Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Mūsdienās plaši tiek diskutēts par dažādiem rīkiem, kas var palīdzēt pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisiju apmēru. Tiek uzsvērta gan tehnoloģiju, gan dabā balstītu risinājumu izmantošana, taču vissvarīgākais ir stratēģiska pieeja un esošo iespēju un resursu apzināšana, vienlaikus sniedzot pozitīvu pienesumu gan videi, gan cilvēkiem.

Ar emisiju samazināšanu vien nepietiek

Publiskajā diskursā oglekļa dioksīds (CO2) šodien tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Eksperti lēš, ka gadā tiek radītas aptuveni 50 gigatonnas jeb 50 miljardi tonnu oglekļa emisiju, taču no šī apjoma globāli tiek piesaistītas vien divas gigatonnas CO2. Tas nozīmē, ka tiek emitēts 25 reizes vairāk CO2 nekā to izdodas piesaistīt. Redzot problēmas apmērus, politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji visā pasaulē velta arvien vairāk laika un resursu, meklējot risinājumus CO2 nospieduma samazināšanai. Tomēr svarīgi apzināties – lai spētu sasniegt gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā noteiktos mērķus klimata jomā un saglabāt temperatūras palielināšanos zem 1.5 grādiem, ne tikai jāsamazina esošais emisiju apjoms, bet arī jāpiesaista ogleklis.

Philip Morris International jau otro gadu pēc kārtas ierindojas starp desmit nozīmīgākajiem ASV biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas ieņem līderpozīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Starptautiskā biznesa medija Forbes ikgadējā neto nulles līderu sarakstā tiek izcelti tie 100 uzņēmumi, kas visaktīvāk iesaistās CO2 emisiju mazināšanā, novēršot vai kompensējot radīto piesārņojumu.

Reitinga veidošanā Forbes izmanto pētījumu kompāniju Sustainalytics un Morningstar datus, kas mēra uzņēmumu iesaisti siltumnīcgāzu emisiju mazināšanā. Veidojot neto nulles sarakstu, uzņēmumi tiek aplūkoti gan plašākā nozares, gan atrašanās vietas kontekstā, rēķinoties ar to, ka, piemēram, naftas un gāzes ražotājiem ir ļoti atšķirīgi izaicinājumi nekā, piemēram, bankām vai viesnīcu ķēdēm. Cita starpā tiek vērtētās arī uzņēmuma iniciatīvas sadarbības partneru, izplatītāju un klientu CO2 emisiju mazināšanā.

Philip Morris International bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas, un šo vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā uzņēmums reģionā ir īstenojis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas, ietekmi uz vidi un elektroenerģijas patēriņu.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Vācijas autoražotājs "Porsche" apsver iespēju iegādāties daļu grūtībās nonākušā bateriju un akumulatoru ražotāja "Varta", lai novērstu tā maksātnespēju un saglabātu "nozīmīgās tehnoloģijas Vācijā.

Kā pirmdien paziņoja luksusa automobiļu ražotājs, jau iepriekš ir interesējies par vairākuma iegūšana "Varta" elektromobilitātes atzarā, kas ražo litija jonu akumulatoru elementus.

Tomēr pēc tam, kad "Varta" svētdien paziņoja, ka meklē veidus parāda restrukturizācijai, lai "novērstu iespējamo maksātnespēju", "Porsche" paziņoja, ka apsver lielāku līdzdalību uzņēmumā.

"Mūsu saistību mērķis būtu saglabāt tādas nozīmīgas tehnoloģijas Vācijā," paziņoja "Porsche", piebilstot, ka "izpildoties noteiktiem apstākļiem" uzņēmums varētu piedalīties "Varta" finanšu reorganizācijā.

Sarunas turpinās, piebilsts Vācijas autoražotāja paziņojumā.

"Varta" atsevišķā paziņojumā norādīja, ka sarunās ar kreditoriem un iespējamiem investoriem, kuru vidū ir "Porsche" un citas puses, apsver dažādas restrukturizācijas iespējas.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Zemes izmantošanas politikai tuvāko gadu laikā jāpiedzīvo būtiskas pārmaiņas saistībā ar virzību uz klimata neitralitātes mērķa sasniegšanu – samazinot siltumnīcu gāzu emisijas, kā arī palielinot CO2 piesaisti.

