Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās.

Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča idejas veidot jaunu lielo slimnīcu kontrolētu struktūru, kas lielajām valsts slimnīcām nodrošinātu zāļu iepirkumus no ražotājiem, radīs konkurences kropļojumus zāļu tirgū, monopolizācijas riskus, vēl lielāku ražotāju ietekmi tirgū un draud ar augstākām cenām visiem citiem pacientiem un arī citām ārstniecības iestādēm, uzskata Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA).

Veselības ministrija(VM) jau uzskatāmi demonstrējusi savu nekompetenci zāļu iepirkumos, pašiem no ražotājiem iepērkot COVID vakcīnas uz valstij neizdevīgu līgumu pamata, vakcīnas turpinot iegādāties pat šogad, tās uzreiz pēc nopirkšanas norakstot zaudējumos vairāku desmitu miljonu vērtībā.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) virzītā zāļu cenu reforma ir sasteigta un sabiedrības gaidām neatbilstoša, paziņojumā pauž Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Organizācijā skaidro, ka pērnā gada rudenī veselības ministra biroja pārstāvji piedalījās LPF domes sēdē, kurā prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim.

"Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām VM aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai," norāda LPF.

Taču ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē organizāciju esot pārsteigusi "tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību". "Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju - apgādes uzņēmumu un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina," apgalvo LPF.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Pēc divu stundu ilgām diskusijām valdība otrdien apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas.

Vienlaikus valdība vienojās, ka tas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, dodot laiku sagatavoties izmaiņām. Iepriekš tika paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no šā gada 1.novembra, tomēr pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos nākamajā gadā.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā būs viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksētu uzcenojumu trīs cenu grupās aptiekām.

Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.

Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.

Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja*, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.

Latvijas veselības aprūpes, mediķu, pacientu, farmācijas un drošības organizācijas atklātā vēstulē aicina Veselības ministriju (VM) un citas atbildīgās institūcijas nekavējoties sākt darbu pie zāļu valsts rezerves fonda izveides, aģentūru LETA informēja vēstules autori.

Parakstītajā vēstulē organizācijas aicina atbildīgās iestādes nekavējoties sākt darbu pie zāļu stratēģisko rezervju izveides, paužot gatavību līdzdarboties sistēmas izveidē.

Aicinājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV), iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV), aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) ir parakstījusi Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls.

Veselības ministrijas (VM) virzīto Zāļu cenu reformu var salīdzināt ar bumerangu, kas jau pavisam drīz atgriezīsies atpakaļ un ļoti sāpīgi “trāpīs” gan pacientiem, gan vietējiem medikamentu ražotājiem.

Tas nozīmē, ka galvenās labuma guvējas no tās būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.

Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) ieskatā VM un veselības ministra Hosama Abu Meri zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, ir augsti un reāli riski, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū vienkārši nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. Esošajā modelī un piedāvājumā nav arī izvērtēts un analizēts efekts uz zāļu ražotāju cenām un to ietekmējošiem faktoriem.

Ņemot vērā augsto Latvijas atkarību no starptautiskajām piegādēm un valsts līmeņa zāļu rezervju sistēmas neesamību, šā gada februārī virkne veselības aprūpes un pacientu organizāciju aicināja Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie valsts līmeņa zāļu rezervju izveides.

Par spīti veselības ministra Hosama Abu Meri solījumiem jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk, septiņu mēnešu laikā zāļu rezervju izveide Latvijā joprojām nav izkustējusies no nulles punkta, un tālāk par abstraktām idejām Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde tā arī nav tikusi. Tāpēc Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču no veselības ministra Hosama Abu Meri pārņemt vadību zāļu rezervju fonda izveidē, jo ir skaidrs, ka par nozari atbildīgais ministrs ar to netiek galā.

