VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo" atvērusi filiāli Igaunijā, informē LDz pārstāvji.

"LDz Cargo" filiāle Igaunijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 19.jūnijā.

LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks norāda, ka LDz koncernu pirmo reizi pastāvēšanas laikā var dēvēt par starptautisku uzņēmumu, tāpēc šis ir nozīmīgs un pat zināmā mērā vēsturisks notikums.

Viņš pauž, ka "LDz Cargo" ar filiāles atvēršanu Igaunijā turpina īstenot koncerna stratēģisko kursu - mērķa tirgu diversifikāciju, palielinot dzelzceļa kravu apmērus un attiecīgi arī koncerna ieņēmumus.

"Jau pirmajos darbības mēnešos Igaunijā mēs redzam ieguldītā darba rezultātus - tiek piesaistīti jauni klienti, pārvadātas arvien dažādākas kravu grupas, un minētie fakti apliecina, ka Igaunijā LDz koncernam ir potenciāls iegūt noteiktu tirgus daļu," norāda Pļavnieks.

Pilnveidojot klientu servisu, līdz ar rudens graudu pārvadājumu apjoma palielināšanos dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA LDz Cargo ir uzsācis pārvadājumus ar e-pavadzīmi visā pakalpojuma sniegšanas ciklā, informē VAS Latvijas dzelzceļš Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Bezpapīru tehnoloģiju ieviešanu iekšzemes satiksmē VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Cargo sāka vasaras beigās, un e-pavadzīmes izmantošana visa pārvadājumu pakalpojuma sniegšanas laikā nozīmē, ka viss process, sākot no pavadzīmes noformēšanas nosūtīšanas stacijā un beidzot ar kravas izsniegšanu kravas saņēmējam, notiek elektroniski. Būtiski, ka e-pavadzīme izmantota krautu vagonu sūtījumiem, kur šis process ir sarežģītāks nekā tukšu vagonu sūtījumu noformēšanai, skaidro kompānijā.

Pirmais uzņēmums, kas izmantojis e-pavadzīmi visa procesa laikā, ir AS Dobeles dzirnavnieks, nosūtot kravu no Dobeles uz Ventspili. «E-pavadzīme ir ērtāks, ātrāks un arī lētāks veids kā apstiprināt vagonu pieņemšanu vai nosūtīšanu. Tā vietā, lai dotos uz dzelzceļa staciju atkreditēt pienākošo un izejošo kravu apstiprināšanu, tagad to ērti var izdarīt ar mobilo telefonu,» uzsver AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, š.g. 7.februārī, SIA "LDZ CARGO" padome amatā ir iecēlusi nominācijas komisijas izvirzītos valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu kandidātus, informē VAS "Latvijas dzelzceļš".

Valdes priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem ir iecelts Aļģirds Miķelsons, savukārt par SIA "LDZ CARGO" valdes locekli ir iecelta Olga Bondare. Abi jaunie SIA "LDZ CARGO" valdes locekļi amata pienākumus sāks pildīt š.g. 18.martā.

Valdes priekšsēdētāja amatā ieceltajam Aļģirdam Miķelsonam ir ilggadēja un starptautiska pieredze pārvadājumu uzņēmumu vadībā - no 2019.gada viņš pildījis izpilddirektora (CEO) pienākumus "MAU Technic LLC" Ukrainā, pirms tam bijis Ukrainas nacionālās aviokompānijas "Ukraine International Airlines" viceprezidents tehniskajos jautājumos (CTO). Augstu atbildību, efektivitāti un profesionalitāti prasošajā aviācijas nozarē A. Miķelsons ir ieņēmis amatus, kuri rada izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma darbību, guvis ļoti vērtīgu pieredzi uzņēmumu stratēģiskajā attīstībā, procesu optimizācijā un efektivitātes veicināšanā, kā arī biznesa iespēju paplašināšanā un ieņēmumu palielināšanā. Aļģirds Miķelsons ir ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē, maģistra grādu Biznesa administrācijā Oksfordas Universitātē Anglijā, kā arī inženierzinātņu bakalaura grādu mašīnzinātnē RTU Aviācijas Institūtā.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

VAS «Latvijas dzelzceļš» meitassabiedrība SIA «LDz Cargo» sadarbībā ar SIA «LDz Loģistika» šoruden izstrādājusi īpašu lokveida vilcienu kustības maršrutu graudu ražas nogādāšanai no Dobeles stacijas uz Ziemeļblāzmas staciju Rīgā, kas ļauj nodrošināt daudz efektīvāku graudu vagonu apriti un pārvadājuma procesu, informē VAS «Latvijas dzelzceļš» Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Ņemot vērā prognozes par šogad gaidāmo ievērojamo graudu ražu, «LDz Cargo» un «LDz Loģistika» jau pavasarī kopā ar Latvijas vadošajiem graudu ražotājiem uzsāka graudu pārvadājumu plānošanu.

