Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.
Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?
Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.
Saruna pirms dokumentu lasīšanas
2030. gads ar visiem klimata un atjaunojamās enerģijas mērķiem transportā, kas ir lielākais CO2 emitents Latvijas tautsaimniecībā, strauji tuvojas. Latvijā ir pārstāvēti visdažādākie AER ražotāji, kuriem ir konkrēti piedāvājumi. Līdztekus top Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) un Transporta enerģētikas likuma meti. Starp citu, NEKP versija, kas vēl apspriežama un jāiesniedz Eiropas Komisijā jau jūlijā, tika publiskota dienu pēc notikušās diskusijas pagājušajā nedēļā. Proti, lielākie nozares dokumenti vēl ir tapšanas stadijā, tādēļ arī nereti politiķu atbildes un nozaru pārstāvju minējumi par to, kas varētu būt, bija izvairīgi, tomēr galvenie strīdu virzieni nākotnē gan kļuva skaidri.
Alternatīvās degvielas, no valsts puses skatoties
Ievērojot, ka ES Zaļā kursa viens no stūrakmeņiem ir dekarbonizācija vai CO2 izmešu samazināšana, transporta nozare kā lielākais piesārņotājs šajā jomā ir uzmanības fokusā. Jautājums, ko mēs iegūstam no tā, ka ražojam kādu no resursiem uz vietas, ir viens no aktuālākajiem, jo svarīgi ir saprast investīciju un valsts atbalsta virzienus. “Vēja parku attīstība ir viena no prioritātēm. Mēs gribam lētu un zaļu elektroenerģiju, un to var izmantot arī transporta sektorā. Izaicinājums ir, jo ir novērojama sabiedrības pretestība. Proti, tikai ne pie manis, ne manā dārziņā!” vienu no attīstības virzieniem komentēja ministrs K. Melnis, norādot uz komunikācijas trūkumiem, skaidrojot lielo mērķi, proti, ka lēta enerģija mums ir vajadzīga.
“Par pārējiem saražotajiem resursiem runājot, ir līdzīgi. Saražotā galvenais pienesums ir tas, ka tiek atstāta pēda savā, vietējā ekonomikā,” uzsvēra K. Melnis. Turklāt, pēc ministra domām, nav viena noteikta enerģijas veida, kas atrisinās visas problēmas. Visiem ir sava vieta, paredzot, ka DUS stacijās būs pieejami aizvien vairāk degvielu veidi, tostarp elektrouzlāde. “Jautājums, ko mums izmaksās emisiju samazinājums, ir labs, bet vēl ir otrs jautājums, ko mums izmaksās to nesamazināšana, pirmkārt, no izmaksu viedokļa, bet, otrkārt, raugoties no globālākas perspektīvas, proti, kā mēs izturamies pret vidi un pasauli kopumā. Ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas notiek. Sasilšana notiek, temperatūra kāpj! Šīs izmaiņas mūs arī ietekmēs ikdienā. Es par to runāju tādēļ, ka dimensija – ko mums izmaksās ieviešana - ir visās sarunās, bet tas, ko izmaksās neieviešana, kaut kā pazūd no pārdomu apvāršņa,” tā J. Meirāns, uzsverot, ka tieši jautājums par finansējumu un investīcijām ir šā brīža aktualitāte. Jautāts, vai ir skaidri plāni, kāds būs nākotnes pieprasījums, lai ražotāji var plānot jaudas, J. Meirāns uzsvēra, ka, līdzko būs publicēts NEKP, tie būs redzami pa enerģijas veidiem.
Plāns šobrīd jau ir publicēts KEM interneta vietnē. “Nenoliedzami, ka viena liela diskusija ir tāda – cik daudz mēs ļaujam vienam lielam naftas kartelim, kas ir Krievija, ietekmēt to, cik daudz maksājam par degvielu benzīntankā un cik daudz mēs paši nosakām, izvēloties dažādas degvielas un citus enerģijas veidus, ar ko pārvietoties. Tas, kas mūs nākotnē sagaida, ir diskusijas ne tikai ar ražotājiem, bet arī ar patērētājiem un degvielas tirgotājiem,” paredz Jānis Patmalnieks, prognozējot, ka jāierauga sociālekonomiskais ieguvums, pārejot uz citiem degvielas veidiem. Jautāts, vai DUS ar laiku būs redzami visdažādāko degvielu uzpildes veidi, J. Patmalnieks atbildēja apstiprinoši, jo tā esot pasaules tendence.
