AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Pasažieru vilciena (PV) jauno vilcienu iepirkuma procedūras plānoto gaitu un termiņus neietekmēs Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) iesniegtās Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas un Dienvidkorejas uzņēmuma Hyndai Rotem Company sūdzības, aģentūrai LETA sacīja PV vadītājs Andris Lubāns.

Viņš skaidro, ka šīs sūdzības nav negaidītas un pārsteigumu to saturā nav. Uzņēmums gatavojot argumentētas atbildes IUB.

Pirmā sūdzība saistīta ar PV vēlmi iepirkt modernus alumīnija, nevis tērauda virsbūves vilcienus. «Mūsu klimatiskajiem apstākļiem tas ir vislabākais un mūsdienīgākais risinājums, jo alumīnijs nepakļaujas nelabvēlīgajai ārējās vides ietekmei, uz tā daudz labāk turas virsbūves krāsojums, kas ilgtermiņā nozīmē lētākas vilcienu ekspluatācijas izmaksas. Tāpat alumīnija virsbūve būtiski ietekmē vilciena svaru un elektroenerģijas patēriņu. Tas ļauj ietaupīto elektroenerģiju novirzīt klientu ērtību uzlabošanai vilcienu salonos, piemēram, nodrošinot klimata kontroli, kas pasažieriem ir būtiski ziemas un vasaras sezonās,» skaidro Lubāns.

AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkuma par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi pirmajā kārtā ir pieteikušies pieci pretendenti, informēja PV pārstāvis Egons Ālers.

Šodien plkst.10 noslēdzās PV izsludinātā elektrovilcienu iepirkuma pirmās kārtas pieteikumu iesniegšanas termiņš. Pieteikumus iesniedza Patentes Talgo S.L, Stadler Polska Sp. z o.o., Uraļskije lokomotivi, Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un Škoda vagonka a.s..

«Iepirkuma procedūra tika organizēta ar mērķi uzrunāt iespējami plašu pretendentu loku, paredzot, ka tas mums ļaus iegūt atbilstošu piedāvājumu par vislabāko cenu. Industrijas interese par iepirkumu bijusi augstākā, kāda līdz šim novērota šāda līmeņa iepirkumos Latvijā un tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizu iepirkuma formu, kas veicina konkurenci un nākotnē nodrošinās iespējami izdevīgākus nosacījumus jauno elektrovilcienu iegādei,» norādīja PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut AS Pasažieru vilciens (PV) turpināt iepirkumu par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, liecina IUB informācija.

IUB šā gada oktobra beigās saņēma divu uzņēmumu - Hyundai Rotem Company un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca - sūdzības par PV izsludināto iepirkumu.

Pēc abu uzņēmumu sūdzību uzklausīšanas IUB nolēma atļaut PV turpināt iepirkumu.

IUB norāda, ka abu uzņēmumi iesniegumi par PV rīkotās sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautajām prasībām ir nepamatoti.

Rezultātā IUB lēma atļaut PV turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība un atstāt spēkā sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautās prasības.

Pasažieru vilciens (PV) ar jauno vilcienu piegādātāju līgumu plāno noslēgt gada vidū, pieļaujot, ka kopējā līguma summa varētu sasniegt 200 miljonus eiro, un pirmos kredītmaksājumus veikt 2017.gadā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Janvārī esot sākta iepirkumu dokumentācijas tālāka saskaņošana ar Satiksmes ministriju, kā arī ar Finanšu, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju. Pēc saskaņošanas pieciem pretendentiem tiks nosūtīti aicinājumi iesniegt piedāvājumus otrajai kārtai. Februāra pirmajā pusē esot plānots pabeigt saskaņošanu un februāra vidū vai beigās sākt otro kārtu, skaidro Lubāns.

