmums to iesniegs izvērtēšanai IUB. Pēc IUB atzinuma saņemšanas, LVC sāks vērtēt un pārskatīt tos līgumus, kas noslēgti pirms 24.februāra, skaidro kompānijā.