Veselības ministrijas (VM) virzīto Zāļu cenu reformu var salīdzināt ar bumerangu, kas jau pavisam drīz atgriezīsies atpakaļ un ļoti sāpīgi “trāpīs” gan pacientiem, gan vietējiem medikamentu ražotājiem.
Tas nozīmē, ka galvenās labuma guvējas no tās būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.
Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) ieskatā VM un veselības ministra Hosama Abu Meri zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, ir augsti un reāli riski, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū vienkārši nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. Esošajā modelī un piedāvājumā nav arī izvērtēts un analizēts efekts uz zāļu ražotāju cenām un to ietekmējošiem faktoriem.
Medikamentu pieejamība ir valsts drošības jautājums, līdz ar to katrām reformām šajā nozarē ir jābūt izsvērtām un pamatotām. Tā kā Latvijas zāļu tirgū 94% veido ārvalstu ražotāju medikamenti, risks palikt bez zālēm ārkārtas situācijās tikai palielināsies. Esošajā reformas piedāvājumā pamata “sitiens” tiek mērķēts tieši uz vietējiem tirgus dalībniekiem – aptiekām, apgādes uzņēmumiem un vietējiem ražotājiem, kuru iespējas konkurēt tirgū vēl vairāk sašaurināsies, nostiprinoties lielo ārvalstu kompāniju vietai un lomai tirgū. VM diemžēl salīdzina ābolus un bumbierus, mēģinot izspiest citronu sulu, kuru sabiedrībai populistiski cenšas uzdot par medu. Piemēram, VM piedāvājums paredz ražotāja cenu kompensējamajiem medikamentiem Latvijā pielīdzināt Lietuvas un Igaunijas cenām, bet jau tagad arī šajos ārvalstu tirgos ir dārgākas ražotāju cenas virknei medikamentu. Ražotāju cenu nosaka daudzi faktori. Un vērtējot šo piedāvājumu, ir jāņem vērā kāds ļoti būtisks aspekts, proti, abās kaimiņvalstīs ir krietni plašāks kompensējamo medikamentu saraksts. Līdz ar to šajā situācijā mums sanāk salīdzināt citās valstīs kompensējamo zāļu cenas ar Latvijā nekompensējamajām.
Ne velti šāda lētākās cenas salīdzināšanas sistēma nepastāv nedz Lietuvā, nedz Igaunijā. Jāatceras, ka Latvijas zāļu tirgus ir salīdzinoši mazs, kas ietekmē gan to par kādu cenu medikaments ir pieejams tirgū, gan vai vispār kompānija ir gatava investēt apjomīgus līdzekļus medikamenta reģistrācijā un virzībā tirgū.
Ja VM vēlas salīdzināt mūs ar kaimiņiem un sekmēt medikamentu pieejamību, LZR ieskatā efektīvākais risinājums ir ievērojami palielināt kompensējamo medikamentu sarakstu un samazināt pievienotās vērtības nodokli, jo Latvijā tas ir par trim procentiem augstāks nekā Igaunijā, un par septiņiem – Lietuvas recepšu medikamentiem.
Turklāt, kā liecina finanšu konsultāciju uzņēmuma “BDO” pētījums, Latvijā ir viena no augstākajām PVN likmēm Eiropas Savienības valstu vidū. Lai gan tieši PVN likmes samazināšana būtu efektīvākais veids, kā panākt ilgtermiņā zemāku medikamentu cenu un palielinātu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, pašlaik no ministrijas puses nav izskanējusi informācija, kad to varētu īstenot.
“Ja iecerētie grozījumi tiks apstiprināti, tas daudz labākā pozīcijā nostādīs lielās ārvalstu kompānijas. Tām ir krietni lielāki finanšu resursi un līdz ar to arī iespējas pielāgoties izmaiņām. Iepretim tam vietējiem ražotājiem, kuri pašlaik visas pūles un finanšu resursus velta jaunu eksporta tirgu apgūšanai Rietumeiropas valstīs, tas var radīt papildu izaicinājumus. Šeit ir vērts atgādināt, ka ekonomikā darbojas savienotā trauka princips, tādēļ šāda Latvijas zāļu ražotāju mākslīga vājināšana veicinās negatīvas sekas visai mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei kopumā. Jo vājāki un mazāk konkurētspējīgi būs mūsu uzņēmumi, jo mazāku pienesumu tie sniegs valsts budžetam. Jāatgādina, ka ārvalstu ražotāju kompānijas nodokļus Latvijā kā ražotāji nemaksā, tikai gūst peļņu, ko pārskaita uz savām mītnes valstīm. Savukārt ārkārtas situācijas gadījumā pie novājinātiem vietējiem ražotājiem tas būtiski palielina risku, ka Latvijas iedzīvotāji paliks bez zālēm, jo esam atkarīgi no importa un starptautiskajām piegādēm. Īpaši tādēļ, ka darbs pie valsts rezerves fonda izveides notiek pārāk gausi, lai neteiktu ka nenotiek nemaz.
Tieši tādēļ LZR aicina veselības ministru Hosamu Abu Meri, Ministru prezidenti Eviku Siliņu un par veselības jomu atbildīgos ierēdņus sadarbībā ar nozari piedāvāt sistemātikas, pārdomātas un aprēķinos balstītas reformas, kas tiešām sekmēs medikamentu pieejamību mūsu cilvēkiem, nevis vājinās vietējos uzņēmējus, kas balsta valsts ekonomiku. Turklāt sarunām un diskusijām jābūt pēc būtības un ar konkrētiem aprēķiniem, nevis formālām, publicējot arvien jaunus grozījumus, kas radušies VM ierēdņu kabinetos un nav vispār tikuši diskutēti ar tirgus dalībniekiem.
Biedrības “Latvijas Zāļu ražotāju asociācija” misija ir attīstīt mūsu valsts zāļu ražotāju un farmācijas nozari, radot un piegādājot pacientiem augstas kvalitātes medikamentus un ārstniecības līdzekļus, kas veicina sabiedrības veselību un labklājību. Biedrībā apvienojušies Latvijas lielākie farmācijas uzņēmumi.