Latvijas enerģijas ražotāji un atbalsts
“Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā,” uzsver Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns. Jāteic, šī nozare ir arī ar vislielākajiem pārmetumiem valdībai par atbalstu fosilajām degvielām, pamatoti kritizē vairākas politikas, atbalsts biodegvielu piejaukumiem ir mainījies, un ir vēl dažas detaļas, kuru sīkāku izklāstu aicinām skatīties videodiskusijā db.lv portālā. Biometāns ir viens no atkritumu pārstrādes cikla produktiem, un, neminot citus ražošanas avotus, ir skaidrs, ka izejmateriāls biometāna ražošanai ir, bija un būs.
“Biometāns ir atšķirīgs no šķidro degvielu veidiem, kurus tiešā veidā varam piejaukt. Lai to izmantotu, mums ir nepieciešama sašķidrinātās gāzes infrastruktūra. Ražošanas potenciāls Latvijā ir pietiekami liels, un pieņemu, ka mēs varam nodrošināt iespaidīgu daļu no kopējā pieprasījuma pēc gāzes transportā. Piemēram, Igaunijā jau šobrīd sabiedriskā transporta operatori ir izvēlējušies pārsvarā biometānu,” saka Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere, īpaši norādot uz to, ka vienlaikus tiek pārstrādāti atkritumi un iegūta energoneatkarība sabiedriskā transporta jomā. Jāteic, nozare īpašu valsts atbalstu līdz šim nav izjutusi, bet par to detalizētāk skatieties videodiskusijā.
Elektroautomašīnu asociācija pēc būtības pārstāv nevis ražotājus, bet gan lietotājus, tomēr pie mums ir atbalsta sistēma elektroauto iegādei tieši lietotājiem, nevis kāda īpaša nodokļu politika kā Norvēģijā. “Elektroautomašīnu reāls pieaugums ir sācies vien līdz ar atbalsta sistēmu, un šobrīd valstī ir ap 8000 elektroautomašīnu, un ir pārsniegts 1% no automašīnu kopskaita. Tas, ko redzam, ka tirgus piedāvājums infrastruktūras jomā eksponenciāli aug,” atklāja Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, sakot, ka process sācies no valsts iniciatīvas, kad ekspluatācijā tika nodots CSDD veidotais uzlādes tīkls. Ūdeņraža lietošana transportlīdzekļos Latvijas vienkāršajam patērētājam vēl ir mazliet noslēpumains pasākums, tomēr mums jau ir vairākas ūdeņraža ražotnes, un ūdeņraža piedziņas mašīnām ir visas tās pašas priekšrocības, kas ir elektroauto.
“Pie mums tā nav ikdiena, kad redzam ūdeņraža piedziņas transportlīdzekli vēl bez ūdeņraža trolejbusiem, bet principiāli visi autoražotāji šos transportlīdzekļus jau ražo. Šo mašīnu dārdzība ir vairākās skaldnēs. Pirmkārt, to ir maz, un tie ir pirmie. Otrkārt, bez uzpildes infrastruktūras šie transportlīdzekļi ir ierobežoti. Latvijā pietiktu ar 10 stacijām, kas noklātu visu teritoriju,” sacīja Pēteris Lesničenoks, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis. Arī ūdeņraža gadījumā par nopietnu valsts atbalstu līdz šim nevar runāt.
Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns
Ražošanas potenciāls Latvijā ir pietiekami liels, un pieņemu, ka mēs varam nodrošināt iespaidīgu daļu no kopējā pieprasījuma pēc gāzes transportā. Piemēram, Igaunijā jau šobrīd sabiedriskā transporta operatori ir izvēlējušies pārsvarā biometānu,Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere
Izaicinājums ir, jo ir novērojama sabiedrības pretestība. Proti, tikai ne pie manis, ne manā dārziņā!,klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis
#1/3
Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā, saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.
#2/3
Ražošanas potenciāls Latvijā ir pietiekami liels, un pieņemu, ka mēs varam nodrošināt iespaidīgu daļu no kopējā pieprasījuma pēc gāzes transportā. Piemēram, Igaunijā jau šobrīd sabiedriskā transporta operatori ir izvēlējušies pārsvarā biometānu, teic Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere