Būvmateriālu ražotājs SIA "Schwenk Latvija" investēs aptuveni 500 miljonus eiro cementa ražošanas dekarbonizācijā Brocēnos, informē kompānijas pārstāvji.
"Schwenk Latvija" Brocēnu cementa rūpnīcā tiks uzstādītas testa iekārtas - samazināta apmēra oglekļa uztveršanas rūpnīca. No 2025.gada pavasara līdz decembrim tā strādās pārbaudes režīmā, uztverot aptuveni divas tonnas CO2 dienā.
Norvēģijas uzņēmuma "Capsol Technologies" nodrošinātā "CapsolGo" testa rūpnīca tiks nodota ekspluatācijā un sāks darbu 2025.gada otrajā ceturksnī, informē "Schwenk Latvija". Pārbaudes posma mērķis ir pārliecināties par tehnoloģijas atbilstību reālajos apstākļos, analizēt darbības specifiku un ietekmi uz citiem procesiem.
Pēc pārbaudes laikā iegūto datu analīzes un tālākās izpētes, pilna apmēra oglekļa uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā plānota no 2030.gada, uztverot aptuveni 800 000 tonnu CO2 gadā un tiecoties uz pilnīgu cementa ražošanas dekarbonizāciju.
"Schwenk Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Schwenk" Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders skaidro, ka cements rada aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām, kas ir liels īpatsvars.
Viņš atzīmē, ka pāreja uz zaļo ražošanu ir "Schwenk Latvija" prioritāte, jo tas ir vienīgais iespējamais veids darbībai nākotnē, priekšnoteikums kompānijas konkurētspējai Latvijā un eksporta tirgos.
Kompānijas pārstāvji norāda, ka darbs pie Brocēnu cementa rūpnīcas dekarbonizācijas rit no 2020.gada - dažādu starptautisku ekspertu vadībā ir veikta priekšizpēte un potenciāli pieejamo tehnoloģiju salīdzinājums.
Par piemērotāko atzīta karstā kālija karbonāta tehnoloģija, norāda "Schwenk Latvija" pārstāvji, skaidrojot, ka ar tās palīdzību CO2 tiek uztverts vienā no ražošanas posmiem, neradot pārmaiņas cementa ražošanas tehnoloģijā un pamatprocesā, līdz ar to neietekmējot produkta īpašības, tehniskos parametrus un kvalitāti. Salīdzinot ar citām pasaulē pieejamajām tehnoloģijām, tai ir mazāks elektroenerģijas patēriņš kopā ar augstu CO2 uztveršanas spēju.
Oglekļa uztveršanas attīstība rada pilnīgi jaunu nozari un vērtību ķēdi, jaunu līmeni aprites ekonomikā - ogleklis no atmosfērai kaitējoša atlikumprodukta kļūst par izejmateriālu - resursu, ko var izmantot citu produktu ražošanai vai noglabāt drošā veidā. Vienlaikus Šneiders norāda, ka līdz tam ejams tāls ceļš un daudz jāstrādā gan pie regulējuma, gan tehnoloģiskās, gan piegāžu ķēžu attīstības. Tāpēc kritiski būtiska ir saistītās infrastruktūras izveide rūpnīcās uztvertā oglekļa transportēšanai un uzglabāšanai.
Nozarēm, kas šobrīd tehnoloģiski nevar izvairīties no CO2 emisijām, tā noglabāšana ir viens no perspektīvākajiem veidiem, kā kļūt videi draudzīgākiem un saglabāt savas produkcijas konkurētspēju, skaidro klimata un enerģētika ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Tāpēc Klimata un enerģētikas ministrija šobrīd strādā, lai sāktu izpēti par CO2 noglabāšanas iespējām Latvijā, kā arī pie nākotnes izmaiņām normatīvajā regulējumā.
"Tas dotu efektīvu dekarbonizācijas risinājumu virknei pašmāju rūpniecības uzņēmumu, kā arī veidotu jaunu, perspektīvu tautsaimniecības nozari," norāda Melnis.
"Schwenk Latvija" pārstāvji skaidro, ka pēdējo 14 gadu laikā CO2 emisiju apmērs cementa ražošanā Latvijā samazināts par 37%, bet investīcijas tālākai ietekmes mazināšanai un efektivitātes uzlabošanai pēdējo piecu gadu laikā veido 71 miljonu eiro.
Jau vēstīts, ka "Schwenk Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 146,171 miljons eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 59,9% un bija 21,194 miljoni eiro.
"Schwenk Latvija" ir cementa, betona un minerālmateriālu ražotājs. Kompānijas ir daļa no Vācijas "Schwenk Building Materials Group" uzņēmumu grupas, kas pārstāvēta Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Bosnijā un Hercegovinā, Namībijā un Nīderlandē. "Schwenk Latvija" reģistrēta 1998.gadā, un tās pamatkapitāls ir 288 miljoni eiro.
#1/3
#2/3
