Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.
Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?
Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.
Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.
Tomēr tieši Krievijā tiek realizēta izteikti lielākā jūsu produkcijas daļa. Vai nesaskatāt tajā riskus, ņemot vērā pret Krieviju vērsto ASV un ES sankciju politiku?
Ir viens vārds, kas ļoti precīzi raksturo šodienas situāciju tirgos – nenoteiktība. Mēs nezinām, kas notiks. Nenoteiktība vienmēr nozīmē augstus riskus. Krievijas tirgus daļa mūsu produkcijas realizācijā ir līdz 40%. Riski neapšaubāmi ir augsti. Pagājušajā gadā Krievijā strādājām ļoti aktīvi un pirmajos trīs ceturkšņos rādītāji bija augstāki, nekā plānots. Savukārt ceturtajā ceturksnī rubļa devalvācijas dēļ mēs pazaudējām milzīgus naudas līdzekļus, ceturksni noslēdzot ar minimālu peļņu. Tomēr rēķinām, ka mūsu zaudējumi pagājušajā gadā Krievijas ekonomiskās krīzes, Ukrainas ekonomiskās krīzes, sankcijām un devalvācijas dēļ ir 8 miljoni eiro. Tas ir, neskatoties uz to, ka gadu noslēdzām ar peļņu. Šie miljoni faktiski ir zaudētā peļņa, kurai vajadzēja būt, mēs virzījāmies uz 20 miljonu peļņu, bet gadu noslēdzām ar 12 miljonu peļņu. Riski joprojām paliek nozīmīgi. Ukrainā ekonomiskā krīze turpinās. Šodien Ukraina dzīvo no ārvalstu palīdzības un no tā, ka neatdod valsts parādus. Pret Krievijas Federāciju turpinās sankcijas. Ekonomiskā krīze Krievijā varbūt nav tik nozīmīga, bet tomēr tā ir. Tirgus pieaugums Krievijā nenotiek, bet atsevišķos segmentos, piemēram, pārtikas rūpniecībā, notiek tirgus sašaurināšanās. Farmācijas tirgus Krievijā stāv uz vietas, tomēr nav arī nekāda pieauguma, respektīvi, būs 1%-2% pieaugums vai 1%–2% kritums. Krievijā budžets, kā saprotu, tiek konsolidēts. Protams, tur pastāv liela atkarība no naftas. Ja naftas cenas stāvēs uz vietas, tad, iespējams, šī būs viegla ekonomiskā krīze. Ja nafta kļūs lētāka, situācija sarežģīsies. Samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, pārdot mūsu uzņēmuma unikālos un līdz ar to pietiekoši dārgos produktus būs grūtāk. Bet ir jācenšas un jāstrādā, jo krīzes atnāk un aiziet. Ja situācija sāks atrisināties un stabilizēsies, tad mūsu uzņēmuma rezultāti būs labi. Savukārt, ja situācija tiks nokaitēta vēl tālāk un spriedze pieaugs, nedz Ukrainā, tad nedz arī Krievijā plānoto sasniegt nevarēsim.
Ko jūsu uzņēmums dara, lai diversificētu riskus?
Mēs cenšamies un diversificējam visu, ko iespējams diversificēt, un paplašinām biznesu. Šogad savu produkciju piegādājām jau uz 37 valstīm, taču to īpatsvars nav liels. Mēs esam iegājuši Mongolijas tirgū, taču viss tās tirgus apjoms mūsu produkcijas segmentā ir aptuveni 1 miljons eiro, pusmiljons ir Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā – varbūt 700 tūkstoši. Esam pateicīgi mūsu prezidentam Andrim Bērziņam un viņa pūliņiem sarunās ar Turcijas prezidentu, kuru rezultātā notika sekmīga Turcijas Zāļu aģentūras inspekcija Olainfarm un mūsu produkcijai ir piešķirta prioritāte nr.1 zāļu reģistrācijai šajā valstī. Turcijas tirgus ir ļoti liels – zāļu tirgus apjoms tajā ir 14 – 15 miljardi eiro, ko var salīdzināt ar Krievijas tirgu. Zāļu reģistrācijas process Turcijā ir ļoti nopietns. Tūkstošiem ražotāju stāv rindā, lai tikai pieteiktos reģistrācijas procesam. Ieiešana tajā prasīs laiku, tomēr, ja viss tā pamazām ies uz priekšu, pēc pieciem gadiem jau būs arī pirmie rezultāti. Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem mums Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā. Tas ir labs piemērs tam, ko Latvijai ir devusi prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Valsts prezidenta, premjera un valdības draudzīgās attiecības ar Turcijas vadību.
Ekonomisko sankciju politika ir skārusi Latvijas pārtikas nozari. Kā sankcijas ietekmē farmācijas nozari?
Krievijas atbilde pret noteiktajām ekonomiskajām sankcijām farmācijas jomā izpaužas tā, ka ārvalstu kompānijas šajā nozarē vairs nevar pieteikties valsts iepirkuma konkursos. Mūsu uzņēmumam tas bažas nerada, jo kopš 2002.gada mēs apzināti atteicāmies piedalīties valsts iepirkumos un jebkādās valsts programmās Krievijas Federācijā. Mēs palikām un darbojamies tikai komerciālajā segmentā.
Kādēļ jūs pieņēmāt šo lēmumu nepiedalīties valsts konkursos?
To noteica vairāki faktori. Pirmais ir nestabilitāte, jo šodien valsts pasūtījums ir, bet rīt tā var nebūt. Līdz ar to ir sarežģīti plānot savu darbību. Piedaloties konkursos, mēs nonāktu konkurences konfliktā ar Krievijas reģionālajām kompānijām un vietējiem ražotājiem par valsts pasūtījumiem. Mums tas būtu ļoti neizdevīgi, jo varētu radīt sūdzības un tiesvedības. Katrā ziņā tā nelielā peļņa, ko mēs būtu varējuši gūt valsts pasūtījumu sektorā, nebūtu tā vērta. Turklāt visi valsts pasūtījumi satur neuzticēšanās un korupcijas elementu. Esmu pavisam noteikti gandarīts, ka šāda veida shēmās mēs neesam piedalījušies un nepiedalīsimies. Tam, ka mēs nepiedalāmies valsts pasūtījumos, ir ļoti liels pluss – mēs varam mainīt produkcijas cenu atkarībā no rubļa kursa. Lielā desmitnieka kompānijas piedalījās Krievijas valsts iepirkumos, tādēļ viņi nevarēja mainīt cenu, un notikumu rezultātā veselu pusgadu Krievijā tirgoja produkciju ar zaudējumiem. Mums bedre Krievijas tirgū bija decembris, kamēr kompānijām, kuras piedalījās valsts pasūtījumos, tā ilga vairāk nekā pusgadu. Protams, milzīgām farmācijas kompānijām zaudēt pārdesmit miljonus nav problēma, bet mums gan tā tāda būtu bijusi. Mēs piedalāmies tikai Pasaules Veselības organizācijas iepirkumos, kur ir pietiekami atklāta un godīga konkurences cīņa.
Visu interviju lasiet 6.jūlija laikraksta Dienas Bizness 4.-5.lpp.!
