AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.
Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.
Fragments no intervijas
Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?
Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.
Cik man zināms lielākajām Olainfarm lielajām akcionārēm akcijas pārdot bija liegts. Kā veidojas kontrolpakete un kāds ir ceļš līdz 51% uzņēmumā? Visas ir AB City īpašums vai tikai daļa?
Pirmais solis bija tāds, ka Rīgas Farmaceitiskā fabrika iegādājās 1% no Olainfarm akcijām. 30% mums ir nodotas balsstiesības. Pēc tam 2021. gada jūnijā mēs paziņojām par obligāto akciju atpirkšanu. Bija rezervēti aptuveni 90 miljoni eiro SEB bankā un paziņojām, ka atpērkam akcijas no visiem, kas tās ir gatavi pārdot. Šajā procesā AB City izdevās nopirkt 17% akciju. Šā gada augusta sākumā mūsu rīcībā bija tiesības pārstāvēt 48% akciju.
Kurā brīdī parādījās lēmums aiziet no biržas?
Lēmums par aiziešanu no biržas tika iekļauts akcionāru sapulces darba kārtībā pēc cita akcionāra ierosinājuma. Izvērtējot šo ierosinājumu, arī mēs Olainfarm nākotnes attīstības plānu kontekstā vērtējām, ka aiziešana no biržas tos varētu sekmīgāk palīdzēt īstenot, tāpēc tas arī mūs noveda pie secinājuma, ka no biržas būtu jāaiziet. Sapratām, ka ražotnes modernizācijas un reorganizācijas procesus dalība biržā var tikai apgrūtināt. Tas patiesībā ir liekas un nevajadzīgas birokrātijas jautājums. Mēs vienmēr esam izvēlējušies banku un pašu finansējumu. Holdingā mums ir tāda stratēģija – izmantot pēc iespējas savu naudu un tā arī tas notiek, ka ieguldām savus līdzekļus. No tā arī seko, ka mums nav jēgas atrasties Rīgas biržā, jo mēs nemeklējam investorus šādā veidā. Mēs skatāmies, ko mēs objektīvi no šī procesa varētu iegūt un tādēļ arī, ja atgriezīsimies pie jautājuma par biržu, tad runa būs par Stokholmu vai Varšavu. 14. oktobrī notika akcionāru pilnsapulce, kur šis lēmums tika pieņemts. Lēmumu akcionāru vairākums atbalstīja un FKTK deva atļauju akciju atpirkumam. 8. novembrī sākās obligātais akciju atpirkšanas process.
Šobrīd AS AB City pārstāv 51% akciju?
Pēc pirmā obligātā akciju atpirkšanas procesa tikām līdz 48%. Šobrīd pārstāvam 51%, kas nākušas klāt otrā atpirkuma laikā. Pēc fakta šobrīd AB City pārstāv uzņēmuma Olainfarm akciju kontrolpaketi, pie kā nonācis, pildot likumā noteikto pienākumu izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu mazākuma akcionāriem.
Cik ilgu laika posmu aizņems izstāšanās no biržas? Kad reāli Olainfarm vairs nebūs biržā kotēta akciju sabiedrība?
Pēc likuma akciju atpirkšanas procesam ir paredzētas 30 dienas. Tātad 7. decembrī procesam jānoslēdzas. Pēc tam šī procesa rezultāti ir jāpaziņo FKTK. Kā redzams kalendārā - priekšā ir Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas. Tādēļ pieļauju, ka reālā fakta konstatācija, ka Olainfarm vairs nav Rīgas fondu biržā kotēta akciju sabiedrība notiks nākošā gada janvārī.
Saprotams, ka Olainfarm būs nākotne, tomēr kāda tā būs? Vēsturiski uzņēmums ir bijis orientēts uz Austrumu tirgiem - Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina. Kaut ko šajā jomā jāmaina, cik ātri, ko tas prasīs?
Šis ir viens no fundamentāliem uzņēmuma attīstības jautājumiem, kas pēc būtības ir saistīts ar pašu Olainfarm attīstības koncepciju kopumā. Tas, kas uzņēmumā tika darīts pēc Valērija Maligina nāves, - esmu pārliecināts, ka viņam bija sava uzņēmuma attīstības koncepcija, bet pēc tam cilvēki, kas palika un vadīja ražotni, šķiet, bija vairāk nodarbināti tikai un vienīgi ar tūlītēju peļņas nodrošināšanu, neraugoties tālā un samērā tuvā nākotnē. Proti, metodes un paņēmieni jebkādi, bet naudu tūdaļ. Lai saprastu Olainfarm attīstības perspektīvas, jāatceras, ka rūpnīca ir būvēta PSRS laikā. Tā tika būvēta konkrētam patēriņam vai tirgum. Atbilstoši uzņēmums jau vēsturiski bija orientēts uz konkrētas produkcijas ražošanu jau zināmam reģionam. Saprotams, ka ir pagājuši 30 gadi. Raugoties uz uzņēmumu šodien, mēs redzam, ka ir divas problēmas un atbilstoši divi attīstības virzieni. Pirmkārt, ir jāpaplašina ražojamo produktu klāsts un jāveic modernizācija. Otrkārt, ir tāds termins ģeoekspansija, kas vienkārši nozīmē to, ka mums ir jāskatās citu tirgu virzienā.
Kā noprotams visi šie uzdevumi kaut ko maksā, gan laika, gan naudas izteiksmē. Cik? Dividendes uzņēmumā maksās?