Šādu prognozi izsaka Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošie pētnieki Jurģis Jansons (arī direktors) un Andis Lazdiņš. Viņi atzīst, ka Latvijas un visas Eiropas Savienības izvirzītie mērķi par CO2 emisiju samazināšanu un jo īpaši to piesaistes palielināšanu zemes sektorā ir grūti īstenojami. “Latvijai jau līdz 2030. gadam ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 17%, ko daļēji var risināt arī ar CO2 piesaistes palielināšanu, taču mežā piecu gadu termiņš ir pārāk īss, lai sasniegtu kaut kādus vērā ņemamus rezultātus,” skaidro A. Lazdiņš.

Viņš arī atzīst, ka meži tiek uztverti kā CO2 piesaistītāji, kas varētu kompensēt lauksaimniecības radītos izmešus, tomēr realitātē tas nav īstenojams, jo mežsaimniecībā piecu gadu termiņš ir ļoti īss — dažu gadu laikā koks (mežaudze) nevar izaugt — tam nepieciešamas vairākas desmitgades. “Ja 1990. gadā meži kopā ar koksnes produktiem Latvijā piesaistīja 12 milj. t CO2 ekvivalenta, tad 30 gadu vēlāk 2022. gadā vairs tikai 1 milj. t CO2 ekvivalenta. Kāpēc? Vispirms tāpēc, ka šajā laikā ir daudz kas mainījies, arī tāpēc, ka pēc Valsts meža dienesta datiem pirms 34 gadiem ik gadu ciršanas apjoms bija 3,5- 4,5 milj. m3, bet pēdējos gados tas pēc Latvijas nacionālā meža monitoringa datiem ir sasniedzis 20 milj. m3, turklāt tolaik ciršana pārsvarā notika valsts mežos, bet pārējos mežos apaļkoksnes produktu ražošana notika minimālā apmērā, jo notika īpašumtiesību transformācija, un vienlaikus mežaudzes kļuva vecākas, bet daļa vienkārši gāja bojā – nomira gluži tāpat kā veci, savu mūžu nodzīvojuši cilvēki,” skaidro A. Lazdiņš.

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

Ēku būvniecība, kā arī to ekspluatācija dzīves ciklā ir būtisks CO2 izmešu avots, kuram laika gaitā būs būtiski jāsamazina sava izmešu pēda. Lai to panāktu, būs nepieciešams ne tikai valsts atbalsts, bet, iespējams, nākotnē arī kādas soda sankcijas — papildu maksājumi.

Tādu ainu iezīmēja diskusija Kā veicināsim ilgtspējīgu būvmateriālu ražošanu un izmantošanu. Lai arī par būtiskākajiem izaicinājumiem ceļā uz klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu Latvijā tiek minēts transports (automašīnas) un lauksaimniecība, tomēr būtiska ietekme attiecībā uz CO2 izmešiem bija, ir un būs ēkām. Tieši tāpēc ilgtspējīgas būvniecības tēma kļūs arvien karstāka. ”Ilgtspējīga būvniecība ir cieši saistīta ar ilgtspējīgiem būvmateriāliem, to racionālu izmantošanu, kas komplektā rada ilgtspējīgas ēkas, vēl jo vairāk, ja būves ir atbildīgas par 40% visas patērētās enerģijas, turklāt ēkas rada 36% ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, tajā pašā laikā 75% Eiropas Savienībā esošo ēku nav energoefektīvas, un sagaidāms, ka 2050. gadā joprojām tiks izmantoti 85 - 95% pašreizējo ēku,” uz problēmas lielo multiplikatīvo ietekmi norādīja Latvijas Klimata neitralitātes klasteris 2050 valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis.

Latvijas valdība 2022.gada vasarā pieņēma lēmumu padarīt obligāto biodegvielas piejaukumu brīvprātīgu, lai it kā samazinātu degvielas cenas. Tā rezultātā lielākā daļa degvielas 2022. un 2023.gadā tika tirgota bez biodegvielas piejaukuma, palielinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu transporta nozarē, informē Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA).

Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas SEG inventarizācijas datiem 2021.gadā, kad bija spēkā biodegvielas obligātā piejaukuma prasība, tika novērstas aptuveni 141 000 tonnas CO2. Tātad pusotra gada laikā, kamēr obligātais piejaukums bija atcelts, netika samazinātas vismaz 210 000 tonnas CO2.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns uzsver: "Jautājums ir - vai 210 000 tonnas CO2 maksā dārgi, vai lēti? Taisnība, ka šodien CO2 kvotas Latvijai vēl nav jāpērk. Varam runāt tikai hipotētiski, ka šis kvotu apjoms valstij izmaksātu ap 20 milj. eiro, ja tāds apjoms būtu jāpērk. Kvotu cena svārstās - pirms gada tā sasniedza 100 EUR tonnā, šobrīd tā ir 60-65 EUR tonnā, bet prognozes rāda, ka pēc 2026.gada tā būs virs 100 EUR par tonnu CO2. Ja gribam saprast, kā novērtēt biodegvielas piejaukuma atcelšanu, tad es varētu simboliski teikt, ka šī kļūdainā lēmuma cena būtu ap 20 milj. EUR."

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Saskaņā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) aprēķiniem šobrīd biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielas cenu varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā. Publiski minēts, ka degvielas rezervju uzglabāšanas sistēmas maiņa - par 2 centiem litrā.

"Publiski izskanējušie pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir klaji tendenciozi un neiztur kritiku," norāda LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns. LBBA norāda, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā, fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem/nodevām, citiem.

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas 

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī...

Degvielas cenas nākotnē ietekmēs arī citi faktori, piemēram, CO2 emisiju kvotas. 2023.gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) papildinājumu, tajā iekļaujot transportu un citas nozares. Sistēma darbosies atsevišķi no esošās Eiropas Savienības ETS un pilnībā tiks ieviesta 2027.gadā. Degvielas sektora uzņēmumiem ES dalībvalstīs būs jāiegādājas CO2 emisiju kvotas. Pašlaik nav skaidrs, cik augsta būs cena par CO2 tonnu, kad šī sistēma sāks darboties. Šie un citi pasākumi vērsti uz fosilās enerģijas īpatsvara samazināšanu un atjaunojamo resursu pielietošanas paplašināšanu. ES regulējumu mērķis ir veicināt valstu energoneatkarību un veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

LBBA atgādina, ka ES regulējumi paredz to, ka transporta sektoram definētie mērķi ir jāsasniedz 2030 gadā. Uzņēmumiem un, iespējams, arī valstij būs jāpērk CO2 kvotas līdz Latvijā šie mērķi tiks izpildīti. Arī šī iemesla dēļ nedrīkst kavēties ar transporta dekarbonizāciju. Kavēšanās ar dekarbonizāciju var izmaksāt dārgāk, uzskata LBBA.

Virzība uz emisiju samazināšanu saistīta ar papildu izmaksām. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par Klimata sociālā fonda izveidi, lai kompensētu šo izmaksu pieaugumu, tai skaitā transportā, mazturīgajām sabiedrības grupām. Šī fonda līdzekļi Latvijai būs pieejami jau no 2026 gada, kopumā ap sešsimt miljonu eiro apjomā.

Vienlaikus jāmin, ka apspriešanai nodotais likumprojekts "Transporta enerģijas likums" paredz pieaugošus SEG emisiju samazināšanas mērķus, kas jāievēro degvielas piegādātājiem. Tos var izpildīt lielākā apjomā nodrošinot transporta nozarei enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem - elektrību, biodegvielu, biometānu, u.c. transporta enerģijas veidus. Likumprojekts paredz, ka par izvairīšanos no atjaunojamās enerģijas izmantošanas degvielas piegādātājiem būs jāveic iemaksas Valsts kasē.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija uzsver, ka Latvijā tiek ražota biodegviela un tās izmantošanai transportā pieļaujamā apjomā nav nepieciešamas subsīdijas. LBBA rosina straujāk ieviest atjaunojamo resursu izmantošanu veicinošus pasākumus Latvijā, lai samazinātu emisijas transporta sektorā, pirmkārt izmantojot vietējos resursus.

