Jaunākais izdevums

Īstenojot mērķi ietekmes uz klimatu un vidi mazināšanai, būvmateriālu ražotājs un vienīgais cementa ražotājs Latvijā Schwenk Latvija paplašina vadības sastāvu ar dekarbonizācijai veltītu amata pozīciju - to ieņems līdzšinējais Enefit vadītājs Krists Mertens.

Viņa uzdevums būs īstenot oglekļa uztveršanas projektus Brocēnu cementa rūpnīcā, lai 2030. gadā būvmateriālu nozare Latvijā un Ziemeļeiropā varētu izmantot cementu, kura ražošanas procesā CO2 emisijas samazinātas līdz minimumam.

K.Mertens guvis plašu pieredzi vadībā un enerģētikas nozarē Latvijā, pēdējos astoņus gadus strādājot uzņēmumā Enefit. No 2018. gada darbojies uzņēmuma valdē, no 2020. gada bijis uzņēmuma galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar finanšu konsultāciju un banku sektoru. Ieguvis inženierekonomikas bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē un starptautisko biznesa vadības maģistra grādu (MBA) Rīgas Biznesa skolā. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs.

“Mēs apzināmies, ka cementa ražošana ir emisiju intensīvs process, tāpēc jau vairākus gadus īstenojam mērķtiecīgas investīcijas ietekmes uz klimatu un vidi mazināšanā. Mūsu izaicinājums tuvākajiem pieciem gadiem – oglekļa uztveršanas un ar to saistītās infrastruktūras un tehnoloģiju izbūve Brocēnu cementa rūpnīcā, lai klientiem Latvijā un mūsu eksporta valstīs nodrošinātu cementu ar iespējami mazāku ietekmi uz klimatu un vidi,” saka Schwenk Latvija valdes priekšsēdētājs un Schwenk Ziemeļeiropa izpilddirektors Reinholds Šneiders. “Esmu pārliecināts, ka Krista Mertena plašā pieredze vadībā un enerģētikas sektorā palīdzēs šo mērķi sasniegt efektīvi un plānotajā laikā.”

“Plānots, ka Brocēnu cementa rūpnīca kļūs par pirmo industriālo objektu Baltijas jūras reģionā un vienu no pirmajiem Eiropā, kur ražošanas procesā radušais CO2 tiks uztverts ar inovatīvām tehnoloģijām, lai to pēc tam transportētu uz īpaši pielāgotām noglabāšanas vietām. Tā sniegtos ieguvumus jutīs ne tikai būvmateriālu ražošanas un būvniecības jomās. Šādi projekti būs viens no nākotnes ekonomikas virzītājspēkiem virknē saistīto nozaru, tai skaitā enerģētikas, aprites ekonomikas un ilgtspējas inovāciju sektoros,” saka Krists Mertens. “Man ir liels gandarījums par Schwenk grupas sniegto uzticību un iespēju pievienoties uzņēmuma pieredzējušajai komandai tik ļoti nozīmīgā attīstības posmā.”

Būvmateriālu ražotāja "Schwenk Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 146,171 miljons eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 59,9% un bija 21,194 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot savu attīstības stratēģiju Ziemeļeiropā, "Schwenk" grupas uzņēmums "Schwenk Eesti" ir iegādājies 100% Igaunijas betona ražotāja "Betoonimeister" akciju, informē "Schwenk" grupas pārstāvji.

2004.gadā dibinātajā uzņēmumā "Betoonimeister" nodarbināti aptuveni 100 cilvēku, un tam ir sešas betona ražotnes - divas Tallinā, pa vienai Tartu, Tapā, Jehvi un Pērnavā. "Betoonimeister" ir "Schwenk" grupas daļa jau kopš 2023.gada februāra, kad "Schwenk Eesti" iegādājās 65,7% akciju.

Arī turpmāk "Betoonimeister" turpinās savu darbību kā līdz šim, saglabājot arī uzņēmuma nosaukumu un vadības struktūru.

"Schwenk" Ziemeļeiropas vadītājs Reinholds Šneiders skaidro, ka vertikālā integrācija ir daļa no "Schwenk" biznesa stratēģijas visos tirgos, un "Betoonimeister" pilnībā iekļaujas "Schwenk" saimē. "Schwenk" turpinās piegādāt cementu klientiem Igaunijā no "Schwenk Latvija" rūpnīcas Brocēnos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkritumus, kurus var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai, joprojām apglabā poligonos.

Itāļu rakstnieks Karlo Kalodi, 1882. gadā sarakstot grāmatu Pinokio piedzīvojumi, visticamāk, bērniem vēlējās izskaidrot daudz ko, bet tieši un nepārprotami – to, ka, aprokot naudu zemē, naudas koks neizaugs. Latvijā tieši to dara – naudu rok zemē, turklāt lielos apjomos. Visi, dzirdot, ka atkritumu lieta ir liels bizness, saprotoši māj ar galvu un turpina šos resursus vai naudu aprakt. Mūsu kaimiņvalstīs – kā ziemeļos, tā dienvidos – no atkritumiem ražo siltumu un elektrību, kas patiešām ir nauda. Latvijā gandrīz visu šo naudu aprok. Turklāt dara to bez viltus un spaidiem. Brīvprātīgi un apzinoties, ka tā ir nauda.

Vienā ailē ar Bulgāriju

Komentāri

Pievienot komentāru