Mēs esam aplēsuši, ka modernizācijas process aizņems vismaz piecgadi, iespējams pat septiņus gadus. Visa nauda, ko ražotne ģenerēs visticamāk tiks novirzīti attīstībai. Par dividendēm es pat nesapņotu. Es domāju, ka tuvākajos piecos gados mēs dividendes neplānojam - ne sev, ne arī tiem akcionāriem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir nolēmuši akcijas paturēt. Ja viņi ir nolēmuši akcijas paturēt, tad ir jārēķinās ar šādu attīstības perspektīvu. Uz dividendēm būs jāpagaida, jo riski, ka kaut kas var aiziet ne tā kā plānots, ir lieli. Runājot par tradicionālajiem Olainfarm tirgiem, kurus jau iepriekš nosaucāt, mēs nevaram zināt, kas tur notiks. Krievija ļoti veiksmīgi tika galā ar ogļūdeņražu eksportu, praktiski pārtraucot tranzītu caur Latviju un Baltiju kopumā. Viņi uzcēla jaunas ostas. Pēdējā desmitgade parādīja, kā Krievija mērķtiecīgi atrisināja lietu. Manuprāt, šī tranzīta samazināšanās caur Latviju ir ļoti nopietna problēma par ko būtu jādomā, bet tā nav šīs sarunas tēma.
Runājot par dividendēm, domāju, ka Olainfarm peļņa būs nepietiekama tuvāko gadu investīcijām un visām AB City struktūrām būs jāiespringst, palīdzot realizēt uzņēmuma attīstības plānus. Šo plānu pamatā jau ir produktu klāsta izmaiņas, kas ļautu diversificēt Olainfarm noieta tirgus un to realizācija ir kardināli nepieciešama, jo Austrumu tirgus tendences ir neprognozējamas.
Uzņēmumu datu bāzē Lursoft norādīts, ka AB City patiesā labuma guvēji nav zināmi. Kāpēc tā?
Ne tas, ka jūs to prasāt, bet kopumā šis jautājums ir jocīgs. Paskaidrošu kādēļ! 2019. gada decembrī visi astoņi AS AB City patiesā labuma guvēji tika reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā un uzvārdi bija redzami. 2020. gada beigās Uzņēmumu reģistrs mainīja praksi un uzvārdus paslēpa. Mums citas personas jautāja, kas ir mūsu uzņēmuma patiesā labuma guvēji un nesapratām kādēļ tā jautā, sākām paši noskaidrot situāciju. Izrādās, pēc Latvijas likumdošanas normām, ja AB City akcionāriem pieder mazāk nekā 25%, tad reģistrs mūs nerāda, proti, likumdošana pasaka, ka ir “neiespējami noskaidrot”, kas ir uzņēmuma patiesā labuma guvēji. Mēs esam astoņi akcionāri, kuriem uzņēmums pieder vienādās daļās. Lai likvidētu šo jautājumu, joku, ko ar mums izstrādā Latvijas likumdošana un Uzņēmumu reģistrs, esam izveidojuši AB City interneta vietni, kur visi patiesā labuma guvēji ir nosaukti. (Redakcijas piebilde: AB City mājaslapā norādīti holdingkopānijas patiesā labuma guvēji - Josifs Apts, Sergejs Korņijenko, Andrejs Leibovičs, Aleksandrs Livšics, Mihails Lurje, Jeļena Ņikitina, Jānis Oskerko, Roberts Tavjevs).
Kā saredzat AB City, šobrīd jau kopā ar Olainfarm, attīstību nākotnē, tepat Latvijā?
Kā noprotu, korporācijā ir gan zāļu ražošana, gan tirdzniecība, gan ārstēšana. Tas viss ir saistīts vienā uzņēmumā. Mēs strādājam tādā nozarē, kurai ir liela sociālā nozīme un mēs šo sociālo atbildību apzināmies. Pie kam, visu mūsu uzņēmumu princips, kas būs arī Olainfarm princips, saprotot šo sociālo atbildību, - mēs gribam radīt mūsdienīgu, konkurētspējīgu ražošanu. Piemēram, Olainfarm tāpat kā citi mūsu uzņēmumi ir mūsdienīgi uzņēmumi, ar atbilstošu tehnoloģiju, uz kuru nāk strādāt cilvēki, kuri saņem labus un mūsdienīgus darba apstākļus, modernas iekārtas darbam. Man ir prieks, ka Ministru kabinets nupat novērtēja Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu, pasniedzot Ministru kabineta gada balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā. Līdzībās, Olainfarm ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā kopumā. Mēs ļoti gribam tur radīt mūsdienīgu ražotni, kur nāktu strādāt jaunieši. Tas viņus mudinātu mācīties eksaktos priekšmetus. Tas dos iespēju viņiem dabūt labi apmaksātu darbu tepat Latvijā un nevajadzēs braukt kaut kur uz ārzemēm. Savelkot kopā, - mūsdienīga valsts nav iespējama bez mūsdienīgiem uzņēmumiem. Šāds uzņēmums nav iespējams bez labi sagatavotiem speciālistiem. Tā ir ķēde bez kuras nav veiksmīgas valsts. Mūsu mērķis radīt mūsdienīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu ir valstisks.
Visa intervija būs lasāma žurnāla Dienas Bizness 30. novembra drukātajā izdevumā!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!