LZR ieskatā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šonedēļ, 18.septembrī, notikusī diskusija apliecina, ka Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā ir iestrēgusi vairākus gadus senā pagātnē un ignorē augstos zāļu pieejamības riskus Latvijas pacientiem ārkārtas situācijās. Nevajag pat ārkārtas apstākļus, jo atsevišķu medikamentu trūkums bija vērojams arī pērn, kad ārvalstu ražotāji nespēja tos nodrošināt nepieciešamajā apjomā. Arī šobrīd Latvijā katastrofāli trūkst vakcīnu pret difteriju pieaugušajiem, ko Veselības ministrija izliekas neredzam. Skaidrs, ka globālajām farmācijas kompānijām prioritāte šādos gadījumos vienmēr būs to mājas tirgi vai tās valstis, kur konkrēto preparātu cena ir augstāka. Tā kā 94% medikamentu Latvijā tiek ieviesti no ārvalstīm, ikviens pārrāvums piegādes ķēdēs Latvijai var maksāt cilvēku dzīvības. To nedrīkst pieļaut!

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Zāļu ražotāji nav ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā nabadzīgā zāļu kompensācijas budžeta dēļ, intervijā sacīja zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš pauda, ka kopumā konkurence Latvijas un Baltijas tirgū medikamentu tirgū ir līdzīga Rietumu tirgiem - principā tirgus līderi no tirgus uz tirgu būtiski nemainās. Vienlaikus viņš skaidroja, ka ikvienā tirgū ir divi aspekti - fiziskā pieejamība jeb tas, vai zāles ir aptiekās, un finansiālā pieejamība jeb tas, vai iedzīvotāji konkrēto medikamentu var atļauties, proti, par to var samaksāt.

"Te milzīga loma ir valsts zāļu kompensācijas sistēmām, jo, līdzko iedzīvotājiem maksājums par viņiem nepieciešamo medikamentu ir pārāk liels, tā uzreiz ir problēmas un zāļu cenu jautājums kļūst sāpīgs," sacīja Bundulis, piebilstot, ka no zāļu fiziskās pieejamības skatu punkta Latvija ne ar ko īpaši neatšķiras no citiem Eiropas tirgiem, jo, ieejot aptiekā, plauktos plaši pārstāvēti dažādu valstu ražotāji, tāpat kā tas ir citviet.

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olainfarm” turpina paplašināt savu darbību Rietumeiropas tirgos gan dibinot meitas uzņēmumus, gan reģistrācijai iesniedzot arvien jaunus patentbrīvos medikamentus.

AS ”Olainfarm” jau nodibinājis meitas uzņēmumus Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā un Polijā, kur darbu sākuši arī vietējie vadītāji. Līdztekus tam šā gada pirmajos trīs mēnešos Eiropas Savienības (ES) tirgos reģistrācijai iesniegti vēl pieci jauni produkti, kopējam reģistrācijā esošajam jauno produktu skaitam sasniedzot jau 26 medikamentus dažādās terapeitiskajās grupās.

“Farmācija ir nozare, kur nepietiek izdomāt produktu, sākt to ražot un tirgot. Katram jaunam preparātam ir jāveic detalizēta izstrāde, pētījumi, jāpierāda efektivitāte, kvalitāte un drošība, jāveic reģistrācija katrā tirgū un jāizpilda vēl virkne prasību. Šis process pat vienkāršākiem preparātiem, kuriem tirgū jau ir analogi, prasa milzīgas investīcijas un arī laiku. Turklāt konkurence farmācijas nozarē ir ļoti sīva, tirgū ir izteikti globālie līderi, kas lielā mērā spēj diktēt kopējo tā attīstību. Taču “Olainfarm” jau līdz šim ir pierādījis, ka esam nozīmīgs vietējais zāļu ražotājs un mūsu produkti spēj konkurēt arī ar daudzmiljardu kompāniju piedāvājumu. Piesakot sevi ES tirgos ar jauno produktu portfeli, kura pirmās komercializācijas sāksies jau šogad, redzam iespēju dot savu papildus ieguldījumu arī visas Latvijas ekonomikas izaugsmē,” saka “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējo divu gadu laikā reģistrācijai kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs ir iesniedzis jau 21 jaunu produktu, no kuriem 17 reģistrācijas process sākts pērn.