Šobrīd, kad notiek valsts budžeta veidošana un trūkstošo līdzekļu meklēšana nodokļu reformā, laikā, kad ekonomika neuzrāda strauju izaugsmi un valsts saskaras ar nopietniem iekšējās un ārējās drošības izaicinājumiem līdzās pārējām sabiedrības akūtajām vajadzībām, vēlos izcelt tos resursus, kas mūsu valstij ir plaši pieejami, lai palielinātu ieņēmumus budžetā, attīstītu ekonomiku un audzētu valsts labklājību, – kūdras ieguves un pārstrādes nozari.

Vai Latvijai ir daudz visā pasaulē pieprasītu eksporta produktu, pēc kuriem pieprasījums gadu no gada aug un kas nodrošina līdz 300 miljoniem eiro eksporta ieņēmumu gadā? Tādi ir kūdras substrāti dārzkopībai – veselīgas pārtikas, koku un dekoratīvo stādu audzēšanai.

Vai izmantosim potenciālu?

Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā – 10% no valsts teritorijas klāj kūdras purvi, un, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kūdras apjoms ik gadu aug – šobrīd Latvijā uzkrājies aptuveni 1,7 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais dabīgais pieaugums sasniedz 1,6 miljonus tonnu.

Kāda būs kūdras nākotne?  

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas....

Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati rāda, ka kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir pirmajā vietā pasaulē, 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%. Jau tagad 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras ir Latvijā iegūta. Un tas sasniegts, kūdru iegūstot tikai 0,4% no kopējās Latvijas teritorijas jeb apmēram Varakļānu novada platībā! Tas ir milzīgs dabas resurss un milzīgs potenciāls valsts labklājības veidošanai, budžeta ieņēmumu palielināšanai. Mums nav naftas, bet mums ir kūdra, turklāt ne fosils, bet lēni atjaunīgs, tātad zaļš resurss!

Diemžēl pēdējos gados Eiropā arvien agresīvāks kļūst zaļo organizāciju lobijs par dārzkopības kūdras ieguves un izmantošanas pilnīgu pārtraukšanu līdz 2050. gadam, argumentējot to ar ietekmi uz dabu un klimatu. Tas atstāj būtisku ietekmi arī uz ES regulējumiem un politiskajām diskusijām par dārzkopības kūdras nozares ierobežošanu un pat pārtraukšanu ilgtermiņā (piemēram, Taksonomijas regulējums, kas paredz ierobežot finanšu resursu pieejamību kūdras produktiem u. c.). Jāatgādina, ka, “pateicoties” Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulējumam, Latvija jau ir atteikusies no enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas no 2030. gada, šobrīd visi spēki jāvelta dārzkopības kūdras attīstībai, jārada jauni produkti uz kūdras bāzes, kas dotu vēl lielāku pievienoto vērtību.Latvijai ir stingri jāiestājas par valstī pieejamo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikas un labklājības celšanai, aizstāvot dārzkopības kūdras nozari kā nacionāli nozīmīgu, eksportējošu nozari, kas dod ieņēmumus budžetā. Vajadzīga valsts sniegtā drošība, lai attīstītu nozari nākotnē.

