Enerģētika

VIDEO: Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Jānis Goldbergs,20.06.2024

Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā, saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

2030. gads ar visiem klimata un atjaunojamās enerģijas mērķiem transportā, kas ir lielākais CO2 emitents Latvijas tautsaimniecībā, strauji tuvojas. Latvijā ir pārstāvēti visdažādākie AER ražotāji, kuriem ir konkrēti piedāvājumi. Līdztekus top Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) un Transporta enerģētikas likuma meti. Starp citu, NEKP versija, kas vēl apspriežama un jāiesniedz Eiropas Komisijā jau jūlijā, tika publiskota dienu pēc notikušās diskusijas pagājušajā nedēļā. Proti, lielākie nozares dokumenti vēl ir tapšanas stadijā, tādēļ arī nereti politiķu atbildes un nozaru pārstāvju minējumi par to, kas varētu būt, bija izvairīgi, tomēr galvenie strīdu virzieni nākotnē gan kļuva skaidri.

Alternatīvās degvielas, no valsts puses skatoties

Ievērojot, ka ES Zaļā kursa viens no stūrakmeņiem ir dekarbonizācija vai CO2 izmešu samazināšana, transporta nozare kā lielākais piesārņotājs šajā jomā ir uzmanības fokusā. Jautājums, ko mēs iegūstam no tā, ka ražojam kādu no resursiem uz vietas, ir viens no aktuālākajiem, jo svarīgi ir saprast investīciju un valsts atbalsta virzienus. “Vēja parku attīstība ir viena no prioritātēm. Mēs gribam lētu un zaļu elektroenerģiju, un to var izmantot arī transporta sektorā. Izaicinājums ir, jo ir novērojama sabiedrības pretestība. Proti, tikai ne pie manis, ne manā dārziņā!” vienu no attīstības virzieniem komentēja ministrs K. Melnis, norādot uz komunikācijas trūkumiem, skaidrojot lielo mērķi, proti, ka lēta enerģija mums ir vajadzīga.

“Par pārējiem saražotajiem resursiem runājot, ir līdzīgi. Saražotā galvenais pienesums ir tas, ka tiek atstāta pēda savā, vietējā ekonomikā,” uzsvēra K. Melnis. Turklāt, pēc ministra domām, nav viena noteikta enerģijas veida, kas atrisinās visas problēmas. Visiem ir sava vieta, paredzot, ka DUS stacijās būs pieejami aizvien vairāk degvielu veidi, tostarp elektrouzlāde. “Jautājums, ko mums izmaksās emisiju samazinājums, ir labs, bet vēl ir otrs jautājums, ko mums izmaksās to nesamazināšana, pirmkārt, no izmaksu viedokļa, bet, otrkārt, raugoties no globālākas perspektīvas, proti, kā mēs izturamies pret vidi un pasauli kopumā. Ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas notiek. Sasilšana notiek, temperatūra kāpj! Šīs izmaiņas mūs arī ietekmēs ikdienā. Es par to runāju tādēļ, ka dimensija – ko mums izmaksās ieviešana - ir visās sarunās, bet tas, ko izmaksās neieviešana, kaut kā pazūd no pārdomu apvāršņa,” tā J. Meirāns, uzsverot, ka tieši jautājums par finansējumu un investīcijām ir šā brīža aktualitāte. Jautāts, vai ir skaidri plāni, kāds būs nākotnes pieprasījums, lai ražotāji var plānot jaudas, J. Meirāns uzsvēra, ka, līdzko būs publicēts NEKP, tie būs redzami pa enerģijas veidiem.

Plāns šobrīd jau ir publicēts KEM interneta vietnē. “Nenoliedzami, ka viena liela diskusija ir tāda – cik daudz mēs ļaujam vienam lielam naftas kartelim, kas ir Krievija, ietekmēt to, cik daudz maksājam par degvielu benzīntankā un cik daudz mēs paši nosakām, izvēloties dažādas degvielas un citus enerģijas veidus, ar ko pārvietoties. Tas, kas mūs nākotnē sagaida, ir diskusijas ne tikai ar ražotājiem, bet arī ar patērētājiem un degvielas tirgotājiem,” paredz Jānis Patmalnieks, prognozējot, ka jāierauga sociālekonomiskais ieguvums, pārejot uz citiem degvielas veidiem. Jautāts, vai DUS ar laiku būs redzami visdažādāko degvielu uzpildes veidi, J. Patmalnieks atbildēja apstiprinoši, jo tā esot pasaules tendence.

Latvijas enerģijas ražotāji un atbalsts

“Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā,” uzsver Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns. Jāteic, šī nozare ir arī ar vislielākajiem pārmetumiem valdībai par atbalstu fosilajām degvielām, pamatoti kritizē vairākas politikas, atbalsts biodegvielu piejaukumiem ir mainījies, un ir vēl dažas detaļas, kuru sīkāku izklāstu aicinām skatīties videodiskusijā db.lv portālā. Biometāns ir viens no atkritumu pārstrādes cikla produktiem, un, neminot citus ražošanas avotus, ir skaidrs, ka izejmateriāls biometāna ražošanai ir, bija un būs.