Plānots, ka šogad reģistrācijas process tiks sākts vēl vismaz 20 medikamentiem.

Visvairāk jauno zāļu reģistrācijas ir sāktas Vācijā – 18. Savukārt Baltijas valstīs, Spānijā un Polijā reģistrācijā ir 16 jauni preparāti. Itālijā process ir sākts 15 jauniem produktiem, bet Francijā – 14. “Olainfarm” jaunajā produktu portfelī ir apstiprinājis jau vairāk nekā 50 patentbrīvos medikamentus, kuriem atbilstoši tirgus situācijai un arī pieejamajiem reģistrācijas iesniegšanas laikiem saskaņā ar kompetento iestāžu grafikiem tiek sākta reģistrācija dažādos Rietumeiropas valstu tirgos.

“Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti dinamisks. 2022.gadā ES tirgos reģistrācijai iesniedzām četrus jaunos produktus, bet 2023. gadā jau 17. Vidēji viena produkta reģistrācija ilgst teju pusotru gadu un šajā procesā mums jābūt gataviem operatīvi iesniegt arī papildu informāciju par izstrādāto zāļu kvalitāti, klīnisko izpēti un drošumu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas stāsts par komandas apņēmību un aizrautību, jo ļoti īsā laika periodā esam ne vien izveidojuši jaunu produktu portfeli, bet arī veicam intensīvu reģistrācijas procesu virknei produktu. “Olainfarm” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās un katra jaunā medikamenta reģistrācija, mūs tuvina šim stratēģiskajam mērķim,” uzsver AS “Olainfarm” Reģistrācijas departamenta vadītāja Jeļena Voļperte.

Baltijas farmācijas uzņēmumu AS “Olainfarm” 5.februārī apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš kopā ar uzņēmuma vadību pārrunāja aktuālos jautājumus par Latvijas medikamentu ražotāju attīstības iespējām, “Olainfarm” jauno produktu portfeli, investīcijām modernizācijā un ražošanas jaudu kāpināšanā, kā arī vēl straujāku darbības paplašināšanu Rietumvalstu un Pasaules tirgos.

Tikšanās laikā ministrs apmeklēja arī “Olainfarm” zāļu ražotni, kurā ik gadu tiek saražotas un nodrošinātas pacientiem vairāk nekā viens miljards tablešu un kapsulu. Saskaņā ar uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, jau tuvākajos gados arī ar valsts atbalsta programmu palīdzību ražošanas jaudas ir plānots ievērojami palielināt, eksporta apjomiem uz jauniem tirgiem pieaugot vairāk kā par 80%.

“Farmācija ir viena no spēcīgākajām un eksportspējīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kurai ir ļoti augsts eksporta potenciāls. Tā nenoliedzami sniedz nozīmīgu pienesumu valsts kopējā attīstībā un izaugsmē, turklāt radot augstas pievienotās vērtības produktus. “Olainfarm” ir lielisks piemērs tam, ka mērķtiecīgi investējot automatizācijā, digitalizācijā un modernizācijā, kā arī produktu portfeļa paplašināšanā un jaunu tirgu apgūšanā, Latvijas uzņēmumi varēs vēl sekmīgāk konkurēt ar lielajiem pasaules līmeņa spēlētājiem. Valsts uzdevums ir efektīvi un pārdomāti sniegt atbalstu uzņēmumiem eksportspējas veicināšanai gan ar dažādiem finanšu instrumentiem, gan padarot mūsu uzņēmējdarbības vidi vietējiem komersantiem daudz draudzīgāku, piemēram, samazinot administratīvo slogu. Mums ir jāveido tāda uzņēmējdarbības vide, kas Latvijai gan piesaista jaunas investīcijas, gan palīdz augt un attīstīties nacionālā kapitāla uzņēmumiem,” tikšanās laikā uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” stipendija 2000 eiro apmērā šogad tika pasniegta trim Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes studentēm – Vitai Servidovai, Olgai Zeļenkai un Danielai Plasai.