Kūdra rada būtisku pienesumu ekonomikai

Kūdras nozares devumu ekonomikai, valsts budžetam parādīšu ar viena uzņēmuma piemēru – manis vadītais kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” darbojas jau 30. gadu. Neskatoties uz ekonomikas lēno attīstību valstī un dažādām krīzēm pēdējos gados – pandēmiju un Krievijas izvērsto karu Ukrainā –, uzņēmums stabili attīstās un palielina ražošanas apjomus, eksportē produktus uz vairāk nekā 40 valstīm un pastāvīgi apgūst jaunus eksporta tirgus. Apgrozījums šogad pārsniegs 30 miljonus eiro, bet valstij samaksāto nodokļu apjoms gadu no gada aug, un šogad prognozēts, ka tas pārsniegs 5 miljonus eiro. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 300 vietējo cilvēku Latvijas reģionos ar vidējo bruto algu 2400 eiro, kas ir par 50% augstāka nekā vidēji valstī, turklāt darbinieku skaits reģionos ik gadu aug. Kūdras ieguvi veicam uzņēmumam piederošos purvos 1751 hektāra platībā Jelgavas novadā un no valsts nomātā zemē 308 hektāru platībā Augšdaugavas novadā, vidēji gadā iegūstot ap 110 tūkstošiem tonnu kūdras. Un tas notiek, neprasot un nesaņemot no valsts atbalsta maksājumus vai nodokļu atlaides. Šis ir tikai viena uzņēmuma piemērs no visas kūdras ieguves nozares, kurā strādā vairāk nekā 60 uzņēmumu. Kopējie Latvijas kūdras nozares radītie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā gadā sasniedz 20 miljonus eiro, kopējais nodarbināto skaits pārsniedz 3000 cilvēku valsts reģionos.

Plaši pieejams kūdras resurss

Lai saprastu kopējo situāciju kūdras nozarē Latvijā, vērtīgi pievērst uzmanību dažiem faktiem:

Kūdra ieguve Latvijā ir ilgtspējīga

Būtiskākie pārmetumi kūdras nozarei ir par bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un radītajām SEG emisijām. Latvijā kūdras ieguve ir ilgtspējīga – tā notiek tikai 4% no kopējās purvu platības, kūdras dabiskā pieauguma bilance ir pozitīva, turklāt kūdru vienā purvā var iegūt līdz pat 75 gadiem, pēc tam veicot rekultivāciju – plānojot zemes tālāku saimniecisku izmantošanu vai dabiska purva atjaunošanu, abējādi nodrošinot pozitīvu emisiju bilanci. Par SEG emisijām jāsaka – ikviena nozare un produkts, arī kūdras ieguve un pārstrāde, rada emisijas. Tomēr radītās emisijas nav tik apjomīgas, kā kūdrai tiek piedēvēts.

Pirmkārt, LIFE REstore zinātniskais pētījums par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskajām augsnēm, t. sk. kūdras ieguves laukiem Latvijā, apstiprināja, ka faktiskās emisijas ir pat divreiz mazākas, nekā IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) starptautiski noteiktie emisiju faktori no kūdras ieguves laukiem, galvenokārt Eiropā esošo atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ. Otrkārt, emisijas tiek vienādi aprēķinātas gan enerģētiskajai kūdrai, kuras sadedzināšana rada tūlītējas emisijas, gan dārzkopības kūdrai, kuras emisijas izdalās nevis tūlītēji, bet pakāpeniski ilgā laika periodā. Turklāt emisiju uzskaitē vispār netiek ietverta kūdrā audzēto augu, sevišķi meža stādu, radītā emisiju piesaiste.

Treškārt, visas kūdras produktu radītās emisijas tiek ieskaitītas Latvijas nacionālajā SEG inventarizācijā, kaut arī tie galvenokārt tiek lietoti citviet Eiropā un pasaulē. Nepieciešama emisiju aprēķināšanas metodikas precizēšana, un tad arī kūdras nozare vairs neizskatīsies pēc “bubuļa” valsts emisiju bilancē. Paldies atbildīgajām institūcijām, kas pamazām precizē Latvijas SEG inventarizācijas metodoloģiju, bet smags starptautisks darbs vēl priekšā. Bet nav tā, ka kūdras nozare, “rokas klēpī salikusi”, tikai gaida precizējumus SEG emisiju uzskaitē, tieši pretēji, nozare aktīvi līdzdarbojas, lai palīdzētu sasniegt valsts klimatneitralitātes mērķus.