“Biometāns ir atšķirīgs no šķidro degvielu veidiem, kurus tiešā veidā varam piejaukt. Lai to izmantotu, mums ir nepieciešama sašķidrinātās gāzes infrastruktūra. Ražošanas potenciāls Latvijā ir pietiekami liels, un pieņemu, ka mēs varam nodrošināt iespaidīgu daļu no kopējā pieprasījuma pēc gāzes transportā. Piemēram, Igaunijā jau šobrīd sabiedriskā transporta operatori ir izvēlējušies pārsvarā biometānu,” saka Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere, īpaši norādot uz to, ka vienlaikus tiek pārstrādāti atkritumi un iegūta energoneatkarība sabiedriskā transporta jomā. Jāteic, nozare īpašu valsts atbalstu līdz šim nav izjutusi, bet par to detalizētāk skatieties videodiskusijā.

Elektroautomašīnu asociācija pēc būtības pārstāv nevis ražotājus, bet gan lietotājus, tomēr pie mums ir atbalsta sistēma elektroauto iegādei tieši lietotājiem, nevis kāda īpaša nodokļu politika kā Norvēģijā. “Elektroautomašīnu reāls pieaugums ir sācies vien līdz ar atbalsta sistēmu, un šobrīd valstī ir ap 8000 elektroautomašīnu, un ir pārsniegts 1% no automašīnu kopskaita. Tas, ko redzam, ka tirgus piedāvājums infrastruktūras jomā eksponenciāli aug,” atklāja Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, sakot, ka process sācies no valsts iniciatīvas, kad ekspluatācijā tika nodots CSDD veidotais uzlādes tīkls. Ūdeņraža lietošana transportlīdzekļos Latvijas vienkāršajam patērētājam vēl ir mazliet noslēpumains pasākums, tomēr mums jau ir vairākas ūdeņraža ražotnes, un ūdeņraža piedziņas mašīnām ir visas tās pašas priekšrocības, kas ir elektroauto.

“Pie mums tā nav ikdiena, kad redzam ūdeņraža piedziņas transportlīdzekli vēl bez ūdeņraža trolejbusiem, bet principiāli visi autoražotāji šos transportlīdzekļus jau ražo. Šo mašīnu dārdzība ir vairākās skaldnēs. Pirmkārt, to ir maz, un tie ir pirmie. Otrkārt, bez uzpildes infrastruktūras šie transportlīdzekļi ir ierobežoti. Latvijā pietiktu ar 10 stacijām, kas noklātu visu teritoriju,” sacīja Pēteris Lesničenoks, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis. Arī ūdeņraža gadījumā par nopietnu valsts atbalstu līdz šim nevar runāt.

Biodegvielu ražošana starp šeit pārstāvētajām ir viena no vecākajām. Latvijā ražošana notiek jau 16 gadus. Patlaban tieši šī nozare dod reālu pienesumu emisiju samazināšanai transportā, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns

Ražošanas potenciāls Latvijā ir pietiekami liels, un pieņemu, ka mēs varam nodrošināt iespaidīgu daļu no kopējā pieprasījuma pēc gāzes transportā. Piemēram, Igaunijā jau šobrīd sabiedriskā transporta operatori ir izvēlējušies pārsvarā biometānu,Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere

Izaicinājums ir, jo ir novērojama sabiedrības pretestība. Proti, tikai ne pie manis, ne manā dārziņā!,klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz ir kritiski svarīgi daudz lielāku uzmanību pievērst enerģijas apgādes drošībai, intervijā sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Runājot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, Bariss sacīja, ka "Conexus" aktīvi piedalās publiskajā apspriešanā, ko Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi ar visām ieinteresētajām pusēm.

"Protams, mēs kā komersants esam ļoti ieinteresēti savu pakalpojumu tālākā attīstībā. Taču, no otras puses, mēs esam arī sistēmas operators, un tas nozīmē, ka mums ir jārūpējas, lai enerģijas apgāde nākotnē būtu droša," norādīja Bariss, uzsverot, ka tad, kad daudz vairāk tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi, enerģijas ražošanā būs vērojamas daudz lielākas svārstības nekā pašlaik.

Bariss norādīja, ka līdz šim problēmu ar enerģijas apgādes drošību nav bijis - elektrostacijas varēja iedarbināt tad, kad vajadzēja, tādēļ "mūsu uzmanība varbūt nedaudz mākslīgi ir iemidzināta". Savukārt ar vēja un saules enerģiju nav šāda situācija un to ir nepieciešams apzināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB,18.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūnija numurā lasi:

Statistika

Latvijā mazumtirdzniecības kritums vislielākais

Tēma

Es mācēju sieru sieti, saldējumu eksportēt

Enerģētika

Saules enerģijas vilinājums var apdedzināt

Saules ganības

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Atjaunojamie energoresursi

Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Portrets

Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Marta Mackeviča, Miltton Latvia vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru