Neskatoties uz to, ka obligāciju tirgos valda prieks par iespējamo Rietumu palīdzību Ukrainai, lielie investori aizvien bažījas, cik ātri Kijeva var saņemt šo palīdzību un vai Starptautiskā Valūtas fonda finansējums var pārstrukturizēt tās parādus, raksta Reuters.
Tādi fondi kā Templeton, Fidelity, Amundi, ING un Stone Harbor Investment Partners pērnā gada nogalē atkal atsāka ticēt Ukrainas spējai atmaksāt aizdevumu investoriem, ņemot vērā Krievijas piedāvāto finansējumu 15 miljardu dolāru apmērā.
Tāpat pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku ticība, ka darījums ar SVF izdosies, palīdzēja augt Ukrainas dolāru obligāciju cenām par 5-9 centiem, samazinot ienesīgumu. Tas arī uzlaboja obligāciju turētāju noskaņojumu, jo daļa investoru šogad jau ir vīlusies jaunattīstības valstu rādītājos un ieguldījumos, turklāt Ukraina un Venecuēla ir uzrādījušas šā gada vissliktākos rezultātus obligāciju tirgū.
Eksperti gan norāda, ka visas problēmas vēl nav galā. «Ukraina aizvien ir riskanta. Tā vēl nav tikusi ārā no problēmām, jo drīz pienāks dzēšanas termiņš lielam apjomam īstermiņa parādzīmju,» saka Amundi eksperts Sergejs Strido.
Normāla situācija ir tad, kad tiek piedāvāts dārgāk iegādāties ilgtermiņa parāda apdrošināšanu un ilgāku termiņu parādzīmju ienesīgums ir augstāks nekā īstermiņa. Ukrainā patlaban situācija ir pilnīgi pretēja, un tas padara investorus nervozus, saka eksperts.
Kā liecina Markit aplēses, Ukrainas defolta iespējamība nākamo piecu gadu laikā ir 52%.
Šajā gadā valdībai kreditoriem ir jāatmaksā 6,5 miljardi dolāru, un vēl tikpat daudz līdzekļi nepieciešami, lai segtu maksājumu bilances starpību, savukārt 1 miljards dolāru jāmaksā Krievijai par gāzes piegādi, izrēķinājusi Commerzbank.
Obligāciju turētāji tic, ka SVF palīdzība nāks par labu Ukrainai, veicinot nepieciešamo reformu īstenošanu, tomēr darījuma noslēgšana var prasīt laiku.
«Mums kā investoriem ir jāredz, ka ir kāds finansējuma avots, no kura atmaksāt parādu. Krievija iepriekš bija pārliecinošs finansējuma avots, taču tagad tas vairs nav,» norādījis Stone Harbor eksperts Anguss Halkets. «Palielinās neskaidrība, taču tajā pašā laikā palielinās arī obligāciju cenas, kas ir ambicioza situācija,» saka eksperts.
Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Savienība ir gatava Ukrainai piedāvāt finansiālo atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī pagarināt termiņus sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, raksta Financial Times.
Tiklīdz Ukraina paudīs pārliecinošu gatavību reformām un izveidos leģitīmu valdību procesā, kas balstīts uz demokrātiskiem principiem, Eiropas Savienība būs gatava piedāvāt būtisku finansiālo palīdzību Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem.
Tā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns, uzstājoties G20 sanāksmes laikā Sidnejā.
Eiropas Savienība ir gatava sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai piedāvātu Ukrainai finansiālo atbalstu 20 miljardu eiro apmērā uz septiņiem gadiem.
Savukārt pirmdien Ukrainas parlamenta frakcijas Batkivščina līderis Arsēnijs Jaceņuks izteicās, ka Ukrainas valsts kase ir tukša, un valsts ir novesta līdz bankrotam.
«Tādu finansiālo katastrofu Ukraina nav piedzīvojusi visā neatkarības laikā,» norādīja Jaceņuks, piebilstot, ka Ukrainai nekavējoties jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) ar lūgumu pēc finansiālās palīdzības.
Jaceņuks norādīja, ka viņš ticies ar finanšu ministrijas amatpersonām, kuras valsts finansiālo stāvokli attēlojušas drūmās krāsās.