Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir galvenie AS Olainfarm nākotnes izaugsmes stūrakmeņi.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes loceklis Andrejs Leibovičs. Viņš atklāj, ka, pārņemot uzņēmumu, izrādījies - 2021. gadā tas bijis tādā pat stāvoklī kā 2017. gadā, bet tie ir pazaudēti gadi, kurus nav iespējams atgūt, pat investējot lielas summas.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija 1,5 gadus pēc tam, kad SIA AB City kļuva par viena no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā — Olainfarm - īpašnieku?
Vispirms šajā — 1,5 gadu laikā – ir būtiski mainījusies visa pasaule, jo īpaši pēc 2022. gada 24. februāra, kad Ukrainā sākās karš, jo tajā iesaistītās valstis — Krievija, Baltkrievija un Ukraina - ģenerēja apmēram 57% Olainfarm ienākumu. Faktiski pusgadu pēc tam, kad kļuvām par Olainfarm īpašniekiem, lielākais noieta tirgus atrodas karadarbības zonā, un tas nozīmē, ka tas kā ienākumu avots ir ļoti nedrošs un jebkurā brīdī var būt pilnībā slēgts. Tā ir vājākā pozīcija, tāpēc notiek intensīvs darbs pie jauniem produktiem un to jaunajiem potenciālajiem noieta tirgiem. Nenoliedzami, ka šis process prasa daudz laika, un šodien uzdevums ir, cik vien iespējams, saīsināt šo termiņu. To var saīsināt, iegādājoties jau esošu medikamentu reģistrācijas apliecības vai nepieciešamā produkta licenci.
Situācija noteikti varēja būt citāda, ja Olainfarm pēdējos piecus gadus būtu attīstījies, nevis stāvējis uz vietas — izmantojis savas iepriekšējo gadu iestrādnes, bet bez tālākās attīstības perspektīvas. Būtībā tas, ko ieraudzījām uzņēmumā, kļūstot par Olainfarm īpašniekiem, atbilda mūsu sākotnējam priekšstatam par situāciju kompānijā. Uzņēmums 2021. gadā bija tādā pašā stāvoklī, kādā tas bija 2017. gadā. Tie ir pazaudēti gadi — laiks, kurā notika mantinieku cīņas par to, kurš pārvaldīs uzņēmumu, bet šīs darbības nebija vērstas uz uzņēmuma attīstību — netika strādāts pie jaunu produktu radīšanas. Jo īpaši situācijā, kad ar esošajiem produktiem, kuri radīti pirms vairākiem desmitiem gadu, Olainfarm ieiešana jaunos noieta tirgos nav reāla, kaut arī tieši tā bija paredzējusi iepriekšējā vadība.
Ir grūti atbildēt, kāpēc šāda desmitiem gadu tirgos esošo preparātu reģistrācija jaunajos tirgos tika uzskatīta par labu risinājumu, kaut arī tā vairāk atbilst nekompetencei, neieinteresētībai uzņēmuma attīstībā, dzīvošanai konkrētai dienai un par to, kas būs nākamajā dienā, domājot, kad tā pienāks. Iespējams, ka mantinieču cīņas dezorientēja tā laika uzņēmuma vadītājus. Salīdzinot abas lielākās farmācijas kompānijas Latvijā, var redzēt, ka Olainfarm kādā brīdī bija priekšā pārējiem, bet šodien situācija diemžēl ir pretēja - Olainfarm pašlaik atpaliek no Grindeks apmēram par pieciem gadiem - tieši to periodu, kurā Olainfarm nekas netika darīts. Šādas vairāku gadu pozīcijas dēļ uzņēmums ir nonācis neapskaužamā situācijā, kuras pārvarēšanai tiek veikti ļoti daudzi dažādi pasākumi, kas vērsti uz produktu portfeļa paplašināšanu ar jauniem preparātiem, jauno noieta tirgu atrašanu, izmaksu samazināšanu – darbības efektivitātes paaugstināšanu, procesu digitalizāciju, jaunu speciālistu piesaisti.
Pērn ir izveidota uzņēmuma darbības stratēģija pieciem gadiem, ar ieceri dubultot Olainfarm neto apgrozījumu. Ir arī izstrādāta uzņēmuma darbības ilgtspējas darba programma nākamajiem 10-15 gadiem. Uzsvars ir uz jauno patentbrīvo medikamentu ieviešanu ražošanā, to reģistrāciju. Olainfarm produktu izplatība pasaules valstu tirgos perspektīvā var tikt īstenota sadarbībā ar attiecīgā reģionā strādājošajiem farmaceitisko preparātu ražotājiem vai pat kontraktražotājiem. Jau pašlaik Olainfarm injekciju preparātus savā ražotnē neražo, bet tos pēc pasūtījuma izgatavo Sopharma Group ražotne.
Pieredze strādāt ar kontraktražotājiem mums ir, bet šāda risinājuma perspektīvo nākotni pašlaik grūti prognozēt, jo tas būs atkarīgs no jauno produktu izstrādes, kā arī pieprasījuma izmaiņām pasaules tirgos. Medikamentu ražošanā joprojām ir brīvas jaudas, tāpēc būtiskākais jautājums ir nevis ražošanas jaudas, bet gan produkti, to intelektuālā īpašuma tiesības.
Uz kādiem tirgiem mērķējat?
Pašlaik ir dažādās izstrādes stadijās esošu molekulu saraksts, to izstrāde aizņem divus līdz piecus gadus. Jauni produkti tiek izvēlēti atkarībā no to pārdošanas iespējām ārvalstu tirgos, kuros uzņēmums nekad nav strādājis. Nav grūti definēt iesim uz jauniem tirgiem, bet vispirms ir nepieciešams produkts, ar ko uz tiem doties. Bet, ja šādu farmaceitisko produktu šodien nav un ir tikai idejas par tiem, tad konkrētus tirgus pašlaik nosaukt nav iespējams. Tas, ka ir molekulu saraksts, nenozīmē, ka tās tiks pārvērstas gatavās formās — zālēs.
Ir vēlme sākt tādu farmaceitisko produktu ražošanu, kuriem beidzas patentu aizsardzības termiņš — 2025., 2026. un nākamajos gados. Ir uzsākta šādu produktu un to ražošanas izstrāde, lai tajā brīdī, kad tiem beidzas patentu termiņš, Olainfarm tos kā generic produktus varētu piedāvāt Eiropas un varbūt arī Amerikas tirgū. Šādu attīstības ceļu gāja Grindeks, kuru tobrīd vadīja Juris Bundulis, kurš ir pašreizējais AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs un kuram ir milzīga darba pieredze. Notiek sarunas par vairāku preparātu ražošanas un izplatīšanas tiesībām tajos tirgos, kuros Olainfarm strādā, — pirmkārt Baltijas tirgū. Vienlaikus nerēķināmies ar Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgiem, kuri, kā jau minēju, ir ar augstu risku, jo tie jebkurā brīdī var tikt slēgti. Uzmanības lokā ir arī Centrālāzijas valstis — Kazahstāna, Turkmēnija, Uzbekistāna, kuras uzrāda labu pieauguma dinamiku.
Visu rakstu lasiet 28.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!