Atkal varu izmantot “Lafloras” piemēru – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem esam analizējuši kūdras dzīves ciklu un noteikuši klimata pēdas nospiedumu, kā arī izstrādājam klimatneitralitātes stratēģiju, kas ļauj pakāpeniski pielāgot biznesa modeli, saglabājot kūdras ieguvi un pārstrādi un attīstot jaunus darbības virzienus, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanu izstrādātajos kūdras laukos. Savukārt ar Latvijas Universitātes, Ezeru un purvu izpētes centra, LVMI “Silava” un citiem zinātniekiem pētām efektīvākos rekultivācijas veidus, adaptētus “Lafloras” apsaimniekotajām kūdras ieguves vietām, un šobrīd varam jau lepoties ar bijušo kūdras ieguves lauku rekultivāciju 200 hektāru platībā. Tas ļauj samazināt un kompensēt radītās emisijas, lai virzītos uz uzņēmuma klimatneitralitāti 2050. gadā. Vēl saistībā ar ilgtspēju jāpiemin diskusijas Eiropā par dārzkopības kūdras substrātu aizstāšanu ar alternatīviem audzēšanas substrātiem – kokosšķiedru un minerālvati. Jāsaka, tie nespēj apjoma ziņā nodrošināt Eiropas profesionālās dārzkopības pieprasījumu pārtikas audzēšanā, turklāt vairākos pētījumos pasaulē, tostarp RTU veiktā zinātniskā pētījumā, secināts, ka alternatīvu substrātu ietekme uz vidi ir pat daudzkārt lielāka nekā kūdras substrātiem. Bet būtībā ir pavisam vienkāršs jautājums: vai jūs labāk ēstu tomātu, kas izaudzēts rūpnieciski ražotā minerālvatē vai dabiskā kūdrā?

Kas vajadzīgs no valsts?

Lai kūdras nozare varētu attīstīties, audzējot eksporta un budžetā maksāto nodokļu apjomu, no valsts vajadzīgs:

Esmu pārliecināts, ka var atrast līdzsvaru starp cilvēku labklājību un dabu, ka var sabalansēt valsts ekonomiskās intereses, klimata pārmaiņu mazināšanu un dabas aizsardzību – vajadzīgs dialogs pie viena galda.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Miera ielā, Rīgā atklāts pirmais klimatneitrālais “Narvesen” veikals, kuru SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) izveidojusi sadarbībā ar arhitektu biroju “CO2 ZERO” un moduļu ēku ražotāju “Master Industry”.

Iepirkšanās vieta ir atvērta jauna koncepta moduļa ēkā ar neitrālu klimata pēdas nospiedumu.

Aprēķini liecina, ka ēkas izgatavošanas kopējo CO2e emisiju summa ir negatīva, un 92 % no moduļa ražošanā izmantotajiem materiāliem iespējams atkārtoti izmantot vai pārstrādāt pēc moduļa dzīves cikla beigām. Pieskaitot aprēķināto ēkas lietošanai nepieciešamo enerģiju paredzētajā 50 gadu ekspluatācijas laikā, kopējā emisiju vērtība ir 0 kg CO2e uz kvadrātmetru gadā, padarot šo “Narvesen” moduli par pirmo klimatneitrālo tirdzniecības vietu “Reitan Convenience Latvia” tirdzniecības vietu tīklā.

“Vides ilgtspēja un mūsu uzņēmējdarbības radīto CO2 emisiju mazināšana ir mūsu galvenā prioritāte, kuras īstenošanai katru dienu meklējam jaunus risinājumus gan “Narvesen” tirdzniecības vietu, gan “Caffeine” kafejnīcu tīklā. Mēs aicinām arī mūsu sadarbības partnerus ievērot atbildīgas rīcības kodeksu un kopā padarīt katru dienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku. Tāpēc, atsaucoties uz Rīgas domes vīziju par Rīgu kā klimatneitrālu pilsētu līdz 2030. gadam, esam gandarīti par mūsu pirmā klimatneitrālā “Narvesen” veikala atvēršanu. Ticu, ka tas paver jaunu lappusi “Reitan Convenience Latvia” biznesa attīstībā un kļūs par lielisku iedvesmu arī citiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem”, saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā atgādina, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2030.gadam tās samazināt par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Savukārt Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norāda, ka, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas "valsts piepūles".

Tostarp no visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām, skaidro asociācijā.

"Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai," piebilst Kulbergs.

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.