Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.
KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.
"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.
Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.
Piemēram, esošajā degvielas uzpildes staciju piedāvāt biometāna uzpildes punktus, uzstādīt elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem.
Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs zaļināt pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030.gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa zaļināšanu degvielas piegādātāji uzsāk 2026.gadā - samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%.
Ja degvielas piegādātājs, īstenojot savu stratēģiju, būs pārsniedzis noteikto mērķi, samazinot emisiju intensitāti straujāk nekā noteikts likumprojektā, kāds cits degvielas piegādātājs varēs iegādāties šī mērķa pārsniegumu, tādējādi izpildot emisiju apjomu savā enerģijas portfelī.
Tāpat degvielas piegādātājam būs iespēja pirkt biometāna, ūdeņraža vai elektroenerģijas statistiku no komersantiem, kas nav degvielas piegādātāji, bet kas šo transporta enerģiju izmanto pašpatēriņam vai realizē transportam.
KEM norāda, ka plānots īstenot arī sabiedriskā transporta sektora zaļināšanu, īpaši blīvi apdzīvotās vietās - lielākajās pilsētās, tostarp Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Jēkabpils, Ogre un Valmiera.
Lai veicinātu tīrāku enerģijas izmantošanu sabiedriskajā transportā, lielākajās pilsētas varēs turpināt izmantot tos pašus transportlīdzekļus, ko līdz šim, piemēram, izmantojot tajos biodegvielu lielākā apjomā vai biometānu, vai tos pārbūvējot biometāna vai elektroenerģijas izmantošanai, vai arī aizstājot nokalpojušos transportlīdzekļus ar jauniem videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.
KEM akcentē, ka, pateicoties Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, jau šobrīd vairāku pilsētu iedzīvotājiem ir iespēja pārvietoties ar videi draudzīgiem sabiedriskajiem autobusiem. Piemēram, Rīgā papildus tramvajiem un trolejbusiem 2023.gada decembrī kursēja 35 elektroautobusi. Arī Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī ir uzsākta elektroautobusu izmantošana. Jēkabpilī tiek izmantoti arī saspiestās dabasgāzes autobusi, kuros kā degvielu var izmantot saspiesto biometānu.
Likumprojekts paredz, ka Eiropas transporta tīkla valsts autoceļos vai to tiešā tuvumā ir plānots uzstādīt jaunus lieljaudas uzlādes punktus, kā arī nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un sašķidrināta biometāna uzpildes punktus lielas noslodzes transportlīdzekļu - kravas mašīnu uzpildei.
Savukārt, būvējot jaunu degvielas uzpildes staciju un pārbūvējot vai renovējot esošo staciju, komersants nodrošinās tajā vismaz vienu elektrouzlādes punktu vai alternatīvās degvielas uzpildes punktu.
Valdības sēdē piedalījās nozares pārstāvji, kas likumprojektam izteica gan kritiku, gan atbalstu.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis kritizēja straujāku moderno degvielu ieviešanu un emisiju samazināšanu. Karčevskis pauda - ja emisijas samazinājuma grafiks tiks ieviests ātrāk, tad līdz 2030.gadam tautsaimniecībai tas izmaksās 600 miljonus ASV dolāru. Tāpat Karčevskis sacīja, ka joprojām Eiropā nav zināms, ar kādiem instrumentiem varēs sasniegt direktīva paredzēto emisiju samazināšanas apjomu.
Karčevskis atsaucās uz sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma "SKDS" aprīlī un maijā veikto pētījumu, kurā pētīti Latvijas kravas pārvadātāji un to autoparki, kā arī plāni nākotnē. Pētījumā piedalījās 152 uzņēmumi, no kuriem 64% līdz 2030.gadam plāno atjaunot uzņēmuma kravas autoparku. No tiem 91% plāno to atjaunot ar dīzeļdegvielu darbināmiem kravas auto.
"Zaļināšanas plāni prasa autoparka maiņu, bet viņi tādu neparedz," rezumēja Karčevskis.
Latvijas Biogāzes asociācijas (LBA) valdes locekle Kristīne Veģere pauda, ka LBA atbalsta turpmāku likumprojekta virzību, bet uzskata, ka likumprojekta ir jānosaka oglekļa dioksīda emisiju tirdzniecībā esošajiem cenu līmeņiem piesaistīts iemaksu apmērs par katru nesamazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju tonnu.
Savukārt Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija uzskata, ka likumprojektu nepieciešams papildināt ar jauniem nosacījumiem, kas paredz obligātu biodegvielas piejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai (B7, E10) un paredz pagarināt biodegvielas piejaukuma periodu dīzeļdegvielai 7% apmērā.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) sacīja, ka Eiropā mērķi ir nosprausti un nozarei nepieciešama skaidrība par nākotni. "Mērķi ir nosprausti, un mums tie ir jāsasniedz. Šis ir kompromisa variants, kā varam virzīties uz priekšu," sacīja Melnis.
Melnim piebalsoja viņa partijas biedri - ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), norādot, ka "zaļināšana ir neizbēgama", un ja to neprasīs valdība, to agri vai vēlu prasīs bankas un citi aizdevumu devēji. Krauze domā, ka savlaicīga klimata iniciatīvas ieviešana pozitīvi iespaidos arī konkurētspēju.