Stipendijas izcilākajiem farmācijas studentiem šogad tika pasniegtas jau 14. reizi, un ir daļa no “Olainfarm” un RSU savstarpējās sadarbības.

“”Olainfarm” kā viens no lielākajiem farmācijas nozares uzņēmumiem regulāri sniedz savu ieguldījumu tajā, lai Latvijā gan pašlaik, gan pēc pieciem un desmit gadiem būtu farmaceiti, kuri aptiekās varētu konsultēt pacientus, vai strādātu pie jaunu medikamentu izstrādes kādā no zāļu ražošanas uzņēmumiem. Esam lepni, ka varam atbalstīt jaunos farmaceitus, jo tā ir misijas profesija, kas sniedz skaidru un nenovērtējamu labumu visai sabiedrībai kopumā. Farmaceits bieži ir pirmais nozares speciālists, ko cilvēki uzrunā par savām veselības problēmām un pie kuriem meklē palīdzību. Vienlaikus ir jāatceras, ka zināšanas farmācijā jauniešiem sniedz fantastiskas karjeras iespējas – sākot ar jau pieminēto farmaceita darbu aptiekā, un beidzot ar darbošanos zinātnē, jaunu medikamentu izstrādē un zāļu reģistrācijā,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Veselības ministrija (VM) un veselības ministrs Hosams Abu Meri pēdējā brīdī imitē dialogu ar nozari, bez aprēķiniem un skaidra risku izvērtējuma virzot uz priekšu zāļu cenu regulējuma reformu, kas draud Latvijā samazināt medikamentu pieejamību un lētākās zāles padarīs dārgākas.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina VM un Ministru prezidenti Eviku Siliņu pagaidām apturēt iecerēto normatīvo aktu grozījumu tālāku virzību un veikt dialogu ar nozari pēc būtības, nevis pēdējā brīdī formāli organizējot sarunas.

LZR bija viena no astoņām Latvijas veselības aprūpes organizācijām, kas, ņemot vērā VM attieksmi un haotiskās, neizvērtētās un ar nozari nesaskaņotās iniciatīvas, iepriekšējā nedēļā aicināja uz tikšanos premjeri Eviku Siliņu. Tikšanās ar premjeri vietā LZR piektdienas vēlā pēcpusdienā saņēma aicinājumu uz sapulci ar veselības ministru un premjeres biroja pārstāvjiem, bet noliktais tikšanās laiks bija pirmdienas rīts. Tas norāda, ka dialogs un sadarbība ar nozari tiek imitēta un ne VM, ne premjeres mērķis nav strādāt pie ilgtermiņa risinājumiem zāļu cenu regulējumā, bet gan īstenot īstermiņā politiski izdevīgus solījumus.

10.aprīlī norisinājās izdevniecības Dienas Bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde. Konferences mērķis bija iezīmēt veselības aprūpes vietu zem drošības lietussarga, akcentējot nepieciešamību Latvijas sabiedrībai justies stabili un pasargāti veselības aprūpes un medikamentu pieejamības ziņā gan dažādu iespējamu krīžu apstākļos, gan ikdienā.

Klātesošie eksperti un amatpersonas uzsvēra, ka veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem.

Konferencei iepriekš bija reģistrējušies vairāk nekā 300 veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības viedokļu līderi, kuri pasākumā piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Līdz šim konferenci straumējuši aptuveni 1000 skatītāju.

Konferenci Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzsverot, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šī gada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai, paredzēts arī atbalsts vietējo farmācijas uzņēmumu pārorientēšanai uz Rietumvalstu tirgiem līdzšinējās biznesa sadarbības ar Krieviju vietā.

Latvijas zāļu ražotājs AS "Olainfarm" ar jaunu zāļu portfeli plāno pilnībā Krieviju un Baltkrieviju aizstāt ar tirgu Rietumos, intervijā Latvijas Radio pastāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš skaidroja, ka tirgi Krievijā un Baltkrievijā uzņēmumam ir bijuši izsenis, taču tagad uzņēmums strādā, lai izveidotu jaunu medikamentu portfeli, ar ko varētu virzīties uz Rietumu tirgu, pilnībā aizejot no patlaban karā pret Ukrainu tieši vai pastarpināti iesaistītajām valstīm.