No tā brīža, kad pretendentiem tikšot aizsūtīta iepirkuma dokumentācija - arī ar nolikumu, līguma projektiem un pielikumiem -, pretendenti sākšot gatavot piedāvājumu, un tam ir atvēlētas 75 dienas. Piedāvājumus varētu saņemt aprīlī un PV vēlētos «ideālā gadījumā tos izvērtēt, noteikt uzvarētāju un noslēgt līgumu gada vidū», stāsta PV vadītājs.

Dienvidkorejiešu ražotājs šokēts par diskvalifikāciju vilcienu konkursā; par finansiālajām iespējām joprojām nav skaidrības

«Šis ir ļoti neparasts gadījums, neko līdzīgu citur līdz šim neesam pieredzējuši, ka šādā veidā mūsu kompānija nebūtu vēlama, ņemot vērā faktu, ka esam uzticams vilcienu ražotājs, kas izmanto pārbaudītas tehnoloģijas visā pasaulē,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda Hyundai Rotem Ārvalstu tirdzniecības un projektu vadītājs Dongiks Vū, komentējot valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) iepirkumu komisijas lēmumu noraidīt dienvidkorejiešu piedāvājumu, pat nepielaižot pie tehniskās vērtēšanas, jo tas neatbilstot iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām. Jau vēstīts, ka PV par uzvarētāju 25 jaunu elektrovilcienu 15 gadu nomas iepirkumā atzina Šveices ražotāju Stadler Bussnang AG.

Lietotu elektrovilcienu piedāvājumi iepirkumā par jauno pasažieru vilcienu iegādi netiks izskatīti, intervijā aģentūrai LETA norāda AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Turklāt lielā konkurence - 35 interesenti - neļaus ražotājiem uzpūst cenas.

Lubāns gan atzīst, ka jautājumu par lietotu vilcienu piedāvājuma iespējām pirmajā iepirkumu kārtā ražotāji nereti ir uzdevuši.

Kā skaidro amatpersona, jau kopš iepirkuma izstrādāšanas PV mērķis bija rūpes par to, lai jaunie vilcieni spētu attaisnot pasažieru uz kompāniju liktās cerības par ātriem, ērtiem un uzticamiem pārvadājumiem. «Galu galā ar jauna ritošā sastāva iegādi plānojam ievērojami palielināt arī pasažieru pārvadājumu apjomus, kas, mūsuprāt, ir paveicams tikai ar jauniem, iepriekš neekspluatētiem vilcieniem,» uzsver amatpersona. Līdz ar to PV atbilde esot viennozīmīga - lietotu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu piedāvājumi netiks izskatīti.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, šodien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.

Valdē vēl apstiprināti Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.

Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar Stadler varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu Hyundai Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc Hyundai piedāvājums ir noraidīts un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka Hyundai ir iesniedzis birojam sūdzību.

AS Pasažieru vilciens (PV) vadība centīsies iegādāties jaunos elektrovilcienus, «maksimāli izmantojot» pašreizējās globālās ekonomikas, finanšu sfēras un valūtu svārstību priekšrocības. Līdz ar to patlaban atturas nosaukt konkrētus termiņus iepirkuma izsludināšanai, jo izdevīgāko momentu patlaban esot grūti prognozēt, intervijā aģentūrai LETA norāda uzņēmuma vadītājs Andris Lubāns.

Uz jautājumu, vai teiktais nozīmē, ka iepirkums tiks izsludināts šogad, Lubāns norāda, ka patlaban kalendārais grafiks nedarbojas. «Jāskatās, kad ir izdevīgs brīdis gan iepirkumam, gan finanšu piesaistei,» secina uzņēmuma vadītājs.

Viņš skaidro, ka patlaban ir tāds pārmaiņu brīdis - ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. Līdz ar to esot jābūt «ārkārtīgi uzmanīgiem» ar kaut kāda veida rīcību. PV esot definējis prasības attiecībā uz elektrovilcieniem, tāpat ņemtas vērā iespējamās izmaiņas infrastruktūras attīstībā - gan elektrifikācijas plānus, gan Eiropas sliežu platuma Rail Baltica projektu un iespēju savienot dzelzceļa staciju ar Rīgas lidostu, skaidro uzņēmuma vadītājs.

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināta ar SM un PV komentāru.)

Situācija, kādā patlaban ir AS Pasažieru vilciens (PV), ir Satiksmes ministrijas (SM) ilgstošas bezdarbības rezultāts - SM bezatbildīgi akceptējusi šā uzņēmuma nemākulīgo darbošanos pašplūsmā un ļāvusi dzīvot pāri līdzekļiem, norāda Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pārliecību par to, ka 41,6 miljoni eiro ir iztērēti iespējami efektīvākajā veidā. Revidenti ir pārliecinājušies, ka daudzos gadījumos naudu varēja izlietot daudz racionālāk un mērķtiecīgāk. Tas būtu iespējams, ja SM, kas ir 100% AS Pasažieru vilciens kapitāla daļu turētāja un arī nozares politikas veidotāja, rīkotos kā prasmīgs un, galvenais, ieinteresēts pārraugs, norāda VK.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Uzvarētāju noteiks tehniskie rādītāji; CAF vilcieni būtu lētāki, lēš industrijas pārstāvji

No 790 maksimāli iespējamiem punktiem Korejas ražotājam Hyundai Rotem Company (Hyundai) ir apmēram 750, bet Šveices uzņēmumam Stadler Bussnang AG (Stadler) – 568, liecina Dienas Biznesa aplēses pēc valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) nosauktajiem pretendentu piedāvājumos minētajiem skaitļiem jaunu elektrovilcienu 15 gadu nomas konkursā. Publiski tika minēti astoņi dažādi rādītāji, tostarp vienas elektrovilciena vienības vidējā nomas maksa mēnesī un pirmās vienības piegādes termiņš. Maksimālais iepirkumā iegūstamais punktu skaits ir 1000, kas nozīmē, ka PV iepirkuma komisijai šobrīd jāizvērtē, cik no atlikušajiem dažādu tehnisko rādītāju 210 punktiem vērts katra pretendenta piedāvājums. Visvairāk – 110 punktus – var iegūt par labāko elektrovilcienu vienības elektroenerģijas vidējo patēriņu vienā stundā, savukārt pasažieru sēdvietu skaits var dot līdz 35 punktiem.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu uzvarētāju tiek atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG, informē PV.

Konkurss par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem tika izsludināts 2013.gada 25.novembrī. Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām. Saskaņā ar Latvijas transporta attīstības plāniem, tiktu palielināts dzelzceļa pasažieru īpatsvars, tādējādi samazinot pārējo satiksmes tīklu noslodzi.

«Iepirkums par jauno vilcienu nomu ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem iepirkumiem AS Pasažieru vilciens pastāvēšanas vēsturē un tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā. Jauno vilcienu noma ir gaidīts un būtisks notikums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan mūsu uzņēmumam – mūsdienīga vilcienu satiksme kā drošs un ekonomisks pārvietošanās līdzeklis ir ieguvums visai sabiedrībai. Jau šobrīd PV ir atzīts par precīzāko dzelzceļa pasažieru pārvadātāju Eiropā. Pēc diviem gadiem mēs nodrošināsim Latvijas iedzīvotājiem vilcienu satiksmi,» uzsver AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Ņemot vērā, ka šis ir vērienīgākais un svarīgākais iepirkums uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē ar nozīmīgu ietekmi uz attīstību ilgtermiņā, tam tika izvirzītas augstas prasības atbilstoši valsts un uzņēmuma interesēm, uzsver PV vadītājs.

Tehniskā ziņā Latvijas vilcieni būs ļoti līdzīgi tiem FLIRT vilcieniem, kas jau patlaban kursē Igaunijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Stadler patlaban pārdevis 962 šāda tipa vilcienus visā pasaulē un 81 FLIRT elektrovilciens jau šobrīd kursē pa platsliežu dzelzceļiem vairākās valstīs.

Projekts pilnā apjomā tiek finansēts, izmantojot līzingu, ko nodrošina globālas finanšu institūcijas. Finansējums tiks nodrošināts, balstoties uz starptautiskā finanšu tirgus cenām un bez valsts garantiju nepieciešamības.

Igaunijā elektrovilcienu maksimālais ātrums ir 160 km/h, bet paātrinājums – 1,2 m/s.

Db.lv jau rakstīja, ka par AS Pasažieru vilciens (PV) izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu uzvarētāju atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG, informē PV.

AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien atbalstīja, ka laika posmā no 2019. līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV būs tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

Deviņu bateriju vilcienu iegāde orientējoši varētu izmaksāt 75-76 miljonus eiro, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka bateriju vilcienu iegāde ir jauna funkcija, kura ir uzticēta Autotransporta direkcijai, jo iepriekš direkcija strādāja ar autobusu satiksmes iepirkumiem un vilcienu ritošais sastāvs bija AS "Pasažieru vilciens" pārziņā.

Šis iepirkums tiks veikts par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudu, kas ir paredzēta videi nedraudzīga transporta izmantošanas mazināšanai un viens no risinājumiem ir bateriju vilcienu iegāde dīzeļvilcienu aizstāšanai.

Rīgā un Pierīgā plāno iepirkt bateriju vilcienus 

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur...

"Mūsu dīzeļvilcieni ir novecojuši, bet Eiropa jaunu dīzeļvilcienu iegādei naudu nepiešķirtu. Tirgū pastāvošās alternatīvas ir vilcieni, kuri ir darbināmi ar baterijām vai ūdeņradi. Ūdeņraža vilcieni ir gan dārgāki, gan ir sarežģītāka to uzlādes infrastruktūra. Līdz ar to loģiska izvēle bija bateriju vilcieni," stāstīja Godiņš, norādot, ka projekts paredz deviņu vilcienu sastāvu iegādi ar 200 līdz 240 pasažieru sēdvietu ietilpību.

Kā teica Godiņš, sākotnēji ir plānots, ka šie sastāvi tiks izmantoti līnijā Bolderāja - Sigulda. Savukārt daļu dīzeļvilcienu, kuri pašlaik apkalpo Siguldas līniju, varētu novirzīt uz citām līnijām.

"Pašlaik dīzeļvilcienu ir tik, cik ir, ik pa laikam gadās tehniskas ķibeles, tādēļ citādāk palielināt satiksmes intensitāti ir sarežģīti. Savukārt bateriju vilcieni kalpotu Rīgas un Pierīgas areālā," stāstīja Godiņš.

Viņš arī skaidroja, ka kopējo summu pašlaik ir grūti minēt, jo to parādīs iepirkums, taču tie būs orientējoši 75-76 miljoni eiro. "Finansējums ir paredzēts tikai ritošā sastāva iegādei. Tas nozīmē, ka infrastruktūrai un uzturēšanai būs jāparedz valsts finansējums. Iecerēts ir, ka pirmie bateriju vilcieni pa Latvijas sliedēm sāks kursēt 2026.gadā," teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Godiņš stāstīja, ka mērķis ir šā gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkuma pirmo kārtu, kura ļaus apzināt, kuras kompānijas ir gatavas piedāvāt savus pakalpojumus. Otro kārtu varētu izsludināt pašās pavasara beigās vai vasarā, taču tas būs atkarīgs arī no tā kā Satiksmes ministrijai veiksies ar ekspertu piesaisti un tehniskās specifikācijas izstrādi.