Izveidotā lokveida kustība ļauj uzreiz pēc krautā vilciena sastāva nogādāšanas Rīgas ostā iepriekš izkrautos vagonus nogādāt atpakaļ Dobelē, tādējādi lokomotīvei nav nepieciešams gaidīt vagonu izkraušanu vai doties uz depo bez vilciena sastāva. Līdz ar to notiek ātrāka vagonu aprite un uzņēmums var operatīvāk nodrošināt graudu izvešanu. Vienlaikus šī pārvadājuma organizēšanā izmantots šoruden «LDz Cargo» ieviestais e-pavadzīmes risinājums, kas ievērojami paātrina un atvieglo visu loģistikas ķēdes darbu.

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Cargo" piektdien veicis pirmos izmēģinājuma braucienus no Lietuvas caur Latviju uz Valgas dzelzceļa staciju Igaunijā, paziņoja uzņēmumā.

"LTG Cargo" preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite-Misjūne ziņu aģentūrai BNS teica, ka uz Igauniju aizvesti 50 cisternu vagoni ar apmēram 5000 tonnām naftas produktu.

Kravas vilciens ceturtdien, 22.februārī, plkst.17.30 devās ceļā no Mažeiķu rajona un Valgā ieradās piektdienas priekšpusdienā.

"LTG Cargo" neatklāja kravas īpašnieku, tomēr Mažeiķu rajonā darbojas naftas importa un pārstrādes kompānija "Orlen Lietuva".

"LTG Cargo" valdes priekšsēdētāja Egle Šime paziņoja, ka uzņēmumam ir visi nepieciešamie sertifikāti no Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras un Baltijas valstu nacionālajām institūcijām, kas atbildīgas par starptautisko pārvadājumu drošumu.

Šonedēļ Rīgas ostā uzņēmumā “Rīgas Universālais Termināls” (RUT) saņemts un izkrauts pirmais testa vilciena sastāvs ar Ukrainas labības produktiem, ko līdz Rīgas brīvostai nogādāja VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDZ CARGO”.

1423 tonnas rapša no Ukrainas tika atvesti 54 konteineros. Konteineri no Ukrainas Rīgas ostā ieradās caur Kauņas intermodālo dzelzceļa termināli, kur tie tika uzkrauti uz SIA “LDZ CARGO” platformām, lai turpinātu ceļu uz Rīgu. Pašreiz Ukrainas rapsis tiek izkrauts un uzglabāts RUT noliktavās.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda: “Mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu Ukrainas ātrāku uzvaru. Esmu ļoti gandarīts par Latvijas dzelzceļa, Rīgas ostas un Rīgas Universālā Termināļa veiksmīgo sadarbību, nodrošinot pirmo Ukrainas graudu kravu piegādi pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā. Arī nākotnē Latvija būs kritisks Ukrainas sabiedrotais, tuvinot un integrējot Ukrainu Eiropas transporta tīklā.”

Vācijas aviokravu pārvadātājs “Lufthansa Cargo” 4. maijā ir uzsācis regulārus kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, kas līdz ar to kļūst par pirmo Baltijas lidostu, ar ko “Lufthansa Cargo” veido regulāru tiešo kravu savienojumu.

Regulāru kravu lidojumu atvēršana ļaus Latvijas ražotājiem labāk plānot un ātrāk sasniegt jaunus noieta tirgus “Lufthansa Cargo” kravu tīklā, kā arī vietējam uzņēmējiem ērtāk un ātrāk importēt preces no citām valstīm par konkurētspējīgām cenām.

Kravas lidojumu priekšrocība ir spēja vienlaikus transportēt lielāka apjoma kravas, nesadalot tās vairākos reisos, un iespēja pārvadāt lielgabarīta kravas, ko nevar uzņemt pasažieru gaisa kuģos, skaidro RIX Rīgas lidostas aviācijas kravu attīstības vadītājs Eligijus Jentkus un uzsver: “”Lufthansa Group” ir ilglaicīgs un stabils Rīgas lidostas sadarbības partneris, un mēs esam priecīgi, ka tieši Rīgas lidosta kļūst par pirmo Baltijas lidostu, kur “Lufthansa Cargo” uzsāk šādus regulāros aviokravu lidojumus.”

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) kravu pārvadājumu uzņēmums "LTG Cargo" par 36 miljoniem eiro Ukrainā iegādājies 500 vagonus graudu pārvadāšanai, paziņoja "LTG Cargo".

Vagonus uzņēmums iegādājās no Ukrainas ražotājiem - Krjukivas vagonu rūpnīcas Kremenčukā un eksperimentālās mehāniskās rūpnīcas "Karpati" Ļvivas apgabalā.

"Ņemot vērā augošo tirgus pieprasījumu, mēs plānojām palielināt pa dzelzceļu pārvadāto graudaugu apjomu valsts iekšienē līdz 60% no kopējā graudu pārvadājumu apjoma. Tādējādi jauniegādātie vagoni ļaus mums konsekventi palielināt graudaugu pārvadājumu apjomu," norādīja "LTG Cargo" vadītāja Egle Šeme.

Plānots, ka pirmie vagoni Lietuvā tiks piegādāti tuvāko pāris mēnešu laikā - graudaugu novākšanas sezonā, bet pārējie 300 vagoni, kas tiks iegādāti pirmā posma ietvaros, tiks piegādāti līdz šā gada beigām. Vēl 200 vagoni tiks piegādāti 2025.gada pirmajā ceturksnī.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji 29.maijā Tallinā parakstīja vienošanos par «Amber Train» projektu, tādējādi liekot pamatu regulāriem intermodāliem kravu pārvadājumiem, kas savienos visas trīs Baltijas valstis, informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Vienošanos parakstīja SIA «LDz Cargo» valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga, SIA «LDz Loģistika» valdes loceklis Eduards Čerņavskis, Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma AB «Lietuvos geležinkeliai» viceprezidents Egidijs Lazausks un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma «EVR Cargo» vadītājs Rauls Tomsalu.

«Projekts »Amber Train« ir labs piemērs, kā radīt pakalpojumus uz esošās infrastruktūras bāzes. Šis maršruts sniegs jaunas iespējas un priekšrocības visām trim Baltijas valstīm. Mūsu kopīgās sadarbības rezultātā autoceļu infrastruktūra tiks atslogota no kravas automašīnām, savukārt klientiem tā būs iespēja izmantot vienu līniju kravu nogādāšanai galamērķī,» parakstot vienošanos, uzsvēra E. Čerņavskis.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Naktī no 18.aprīļā uz 19.aprīli no dzelzceļa stacijas Šestokai Lietuvā caur Latviju uz Igaunijas Paldiski termināli devies pirmais intermodālais kravas vilciens «Amber Train», informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Par vilciena maršruta izveidi šī gada marta sākumā vienošanās tika panākta Rīgā pirmo reizi tiekoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo dzelzceļu vadībai. Pārvadājot kravas maršrutā Šeštokai-Rīga-Tallina, ir paredzēts savienot trīs Baltijas valstis un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas kravu pārvadātājiem.

«Projekts «Amber Train» ir lielisks piemērs visu trīs Baltijas valstu sadarbībai, kur mūsu kopējais darbs ir rezultējies reālos kravu pārvadājumos. Mēs ticam, ka mūsu sadarbībai ir liels potenciāls, jo nākotnē plānotā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūra radīs jaunas iespējas. Taču šodien mēs varam strādāt pašreizējā tīkla ietvaros, un piedāvāt mūsu klientiem ērtus un izdevīgus kravu pārvadājumus,» skaidro VAS «Latvijas dzelzceļš» prezidents Edvīns Bērziņš

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmuma SIA «LDz Cargo» bāzes tarifi visām kravu grupām nākamgad pieaugs par 2%, informē VAS «Latvijas dzelzceļš» Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

«LDz Cargo» ekonomikas direktors Vladimirs Grjaznovs skaidro, ka, samazinoties kravu apjomam un vienlaikus pieaugot akcīzes nodoklim dīzeļdegvielai un citām ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītajām izmaksām, 2018.gadā par 2% paaugstināti «LDz Cargo» bāzes tarifi visām kravu grupām. Vienlaikus ar klientiem, kuri prognozē paredzamu kravu apjomu 2018.gada laikā, norisinās sarunas par precizētiem sadarbības nosacījumiem un pieeju pakalpojuma maksas noteikšanai.

Uzņēmums ir uzsācis sarunas ar klientiem par nosacījumiem kravu pārvadājumu organizēšanā. Tostarp tiek izskatīti līdzšinējie sadarbības apjomi, kārtība un potenciālie instrumenti kravu apjoma sekmēšanai, vienojoties par nosacījumiem nākamajam gadam,

Latvijas lidsabiedrība airBaltic kopā ar UPB Nams, arhitektu biroju Ozola un Bula un RIX Rīgas lidostu atzīmēja nākamo soli kravu angāra Baltic Cargo Hub būvniecībā, iemūrējot laika kapsulu.