Buks gan uzsvēra, ka šāda portfeļa izveide aizņem vismaz četrus sešus gadus, savukārt tas, kāpēc "Olainfarm" jau agrāk nemēģināja atteikties no tirgošanās ar Krieviju, esot citu lēmēju uzņēmumā jautājums.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 120,249 miljoni eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 66,5% un bija 21,161 miljons eiro. Vienlaikus pati "Olainfarm" 2022.gadā strādāja ar 113,537 miljonu eiro apgrozījumu un 18,143 miljonu eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Izpildot Konkurences padomes (KP) 2022.gada 14.jūnija lēmumu, farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” ir nodevis sev piederošās SIA “Latvijas Aptieka” kapitāla daļas pārvaldībā neatkarīgam profesionālim aptieku nozarē Guntim Belēvičam.

Pārvaldnieks turpmāk veiks pastāvīgu un neatkarīgu SIA “Latvijas Aptieka” daļu pārvaldību līdz brīdim, kad tiks noslēgts uzņēmuma kapitāldaļu atsavināšanas process. Savukārt SIA “Latvijas Aptieka” valde tāpat kā līdz šim nodrošinās uzņēmuma saimniecisko darbību.

“Esam izpildījuši KP izvirzītos noteikumus, nodrošinot, ka no 2024.gada SIA “Latvijas Aptieka” tiks pārvaldīta un tās saimnieciskā darbība notiks pilnīgi neatkarīgi no mums un mūsu māteskompānijas AS “AB City”. Turpmāk SIA “Latvijas Aptieka” daļu pārvaldību nodrošinās profesionāls un neatkarīgs pārvaldnieks Guntis Belēvičs, kurš ir viens no kompetentākajiem speciālistiem aptieku nozarē Latvijā. Tādējādi atbilstoši visiem KP noteikumiem un izvirzītajiem termiņiem esam nodrošinājuši, ka ir pilnībā novērstas jebkādas potenciālās bažas, ka AS “Olainfarm” pievienošanās koncernam AS “AB CITY” varētu pasliktināt konkurences situāciju aptieku tirgū. Tieši otrādi – tas, ko redzam, ka aptieku segmentā konkurences situācija starp spēlētājiem pēdējo gadu laikā ir tikai pastiprinājusies,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Izdevniecības Dienas bizness konferencē Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsvēra nacionālās medikamentu ražošanas nozīmību, atbalstot zāļu pieejamības nepārtrauktību krīzes apstākļos, un akcentēja svarīgākos faktorus, kuri veicinātu nozares izaugsmi.

Pasaulē medikamentu tirgus aug, un straujākais pieaugums notiek valstīs, kurās ir vismazāk sakārtota veselības aprūpes pieejamības sistēma. Eiropas Savienībā (ES) un ASV šī nozare ir stabila, tādēļ tajā nav vērojami strauji izrāvieni.

“Arī Latvijai vēl ir, kur attīstīties, un viens no virzieniem ir zāļu kompensācijas sistēmas sakārtošana, piešķirot tai nepieciešamo finansējumu vismaz Eiropas vidējo rādītāju līmenī” teic Juris Bundulis, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, nacionālo zāļu ražotāju resursi un potenciāls patlaban valsts līmenī netiek pietiekami novērtēti.

Eiropas Savienības valstīts vidēji 40% medikamentu tiek importēti, bet ap 60% ražoti uz vietas, savukārt Latvijā imports veido 94%, turpretī nacionālo ražotāju īpatsvars tirgū ir vien 6% (kopš 2022. gada tas ir pieaudzis par 1%). Tomēr 60 līdz 80% farmaceitisko vielu Eiropas ražotājiem nodrošina Ķīna un Indija. Šajās piegāžu ķēdēs mēdz būt pārrāvumi, kas apgrūtina darbu ražotājiem, sevišķi spilgti šīs problēmas izgaismojās Covid-19 pandēmijas laikā.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.