Saskaņā ar AS Pasažieru vilciens (PV) izstrādāto finanšu plānu, uz kura balstās jauno vilcienu nomas iepirkums, par jaunajiem vilcieniem būs jāsāk maksāt tikai pēc to saņemšanas – ne ātrāk kā 2016.gadā. Līdz ar to uzņēmuma budžetu 2014. un 2015. gadam iepirkuma izmaksas nekādi neietekmē un jaunie vilcieni ir nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumus pa dzelzceļu, informē PV.

Jauni vilcieni ir labākais iespējamais risinājums, kā nodrošināt turpmākus pasažieru pārvadājumus no 2016.gada, pildot valsts pasūtījumu. Saskaņā ar izstrādāto finanšu plānu, ka gada maksājums par vilcieniem sastādīs 10 miljonus eiro, savukārt biļešu ieņēmumi pārsniegs 20 miljonus eiro. Iepirkuma finansējuma plāns paredz segt maksājumus no biļešu ieņēmumiem, līdz ar to nebūs nepieciešamas papildus zaudējumu kompensācijas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Maksājumi par vilcieniem tiks finansēti no AS PV līdzekļiem esošā valsts pasūtījuma ietvaros, savukārt sākotnējo finansējumu vilcienu ražošanas uzsākšanai piesaista pats ražotājs.

Vairāk nekā trīs gadus ilgušais VAS Pasažieru vilciens (PV) elektrovilcienu iepirkums noslēdzies ar spāņu ražotāja Patentes Talgo S.L.U (Talgo) uzvaru. Aiz strīpas palika Stadler Polska Sp. z.o.o., Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un ŠKODA VAGONKA a.s.

Par to nule kā medijiem paziņoja PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Uzvarētājs piedāvājis ekonomiski izdevīgāko vilcienu cenu – 225,3 milj. eiro ‒ visā to paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Iepirkumā paredzēts iegādāties 32 elektrovilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā.

Trešais konkurss (kurš noslēdzies ar uzvarētāja paziņošanu) vilcienu sāgā līdzīgi iepriekšējiem gan ievilkās. Uzsākot iepirkuma procedūru 2015. gada septembrī, toreizējais PV vadītājs Andris Lubāns norādīja: «Vēlamais vilcienu piegādes laiks ir 2016. gads, bet pēdējais vilciens jāpiegādā ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā kopš līguma noslēgšanas.» Kā «pateicību» par iepirkuma novešanu līdz otrai kārtai, kur tehniskos piedāvājumus iesniedza četri no pieciem pretendentiem, kas kvalificējās (neskaitot SIEMENS AG un SINARA GROUP kopuzņēmumu ООО «Уральские локомотивы»), A. Lubāns konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu pērnā gada oktobrī saņēma vilka pasi.

Cerams, ka AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkums noslēgsies sekmīgi un mums būs jauni vilcieni par cenu, ko varam atļauties, intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes izteicās satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Matīss apliecināja, ka PV jaunajai valdei uzrunāts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Pēc viņa teiktā, uzrunāti esot vēl citi kandidāti, bet valdi šodien paredzēts apstiprināt trīs cilvēku sastāvā.

Lubānu Matīss raksturoja kā cilvēku, kas zina, kā tiek plānoti pasažieru pārvadājumi. Bremze esot sekmīgi kārtojis LDz finanšu lietas, savukārt Pērse bijis atbildīgais par iepirkumiem LDz koncernā.

Divu nedēļu laikā jaunajai valdei būs jātiek galā ar vilcienu nomas iepirkumu, un Matīss pauda pārliecību, ka šis uzdevums profesionāļu valdei nebūs par grūtu un tiks atrasts normāls risinājums, lai šī vilcienu iepirkumu sāga vienreiz beigtos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzdevis AS "Pasažieru vilciens" izstrādāt jaunu koncepciju, kas ietver arī iespējamos variantus un finansējuma veidus, lai aizstātu uzņēmuma rīcībā esošos dīzeļvilcienus ar citiem, videi draudzīgākiem vilcienu veidiem, pavēstīja ministrs.