Baltic Cargo Hub kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Baltijā, nostiprinot RIX Rīgas lidostu kā vadošo gaisa kravu pārvadājumu mezglu. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

airBaltic izpilddirektors un prezidents Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gadā airBaltic piegādāja vairāk nekā 9 400 tonnas kravu un pasta sūtījumu, saglabājot lielākā aviācijas kravu un pasta sūtījumu pārvadātāja statusu RIX Rīgas lidostā. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo mūsu pašreizējā kravas angāra nojaukšanu, lai atbrīvotu vietu Rail Baltica dzelzceļam, jaunā Baltic Cargo Hub būvniecība iezīmē nozīmīgu notikumu attīstību. Šis modernais centrs gadā apstrādās līdz 45 000 tonnu kravu un tā kopējā platība būs 6 895 m², padarot to par lielāko Latvijā un vadošo Baltijā. Neraugoties uz izaicinājumiem, ko radījusi Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskā spriedze, šis projekts nosaka jaunus standartus aviācijas kravu apkalpošanā, veicinot ekonomikas izaugsmi. Baltic Cargo Hub ir mūsu apņemšanās veicināt inovācijas un attīstību, nodrošinot airBaltic un reģionam veiksmīgu nākotni.”

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un lidosta Rīga parakstījušas zemes rezervēšanas līgumu, lai lidostā būvētu jaunu kravu angāru Baltic Cargo Hub, kas būs Baltijā lielākais kravu apstrādes centrs.

Kopējās plānotās investīcijās projektā sasniedz nedaudz vairāk kā sešus miljonus eiro. Projekts tiks finansēts ar banku aizdevuma palīdzību. Atbilstoši projekta plānam, būvniecības finansējuma piesaiste pašlaik paredzēta 2022. gadā.

"Gadiem ilgi airBaltic Cargo nodrošinājis nozīmīgus pasta un kravu sūtījumus uz un no Latvijas, izmantojot jau esošo angāru. Taču šis angārs tiks nojaukts, lai atbrīvotu vietu Rail Baltica dzelzceļam. Jaunais Baltic Cargo Hub ļaus uzņēmumam ik gadu apstrādāt vairāk nekā 30 000 tonnu kravu," saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

"Esmu priecīga, ka spēsim sadarboties ar nacionālo lidsabiedrību, lai attīstītu lidostas gaisa kravu centru RIX Cargo City. Lidmašīnu pārvadātās kravas veido ievērojamu daļu no kravu pārvadājumiem lidostā Rīga, un airBaltic ir lielākais šāda veida kravu pārvadātājs. Jauna kravu apstrādes centra celtniecība palīdzēs palielināt lidostā Rīga apstrādāto kravu apjomu, tādējādi sniedzot ieguvumu gan lidostai, gan airBaltic," piebilst lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Uz Liepāju atceļojis jau otrais jaunais zemās grīdas tramvajs, ko būvējusi Horvātijas rūpnīca "Končar – Electric Vehicles Inc.", taču pagaidām nav zināms, kad tie varētu uzsākt kustību.

"Pandēmijas un ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pabeigt personāla praktisko apmācību. Līdz maijam būs saņemti kopumā jau seši vagoni. Sekosim situācijas attīstībai. Atkarībā no tā, kad pabeigsim apmācību procesu, varēsim ieviest visus uz to brīdi piegādātos tramvaju vagonus," komentē uzņēmumā "Liepājas tramvajs".

Kopumā Liepājā plānota 14 šādu jaunu tramvaju vagonu piegāde.

Šobrīd ir saskaņots grafiks par sešu jaunu tramvaju vagonu piegādi, bet noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2022.gada sākumam Liepājā tiks piegādāti kopumā 12 jauni tramvaju vagoni un dokumentācijas saskaņošanas posmā ir vēl divu tramvaju iegāde tuvāko gadu laikā.

Jaunu vilcienu depo Vagonu parkā, Rīgā, varētu uzbūvēt trīs līdz četru gadu laikā, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš skaidroja, ka saskaņošanai ir nodots Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums, kas paredz īstenot depo projekta pirmo kārtu, kas tostarp ietver jauna depo "Vagonu parks" būvniecību un jauno "Škoda" elektrovilcienu kapitālo remontu veikšanai nepieciešamo funkcionalitāti PV remonta bāzē "Zasulauks" Kandavas ielā.

"Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas gadījumā tiks sākta šī projekta izstrāde pēc projektē un būvē modeļa. Līdz ar to pašreizējais plāns paredz, ka trīs līdz četru gadu laikā var uzbūvēt depo," norādīja Nešpors.

Viņš sacīja, ka primāri šis depo būtu domāts elektrovilcienu apkopei. Patlaban apkopes tiek veiktas esošajā Vagonu parka depo, kas tika būvēts veco elektrovilcienu vajadzībām un ir tehnoloģiski atšķirīgs.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.