Viņš pauda, ka pašlaik svarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvu sabiedriskā transporta piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem ne tikai elektrificētajā dzelzceļa zonā, kurā 2022.gadā gaidāmi jauni vilcieni, bet arī neelektrificēto līniju zonā.

Pasažieru vilciens izbeidzis iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi 

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu...

Linkaits norādīja, ka saistībā ar dīzeļvilcieniem tiek izskatītas vairākas iespējas. "Vispiemērotākie Latvijas reģionālo vilcienu satiksmei būtu bimodālie vilcieni, kas var braukt gan ar elektrodzinēju vilci elektrificētās līnijās, gan ar alternatīvu degvielas veidu. Maršrutos ar mazāku pasažieru skaitu un mazāku braukšanas attālumu būtu izmantojami arī akumulatora bateriju vilcieni, piemēram, Pierīgas satiksmē. Jaunu reģionālo vilcienu iepirkuma gadījumā jaunu vilcienu piegāde iespējama ne ātrāk kā 2026.gadā," pauda satiksmes ministrs.

Linkaits skaidroja, ka patlaban notiek diskusijas par iespējamām Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām infrastruktūras projektu īstenošanai līdz 2026.gadam, kas varētu paredzēt vilciena satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā.

Jau ziņots, ka "Pasažieru vilciens" izbeidza pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

"Pasažieru vilciena" apgrozījums 2020.gada deviņos mēnešos bija 32,142 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 795 930 eiro. Kompānija "Pasažieru vilciens" dibināta 2001.gadā. Uzņēmums ir vienīgais iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, kas pārvadā pasažierus pa dzelzceļu Latvijas teritorijā. "Pasažieru vilciens" pieder valstij.

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Pasažieru vilcienu var aizstāt ar citas valsts pakalpojumu sniedzēju.

Par to liecina iesaistīto pušu atbildes uz Dienas Biznesa uzdotajiem jautājumiem. Kaut arī jaunā satiksmes ministra Tāļa Linkaita pieļāvumu, ka dzelzceļa pārvadātājs VAS Pasažieru vilciens (PV) varētu tikt likvidēts un tā vietā varētu tikt meklēts jauns operators, izgāžoties kārtējam ritošā sastāva iepirkumam, daži DB uzrunātie vērtēja vienkārši kā PV pabiedēšanu, tomēr šāds scenārijs nebūt nav tik neiespējams.

Nedaudz vēstures

Nu jau trešais jaunu vilcienu iepirkums tika izsludināts pirms teju trīsarpus gadiem – 2015. gada 14. septembrī. Tā paša gada oktobra beigās PV ar gandarījumu paziņoja, ka konkursa pirmajā kārtā pieteikušies pieci pretendenti, kas liecinot par atzīstamu konkurencei. Gada beigās PV informēja, ka otrajai kārtai kvalificējušās visas piecas kompānijas ‒ Talgo, CAF, Stadler, Škoda, kā arī Siemens AG un Sinara Group kopuzņēmums ООО Уральские локомотивы (Uralskije lokomotivi). 2016. gada februāra beigās PV norādīja, ka «gan vietējās, gan starptautiskās institucionālās finanšu institūcijas ir ieinteresētas piedalīties vilcienu iepirkuma finansēšanā». Taču tad teju uz 16 mēnešiem iepirkumā iestājās vismaz ārējs klusums, jo izrādījās, ka PV, Satiksmes un Finanšu ministrijas palaidušas garām kādu būtisku jautājumu. Proti, ka, Latvijas pusei neesot gudrākai par Eiropas statistiķiem, pārsimt miljonu eiro vērtais pasākums atstās ietekmi uz valsts budžetu. Tad 2017. gada vidū PV beidzot uzsāka iepirkuma otro kārtu, plānojot iegādāties 32 elektrovilcienu sastāvus.